Mobilā versija
+12.3°C
Malvīne, Malvis
Otrdiena, 27. jūnijs, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

Sabiedroto spēki bruņutehniku varēs pārvadāt pielādētu (6)

Foto: LETAFoto: LETA

ASV armijas Pirmās kavalērijas divīzijas smagās bruņutehnikas rotas paraugdemonstrējumi Ādažos.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas ārvalstu bruņotajiem spēkiem dos tiesības Latvijā bruņutehniku un ieročus pārvadāt pielādētus, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.

Pieņemtās izmaiņas likumā par “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijā” nosaka, ka NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku pāri Latvijas iekšējai robežai un Latvijas teritorijā varēs pārvadāt pielādētu, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā. Identiska pieņemtā norma attiecas arī uz ieročiem.

Pašlaik likums paredz, ka ārvalstu bruņotajiem spēki kaujas tehniku pāri Latvijas robežai un Latvijas teritorijā pārvadā nepielādētu un atsevišķi no tās munīcijas. Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, šo tehniku pārvadā iepakojumā.

Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji norāda, ka šāda norma nepieciešama, lai sniedzot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), NATO un ES dalībvalstu bruņotajiem spēki būtu kaujas gatavībā uzreiz pēc valsts robežas šķērsošanas.

Ņemot vērā, ka Latvijā tiks izvietoti NATO dalībvalstu bruņotie spēki, jābūt juridiski skaidram šo spēku tiesiskajam statusam un tiesībām. Papildus šiem likuma grozījumiem tiks slēgtas starptautiskās vienošanās, kā arī sagatavoti un apstiprināti NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienību spēka pielietošanas noteikumi, skaidro AM.

2015. un 2016.gadā ir notikušas nacionālas un NATO mēroga krīzes vadības mācības, kurās ir konstatēts, ka nepieciešams pilnveidot valsts institūciju sadarbības normatīvo bāzi valsts apdraudējuma situācijās.

Jaunās normas nepieciešamas, jo, piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā – sniedzot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, NATO un ES dalībvalstu bruņotajiem spēkiem jau jābūt kaujas gatavībā, lai atbalsts būtu savlaicīgs un efektīvs un NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku vienības varētu nekavējoties iesaistīt atbalsta sniegšanā uzreiz pēc valsts robežas šķērsošanas.

Aizsardzības ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka izmaiņas apstiprinātas, lai valsts apdraudējuma gadījumā sabiedrotie varētu sniegt atbalstu Latvijai pēc iespējas ātrāk un bez garām administratīvām procedūrām. Šie grozījumi vajadzības gadījumā tiks piemēroti tikai attiecībā uz robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu vienību pašaizsardzības spējas.

Vienlaikus AM uzsver, ka neviens NATO karavīrs Latvijā nepārvietojas un nepārvietosies ar pielādētu ieroci vai bruņutehniku pēc paša iniciatīvas, jo jebkura vienība, kas ierodas Latvijā, šeit ierodas pēc Latvijas uzaicinājuma. Tāpat arī Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki koordinē sabiedroto pārvietošanos Latvijā ar un bez ieročiem.

NATO un ES dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku Latvijas teritorijā varēs pārvadāt pielādētu tikai ar AM piekrišanu, norāda ministrijas pārstāvji. Savukārt nebūs atļauts pārvietoties ar pielādētiem tādiem ieročiem vai bruņutehniku, kas var nodarīt kaitējumu apkārtējo drošībai.

Saeima šodien pieņēma grozījumu vēl divos saistītos likumprojektos. Nacionālo bruņoto spēku likumā papildināti NBS pienākumi ar četriem jauniem, nosakot, ka tiem jāveic militārā izlūkošana operacionālajā un taktiskajā līmenī, jānodrošina NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsts, kā arī jāveic citi Valsts aizsardzības plānā noteiktie valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumi. Tāpat armijai būs jāsniedz atbalsts valsts drošības iestādēm nacionālās drošības pasākumu veikšanā. Patlaban likumā noteikti 10 NBS uzdevumu īstenošanas un pieci atbalsta pasākumi.

Likums papildināts ar normu, kas aizliedz personai bez atļaujas iekļūt militārajā objektā. Tāpat personai noteikts pienākums militārajos objektos ievērot uzturēšanās kārtību, pretējā gadījumā to var izraidīt. Šīs prasības būs saistošas arī personu lokam, kas ikdienā nav pakļautas militārā dienesta reglamentiem.

Savukārt Nacionālās drošības likumā papildināta Ministru kabineta atbildība. Noteikts, ka slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, valdība Aizsardzības ministrijai var uzdot vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Vienlaikus noteikts, ja valdība būs aizkavēta pildīt savus pienākumus, par to lems Ministru prezidents. Savukārt, ja premjers būs aizkavēts, par to lems aizsardzības ministrs.

Tāpat paplašināta militāro draudu analīzes definīcija, nosakot, ka tā ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums, kurā nosaka esošos un potenciālos apdraudējumus un riska faktorus, kā arī to iespējamo izpausmi un ietekmi. Turpmāk šādu draudu analīzi katru gadu sagatavos Militārās izlūkošanas un drošības dienests, nevis Aizsardzības ministrija.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ĻOTI LABI! APSVEICAMI!!! Anonymous attiecībā uz savu sapratni uzrakstījis pareizi! PALDIES par komentāru prāta nullei!

  2. А чего вообще церемониться в оккупированной стране?! Можно и должно делать всё, хочется. Так что ждите сюрпризов господа! Разбитые морды и носы это только цветочки были.

  3. “Savukārt nebūs atļauts pārvietoties ar pielādētiem tādiem ieročiem vai bruņutehniku, kas var nodarīt kaitējumu apkārtējo drošībai.”
    ???
    Tad tikai ar rotaļieričiem, iznāk, varēs?

  4. krievnacisi un viņu līdzskrējēji ,
    jau , “jūtas sašauti ” 😀
    tas labi !

  5. un pielietot kad un kur gribēs, vai ne!

    • Protams, jo ”atbrīvotāji” no austrumiem var Latvijā ierasties dažu desmitu minūšu laikā – ja neskaita vietējos organizētos ”atbrīvotājus” …

Draugiem Facebook Twitter Google+