Foto: shutterstock.com. Ilustratīvs attēls

Rūpnieciskajā zvejā ļauj izmantot zivju vadu 0

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja Zvejniecības likuma grozījumus, kas paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
TESTS. Atbildi uz 10 jautājumiem un uzzini, kādu vērtējumu tu iegūtu šajā latviešu valodas testā!
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”
Lasīt citas ziņas

Kā informē Saeimas Preses dienestā, līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
Tāpat noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

Likuma grozījumos noteikts arī, ka no nākamā gada aprīļa zveja Buļļupē ar zivju murdiem būs atļauta, izmantojot ne vairāk kā sešus murdus.

Zvejniekiem turpmāk būs pienākums valstij ziņot, ko viņi dara ārpus mūsu valsts teritoriālajiem ūdeņiem – Valsts vides dienestam (VVD) būs jāziņo par trešajās valstīs veiktajām darbībām, kas saistītas ar zveju un tās īpašumā esošiem kuģiem.

Likumprojekts precizē makšķerēšanas noteikumu izdošanu MK, kā arī valdībai būs jānosaka kārtība, kā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma.

Ar grozījumiem likuma mērķī tiks noteikts nodrošināt zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību, pavairošanu un pētīšanu valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai.

Tāpat zemūdens medības būs iespējamas Baltijas un Rīgas jūras līča piekrastē, privātajos ūdeņos, ja īpašnieks to atļaus, kā arī citos ūdeņos, kuros atļautas licencētās zemūdens medības. MK varēs noteikt arī papildu vietas, kas paredzētas zemūdens medībām. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka šādas medības var notikt visās vietās, kur tās nav aizliegtas.

Reklāma
Reklāma

Kā liecina normatīvie akti, zivju vads ir zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spār­niem un āmja un kuru līdz šim izmantoja tikai zvejai zinātniskai izpētei un zvejai citos īpašos nolūkos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.