Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. oktobris, 2012
Drukāt

Sākas Eiropas Savienības virsotņu apspriede

Foto - AFPFoto - AFP

Ceturtdien sāksies Eiropas Savienības līderu divu dienu samits, un tā būs viena no trim bloka līderu sanāksmēm, kas ieplānotas līdz Ziemassvētkiem, ar cerību, ka līdz gada beigām būs panākta vienošanās, kā izveidot spēcīgāku ekonomisko un monetāro savienību.

Lai gan pēdējās nedēļās saspringtā situācija eirozonā ir nedaudz uzlabojusies, ES līderiem joprojām galvassāpes sagādā dziļā lejupslīde un plašā sabiedrības neapmierinātība, kā arī ES lielvaru starpā valdošās domstarpības jautājumā par labāko veidu parādsaistību krīzes pārvarēšanai. Viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem ir iecere par vienota banku regulatora izveidi, kas ļautu Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) tiešā veidā sniegt palīdzību grūtībās nonākušajām bankām. Eirozonas dalībvalstis šo priekšlikumu atbalsta, taču eirozonā neietilpstošās valstis paudušas neapmierinātību, ka to eirozonā strādājošajām bankām vajadzētu pakļauties jaunai uzraudzībai, par kuru tās nevarētu atbildēt. Taču arī pašu eirozonas dalībvalstu vidū nav vienprātības jautājumā, par to, kad banku uzraugam vajadzētu sākt savu darbību. Berlīne uzskata, ka šim procesam vajadzētu noritēt lēnāk un mazāk ambiciozi, nekā to vēlētos Francija un vēl vairākas valstis.

Britānija savukārt asi iestājas pret jebkādiem lēmumiem, kas varētu kaitēt tās finanšu sektoram. Tikmēr attiecībā uz Grieķijas palīdzības programmu – maz ticams, ka virsotņu apspriedē bloka līderiem izdosies panākt vienošanos šajā ES tik sāpīgajā jautājumā. Sagaidāms, ka ES līderus gaidāmajā sanāksmē nodarbinās arī Spānijas finanšu nedienas. Daudzi investori un analītiķi uzskata, ka Spānijai galu galā tomēr nāksies lūgt aizdevumu, taču lielākas skaidrības šajā jautājumā joprojām nav.

Pirms apspriedes valda visnotaļ pozitīvs noskaņojums, jo Vācijas kanclere Angela Merkele veltījusi atzinīgus vārdus Atēnām un Madridei par nebūt ne vieglo taupības pasākumu un reformu ieviešanu. Lai gan kanclere atzina, ka bloka dienvidu dalībvalstu progress bijis “lēnāks, nekā mēs varētu vēlēties”, tomēr viņa uzsvēra, ka “kaut kas ir mainījies viņu domāšanas veidā”.

Plānots, ka divu dienu samitā bloka līderi pārrunās arī ES attiecības ar Ķīnu un apspriedīs starptautiskās politikas aktuālākos jautājumus – situāciju Sīrijā, Irānas kodolprogrammas attīstību un satraucošos notikumus Mali. Taču, tāpat kā iepriekšējās sanāksmēs, galvenā ES līderu uzmanība būs veltīta parādsaistību krīzes nomocītajai ES tautsaimniecībai. Novembrī paredzētajā samitā bloka līderi apspriedīs ES budžetu 2014.-2020. gadam, bet galotņu sanāksmē decembrī Brisele cer rast galīgo atbildi uz jautājumu, kā eirozonai būtu jārīkojas, lai izkļūtu no krīzes, un noskaidrot, vai būs jāveic izmaiņas ES līgumos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+