Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Saeima galīgajā lasījumā pieņem Zemes pārvaldības likumu

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, pieņēma Zemes pārvaldības likumu, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību. Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Jaunajā likumā noteikta valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldība, tostarp paredzot pašvaldībām izstrādāt savā īpašumā un lietošanā esošas neapbūvētās zemes un degradētas teritorijas izmantošanas izvērtējuma kārtību, informē Preses dienestā.

Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos varēs noteikt publiskās infrastruktūras attīstības un būvniecības vajadzībām nepieciešamās teritorijas un to izmantošanas nosacījumus neatkarīgi no zemes piederības vai piekritības.

Likums arī nosaka zemes izmantošanas kārtību, kas ietver zemes izmantotāju pienākumus un atbildību, nosacījumus zemes publiskās infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī jaunizveidojamo zemes vienību piekļuvei un zemes reformas laikā izveidoto ceļa servitūtu izbeigšanai.

Lai uzlabotu zemes izmantošanu, likums paredz zemes konsolidāciju jeb tās robežu pārkārtošanu, jo lauku teritorijās zemes īpašumi ir sadrumstaloti, norāda likumprojekta autori. Konsolidāciju varēs ierosināt zemes īpašnieki vai tās tiesiskie valdītāji, pašvaldības vai valsts iestādes, savukārt zemes konsolidāciju atbilstoši noteiktajai kompetencei nodrošinās Valsts zemes dienests, pašvaldības, zemes ierīcības darbiem sertificēta persona un zemes kadastrālajai uzmērīšanai sertificēta persona.

Regulējumā paredzēta rezerves zemes fonda pārvaldības kārtība, nosakot, ka šajā fondā ieskaitīto zemes gabalu un zemes gabalu, kas nav izmantoti īpašuma tiesību atjaunošanai, valdītājs ir attiecīgās teritorijas pašvaldība. Tas būs līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdos rīkojumu par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Šādos zemes gabalos būs aizliegta jaunu ēku būvniecība.

Savukārt valstij un pašvaldībai piederošās un piekrītošās zemes pēc zemes reformas pabeigšanas būs jāizvērtē divu gadu laikā pēc attiecīga valdības rīkojuma izdošanas.

Likums arī paredz zemes un augsnes aizsardzību un kvalitātes novērtējumu, nosakot, ka zemes izmantotājam jānodrošina augsnes rekultivācija jeb auglības atjaunošana.

Plānots, ka augsnes kartēšanu un zemes kvalitātes vērtēšanu, kas balstīta uz augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem, veiks lauksaimniecībā izmatojamajai un meža zemei reizi 20 gados un datus uzkrās zemes kvalitātes novērtējuma informācijas sistēmā.

Tāpat likumā iekļautas jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldības, kā arī zemes pārraudzības īstenošanas un zemes informācijas infrastruktūras kārtība.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+