Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2012
Drukāt

Rudens bišu dravā (1)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pašlaik biškopji nodarbojas ar saimju ieziemošanu, ārstēšanu. Veselīgām, ar barības krājumiem nodrošinātām bitēm būs vieglāk pārlaist ziemu. Dravošanas pieredzē un pārdomās par šo sezonu dalās bitenieks KĀRLIS SKUJIŅŠ.

 

Pārgaujas novada Stalbes pagasta zemnieku saimniecībā “Liepas” ir 230 bišu saimju. Līdztekus medus ražošanai un pirmapstrādei dravas saimnieks audzē un tirgo apsēklotas un neapsēklotas bišu mātes. Saimniecība atzīta par sertificētu prakses vietu un ir viena no retajām, kas aprīkota ar modernu medus pirmapstrādes tehnoloģisko līniju.

– Nenodarbojos nedz ar lielražošanu, nedz ar bioloģisko saimniekošanu. Būt par īstu bioloģisko biškopi ir ļoti dārgi un tikpat kā neiespējami. Ja dravnieki tiešām ievērotu visas prasības, produkcijai vajadzētu maksāt krietni dārgāk nekā konvencionālā saimniecībā ražotajai, taču praksē tā nav, – teic dravas saimnieks Kārlis Skujiņš, kurš biškopības gudrības palīdz izprast arī Vecbebru profesionālās vidusskolas audzēkņiem, vadot praktisko apmācību nodarbības.

Saimniekošanu viņš sācis no nulles, kad ticis pie sava pirmā stropa. Saimniecība attīstījusies un paplašinājusies pamazām, kā pats saka, – uz bišu rēķina. Patlaban biškopis piedāvā pavasara, vasaras, viršu un griķu ziedu medu. Savu produkciju viņš pārdod zemnieku tirdziņos, kā arī aptiekās Cēsīs, veikalos Valmierā, Līgatnē.

 

Piebarošana: ko, kad un kā?

Šogad jau augusta sākumā bitēm sāka trūkt dabiskās barības, tāpēc dravnieks steidza piebarot ar cukursīrupu (to gatavo attiecībā 1 : 1), dodot 1 – 2 litrus katrai saimei uz divām nedēļām. Piebarošana ir dārgs un ekonomiski neizdevīgs pasākums, tomēr nepieciešams, lai saaudzētu pietiekami lielu bišu masu.

– Šajā laikā nav ieteicams izmantot invertsīrupu, tas ne visai labi der bišu stimulēšanai – to tikai sanes un izvieto šūniņās. Turpretī parastais cukursīrups bitēm vēl 2 – 3 nedēļu laikā jāpārstrādā, pārvēršot saharozi glikozē un fruktozē, – skaidro pieredzējušais biškopis.

Saimju ziemas piebarošanu uzsāk septembrī, tad cukursīrupu ņem attiecībā 3 : 2 (3 daļas cukura, 2 daļas ūdens). Ziemas barībai biškopis lieto invertsīrupu, kas pēc sastāva tuvāks medus cukuru sastāvam, turklāt bitēm nav jānopūlas, to pārstrādājot. Arī biteniekam nav jātērē laiks sīrupa gatavošanai. No finansiālā viedokļa, rezultāts tagad ir apmēram vienāds. Kad samilza cukura cena, invert­sī­rups pat sanāca lētāks, diemžēl kopš pērnā gada padārdzinājies arī dažādu firmu rūpnieciski ražotais invertsīrups.

Ja bišu ziemas barībai lieto invertsīrupu (piemēram, Apiinvert), labos ražas gados divām saimēm izlieto 28 kg (tik daudz ir vienā iepakojumā). Šogad bitēm lig­zdās savu medus iekrājumu bija mazāk, tāpēc ieziemošanai nācās iegādāties vairāk barības – trīs šādus iepakojumus uz divām kārtīgām saimēm. Uz katru bišu apdzīvotu kāri saimei noteikti vajag 3 kg labas kvalitātes barības.

– Agrāk bitēm pietika ar 2 kg ziemas barības uz rāmīti. Nu ar to ir par maz, jo stipri mainījušies klimata apstākļi, atšķiras arī bišu rases – tās, ko izmantojam tagad, patērē vairāk barības, – atzīst dravas īpašnieks. – Ja gaidāma auksta ziema, labāk jau rudenī iedot vairāk, nekā mocīt bites pavasarī.

Agrāk uzskatīja, ka līdz 15. – 20. septembrim saimēm jābūt sabarotām. Taču augusta beigās, septembra sākumā tām vēl ir samērā daudz peru, grūti sakārtot ligzdu ziemošanai. Izmantojot invertsīrupu, rudens piebarošanas laiku var paildzināt līdz pat septembra beigām. Vēlu barojot, labāk var izvērtēt kāres un atņemt liekās, jo peru vairs nav. Vienīgi invertsīrups jādod pēc iespējas lielās porcijās un nepārtraukti, lai māte neatsāktu dēt.

– Agra piebarošana – augusta beigās, septembra sākumā – pat var izraisīt nevēlamu efektu. Ja rudenī ilgi pieturas salīdzinoši silts laiks, bites sanes sīrupu rāmīšos un nepārtrauc perošanu. Un tad, kad iestājas liels aukstums, daļa no ziemai domātās barības jau ir izēsta, – saka dravnieks.

Pārsvarā viņš saimes ieziemo uz 7 – 8 kārēm – neesot jēgas atstāt desmit, jo pavasarī bites tik un tā apdzīvo tikai septiņas!

 

Ērču apkarošana
bitenieks_091_DB

Kad intensīvā ienesuma periods beidzies, var sākt varru apkarošanu. Šim nolūkam Kārlis Skujiņš izmanto bioloģisko preparātu BeeVital Hive Clean, kas gatavots uz skābeņskābes bāzes, satur arī dažādas ēteriskās eļļas, propolisa ekstraktus (biškopji, kuri ir iestājušies Latvijas Biškopības biedrībā un kuru dravas reģistrētas Lauksaimniecības datu centra reģistrā, preparātu var saņemt par brīvu). Šis līdzeklis paredzēts trim apstrādes reizēm, ko veic ar nedēļas intervālu. Svarīgi ievērot ārstniecības kursa režīmu un rīkoties tieši tā, kā norādīts pamācībā, citādi nebūs rezultātu. Vislabāk profilaktisko apstrādi veikt, kad saimēs nav peru un ērces atrodas uz bitēm. Aizvākotos peros līdzeklis netiek iekšā, tātad uz ērcēm neiedarbojas. Preparātu lej katrā kāru atstarpē uz bitēm, apmēram 20 ml uz saimi (pārmērīga bišu peldināšana nav nepieciešama!). Samitrinātās bites šķidrumu no ķermeņa notīra kopā ar varrām.

Nereti biškopji pieļauj kļūdu, laikus nenomainot vecās, tumšās šūnu kāres pret tīrām, gaišām. Kā zināms, rāmīšos, kur saime audzē perus, šūnas pamazām kļūst tumšākas, ar gadiem pilnīgi melnas un zaudē vaskam raksturīgo trauslumu. Dabā iekārtots tā, ka pēc katras peru paaudzes dzimšanas, šūnā paliek peru krekliņš, tādēļ pakāpeniski tās diametrs un dziļums samazinās. Tas ietekmē saimi, jo samazinātās šūnās dzimušās bites ir mazākas, ne tik spēcīgas kā jaunās šūnās dzimušās. Vecās šūnas ir arī lieliska vieta, kur mitināties slimību izraisītājiem, piemēram, baktērijām, sēņu sporām.

Melnos rāmjus Kārlis Skujiņš izmanto viršu medum, pēc tam tos sapresē un iznīcina. Atlikušās vecās kāres no stropiem izņem, rudenī sašaurinot saimes. Pēc medus izsviešanas vasku atbrīvo no medus pārpalikumiem. To biškopis dara divējādi: liek šūnas iztīrīt bitēm vai arī vasku nomazgā. Ja šūnas tīra bites, kāres nedrīkst novietot zem klajas debess – lietus veicina pelēšanu un no tādām nevar izkausēt labu vasku.

 

Mājoklim jābūt sausam

Liela nozīme ir pareizai ieziemošanai. Bišu mājoklim ziemošanas laikā jābūt sausam, strops nedrīkst piemirkt rudens lietavās un ziemas atkušņos. Patērējot medu kā enerģijas avotu, bišu saime ziemā vidēji iztvaicē 8 litrus ūdens. Šis ūdens bitēm vēdināšanas ceļā jāizvada no stropa, citādi saimes ligzdā uzkrājas mitrums, radot labvēlīgus apstākļus pelējuma un citu sēņu slimību attīstībai.

Daļa biškopju pakojumus liek novembrī, kad bites ir sagājušas kamolā. Ieziemo ligzdas vidū, lai, ieliekot pakojumu, malas paliktu brīvas. Lai nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu, šo brīvo telpu aiz pakojumiem atstāj tukšu (to nevajag piestūķēt, piemēram, ar avīzēm, jo tad ligzdā radīsies lieks mitrums).

Citi bitenieki uzskata, ka pareizāk pakot tikai februārī, kad saimes sāk audzēt perus. Tad siltums ļoti vajadzīgs: jo vairāk saime spēj noturēt siltumu, jo vairāk peru, un bitēm mazāk jāsilda ligzda.

– Pēdējos gados daba ilgi netaisās uz ziemas guļu, rudens ievelkas garumā, tādēļ bites vairs nesiltinu. Nodrošinot pietiekami daudz barības un labu ligzdas ventilāciju, manā saimniecībā saimes ļoti labi pārziemo bez pakojuma, – stāsta Kārlis Skujiņš.

Ieliekot pakojumu ligzdā oktobrī, var gadīties, ka līdz janvārim siltinājums būs piesūcies pilns ar ūdeni, un laikā, kad siltuma saglabāšana tiešām būs vajadzīga, tas vairs nedarbosies. Bites jūtas tieši tāpat kā cilvēks samirkušā apģērbā. Otra galējība – biškopji pārcenšas, nopakojot saimes tik cieši, ka vairs nenotiek gaisa apmaiņa. Ja ligzdā trūkst gaisa, bites satraucas, nopakotās saimes var aiziet bojā. Kamolam jāelpo. Tāpēc pats galvenais ir pārbaudīt, vai viss kārtībā ar ventilāciju. Rudenī skrejas nevajag sašaurināt, to var darīt vienīgi pavasarī, lai uzturētu siltumu vājākās saimēs un peru audzēšanas laikā.

Tiem, kuri pakojumam vēlas izmantot papardes, biškopis iesaka tās sapļaut un izkaltēt ap Jāņiem, jo šajā laikā augi izdala fitoncīdus, kas atbaida peles, skudras un citus nevēlamus ciemiņus. Ja papardes ievāc vēlāk, kad jau nokaltušas un vairs nav jāžāvē, tās ir zaudējušas arī savu vērtību.

 

Slikta sezona

bitenieks_159_DBDravnieks norāda, ka ražības rādītāji atkarīgi no daudziem faktoriem: saimes spēka, ganībām, laika apstākļiem, no tā, vai bitenieks ir stimulējis saimes un saaudzējis lielu bišu masu, kā arī no bišu rasēm. Latvijā tagad pārsvarā ir svešu zemju bišu rases, visdažādākie krustojumi no Austrijas, Vācijas, Dānijas, kas mūsu ziemās vēl nav aklimatizējušies. Iegādājoties vaislas materiālu, Kārlis Skujiņš vispirms pāris gadu vēro bišu uzvedību – pēta to slimībizturību, produktivitāti, vai ir miermīlīgas. Tikai trešajā gadā tās sāk ataudzēt.

Ziema viņam paiet, strādājot pie rāmjiem, bet vasara – uz riteņiem. Lai iegūtu lielākas medus ražas, bitēm jānodrošina ienesuma konveijers. Ceļojošā dravniecība prasa daudz fiziska darba, jo jācilā smagie medus korpusi. Tuvākajos gados saimnieks cer izveidot mobilu motorizētu dravu, pārliekot stropus uz ratiem.

Pie mājas stacionāri izvietotas jaunās saimes, kurām nepieciešama rūpīgāka kopšana, bet stiprās saimes tikpat kā nekad nav mājās – tās nogādātas tuvākās un tālākās darbavietās, kur atrodami ziedoši augi. Jau 28 gadus, parasti jūlija beigās, viņš savas bites ved uz viršu laukiem, lai nodrošinātu tām ienesumu veselu mēnesi. Šogad viršiem bija ļoti garas, neizkaltušas ziedkopas, varēja cerēt uz rekord­ražu. Diemžēl viršu ziedēšanas laikā lietus lija divas nedēļas, tāpēc rezultāts ir tāds, kāds nu ir…

Patiesībā viņš jau pavasarī esot sapratis, ka šī būs ļoti slikta sezona… – Tā kā manai saimniecībai ir pārraudzības sertifikāts, cerēju, ka lielā skaitā varēšu pārdot vaislas mātes. Diemžēl valdība pieņēma nepamatotu lēmumu – zemniekiem, kuri vēlas saņemt atbalstu par aramzemē iesētiem zālājiem vai nektāraugiem mazāk labvēlīgā apvidū, jānodrošina trīs saimes uz diviem hektāriem zemes. Tas ir absurds! Ja uz 100 ha jāizvieto 150 lielas, ražojošas saimes, bites var nomirt badā, it sevišķi lietainās vasarās, kāda bija šogad. Šo nosacījumu dēļ daudzi atteicās no ieceres rakstīt projektus, – Kārlis Skujiņš neslēpj sašutumu. Un piebilst, ka par neveiksmīgu sezonu vēstījuši arī daži ticējumi: – Pērkons spēra tukšos kokos, tas nozīmē, ka medus ievākums būs sliktāks. Vēl viens novērojums: šopavasar bites gāja ceriņos, tas pareģo, ka gaidāms bada gads…

 

UZZIŅA

Ministru kabineta “Noteikumos par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” noteikti arī “Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas”. 2011. gada saimniekošanas sezonā atbalstu par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju vai nektāraugiem varēja saņemt, ja platībā uz 3 hektāriem bija nodrošināta 1 bišu saime. Lauksaimniecības datu centrā deklarēto biškopju skaits MLA teritorijās pērn divkāršojās un izmaksājamais atbalsta apjoms strauji pieauga, radot iztrūkumu kopējā atbalsta finanšu aploksnē. No šā gada atbalsta pretendentiem biteniekiem uz hektāru jānodrošina 0,2 llv (nosacītās liellopu vienības), tas ir, aptuveni 1,5 bišu saimes.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kā ar bišu mātes nomaiņu septembrī, jā vecā māte vairs nedēj perus un saime iet bojā!!!! Sadētie peri ir vecajos rāmjos un tas tiek caurdurtas, iet bojā. Jaunajos rāmjos perus nedēj. Ko darīt tādā gadījuma? kalns-12@inbox.lv

Draugiem Facebook Twitter Google+