Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. aprīlis, 2014
Drukāt

Sāks remontu LZA Lielajā zālē, kas atdzims kā koncertzāle “Rīga”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pirmdien, 14. aprīlī sāksies Latvijas Zinātņu akadēmijas lielās zāles remonts un labiekārtošana, lai 20. septembrī tā jau kā koncertzāle “Rīga” varētu uzņemt klausītājus, vēsta producents Juris Millers.

Latvijas Zinātņu akadēmijas lielās zāles nosaukums turpmāk būs koncertzāle “Rīga”, jo pēc 42 gadu pārtraukuma šajā zālē atgriezīsies kultūras dzīve. 1955. gadā būvētā ēka un tajā iekārtotā zāle savulaik izcēlās ne tikai ar īpaši grezno interjeru, bet arī ar vienīgo amfiteātri Latvijā, izcilu akustiku un pat orķestra bedri, kas pēc zāles remonta atkal gaidīs mūziķus.

Kultūras dzīve šajās telpās pārtrūka 1972. gadā, kad īssavienojuma dēļ ugunsgrēkā gāja bojā daļa skatuves un tās iekārtu. Šajā zālē ir uzstājušies tādi Latvijas estrādes dižgari kā Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Uldis Stabulnieks, Boriss Rezņiks, kā arī vairums Latvijas estrādes un akadēmiskās mūzikas zelta fonda mākslinieku.

Aģentūrai LETA Juris Millers iepriekš sacījis, ka remonta gaitā tiks renovēts skatītāju zāles griestu un sienu krāsojums, nomainīti skatītāju zāles krēsli, kā arī atjaunota skatuve un orķestra bedre. Kopējās projekta izmaksas būs aptuveni 300 000 eiro, un projekts tiks realizēts par Millera un viņa kompanjonu līdzekļiem bez pašvaldības vai valsts budžeta atbalsta.

“Koncertzāle “Rīga” Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkā ir labākā dāvana, ko Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta var saņemt 2014. gadā. Koncertzāle “Rīga ir daļa no atdzimstošā Centrāltirgus, Spīķeru rajona un priekšpilsētas kultūras mantojuma”, teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Juris Millers sola, ka koncertzāles atklāšanas koncerts, uz kuru jau ir nopērkamas biļetes, notiks 20. septembrī. Tam sekošot virkne nozīmīgu pasākumu, tostarp grupas “Credo” 40 gadu jubilejas koncerts, mūzikls “Eslingena”, u.c. pasākumi.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+