Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. jūnijs, 2016
Drukāt

Samazinot SEG, varam iešaut sev kājā (11)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana pēc 2020. gada varētu izrādīties ciets rieksts. Paredzams, ka tas nebūs viegli nevienai ES dalībvalstij, īpaši tāpēc, ka katrai ir atšķirīgi gan klimatiskie, gan sociālekonomiskie apstākļi. Tāpēc SEG samazināšana būs sarežģītāka, nekā EK deklarējusi. Arī Latvija šobrīd nespēj definēt pasākumus, kuri jau pēc 2020. gada dotu SEG samazinājumu.

Klimata un enerģētikas politikas paredz, ka no 2020. līdz 2030. gadam visu ES dalībvalstu SEG emisiju apjoms jāsamazina vismaz par 30% , salīdzinot ar 2005. gadu.

Tieši lauksaimniecība ir otrs lielākais SEG emisiju avots Latvijā, 2014. gadā veidojot 24,2% no valsts kopējām SEG emisijām. Pēc SEG emisiju avotiem, 2014. gadā vairāk nekā pusi (59,3%) emisiju veidoja emisijas no lauksaimniecības augšņu apstrādes un mēslojuma iestrādes augsnē (t. sk. emisijas no organiskajām augsnēm), tāpat nozīmīgs emisiju avots bija atgremotājdzīvnieku zarnu fermentācija – 32,3%. Kūtsmēslu apsaimniekošana radīja 7,5%, bet kaļķošana un urīnvielu izmantošana – 0,9% no kopējām lauksaimniecības SEG emisijām. Salīdzinot ar 2013. gadu, 2014. gadā SEG emisijas sektorā pieauga par 3,3%, kas galvenokārt skaidrojams ar liellopu skaita, sintētisko slāpekļa (N) minerālmēslu patēriņa, sējplatību un augsnes kaļķošanas pieaugumu.

Jāņem vērā, ka aptuveni 19,1% no Latvijas lauksaimniecības zemju platības šobrīd netiek izmantots nekādai saimnieciskai darbībai un šobrīd tiek veiktas aktīvas darbības, lai šo neizmantoto zemi atkal apsaimniekotu, kas savukārt palielinās lauksaimniecības (un, iespējams, enerģētikas) sektora emisijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Latviešu Zaļie strēlnieki.

  2. UN kam pēc tam Vides ministrija tērē iegūto naudu, jau zinam -Hūtes kalnam numur divi.

  3. Labāk palasiet l/s ražošanas metodes, kuras veicina CO2 saistīšanu ar augiem nevis tā zaudēšanu (piesārņošanu) ar intensīvām tehnoloģijām. Ir izstrādātas daudzas metodes un tehnoloģijas, ko var attīstīt nevis samazināt. Ir arī pierādīts, ka atgremotāji, kas maksimāli ilgi ganās ilggadīgajos zālājos, vairāk piesaista CO2 nekā izdala. Arī metāna gāze no ganību dzīvniekiem izdalās daudz mazāk kā no tiem, kas kūtīs ēd kukurūzu un graudus. Nav jāsamazina ražošana, bet ir jāsaimnieko gudrāk, vairāk izmantojot enerģiju kas mums ir par velti – saules enerģiju. Piemēram viengadīgie, intensīvie kultūraugi to saista daudz reiz mazāk, kā daudzgadīgie.

    • Vai varat par to pastāstīt vairāk? Labprāt to publicētu Zaļajā Latvijā.

      • Ja lasāt angliski tad skatieties virzienus Carbon farming, Holistic management, Bioeconomy, ir arī daudzas labas grāmatas par šo tēmu. Risinājumi ir izdevīgi videi, sabiedrībai, vietējai ekonomikai, bet nav izdevīgi ģeopolitiskai elitei, kas barojas no mūsu patērētās naftas, gāzes, medikamentu, pesticīdu … naudas. Arī pārtikas pārstrādes un lielveikalu megakorporācijas stimulē tikai intensīvu l/s ražošanu … ar visām sekām

      • Mūsu PVD Dikti sašutis, redz – saucamās aitu cūkas iekārtojušas nojumēs iežogojumā. Spiesti nekavējoties ievietot stallī . Cik noprotu, pagaidām šaipus Daugavas cūku mēris nav manīts.

        • Pēc PVD prasībām cūkas (arī Mangalucas) nedrīkst barot ar zāli, jo tur redz varēja meža cūka pa lauku pāriet, nevar lietot salmu pakaišus un arī ar vietējiem graudiem cūku mēris var izplatīties. Atliek tikai lielās fermas kur barot ar GMO soju, turēt savos mēslos uz redeļu grīdām, grūst antibiotikas un piesārņot gaisu. No vienas puses mēs gribam veselīgu pārtiku, dzīvnieku labturību, samazināt SEG, attīstīt ģimenes saimniecības, – bet no otras puses, to visu kas ir labs – aizliedz

  4. Visvienkāršākais jau ir izbraukt uz lauksaimnieku rēķina. Bet tā jau gluži nav, ka nekas nav darāms. Ja paskatās uz Vācijas māju jumtiem, tur saulītē gozējas saules kolektori un saules bateriju paneļi. Lai arī saulīte tur ir drusku vairāk, bet Latvijā šīs iekārtas tīri labi izmantojamas. Tikai pie mums strādā viens dzinulis, kā vairāk no iedzīvotājiem izzagt naudu un kā to veiklāk izkleķerēt. Tāpēc jau tikai bagāto gals spēj nodarboties ar alternatīvās enerģijas rūpalu, bet pārējiem tas ir liegts valdībai izmantojot visas ekonomiskās un dažādu noteikumu sviras. Šīs iekārtas tik lētas nav, bet ņemot kredītus iekārtu iegādei, praktiski nespēj sevi atpelnīt. Un individuālai mājai neviens dubultos tarifus maksāt netaisās, kā tas ir lielajās vēja stacijās vai hidroelektrostacijās. Arī saražoto nodot elektrotīklā lai pēc tam pats varētu izmantot, cenu šķēru dēļ neatmaksājas. tā ka iespējas ir, tikai valdībai būtu jāstrādā, nevis kā šodien – ievajagās naudu un ministrijas budžetā pēkšņi ”atrod” 60 miljonus. Bet valdība visu laiku taurē ka naudas budžetā par maz. Drīzāk tur par maz uzskaites un naudas tērēšanas lietderīgie mērķi.

  5. Visvienkāršākais jau ir izbraukt uz lauksaimnieku rēķina. Bet tā jau gluži nav, ka nekas nav darāms. Ja paskatās uz Vācijas māju jumtiem, tur saulītē gozējas saules kolektori un saules bateriju paneļi. Lai arī saulīte tur ir drusku vairāk, bet Latvijā šīs iekārtas tīri labi izmantojamas. Tikai pie mums strādā viens dzinulis, kā vairāk no iedzīvotājiem izzagt naudu un kā to veiklāk izkleķerēt. Tāpēc jau tikai bagāto gals spēj nodarboties ar alternatīvās enerģijas rūpalu, bet pārējiem tas ir liegts valdībai izmantojot visas ekonomiskās un dažādu noteikumu sviras. Šīs iekārtas tik lētas nav, bet ņemot kredītus iekārtu iegādei, praktiski nespēj sevi atpelnīt. Un individuālai mājai neviens dubultos tarifus maksāt netaisās, kā tas ir lielajās vēja stacijās vai hidroelektrostacijās. Arī saražoto nodot elektrotīklā lai pēc tam pats varētu izmantot, cenu šķēru dēļ neatmaksājas. tā ka iespējas ir, tikai valdībai būtu jāstrādā, nevis kā šodien – ievajagās naudu un ministrijas budžetā pēkšņi ”atrod” 60 miljonus. Bet valdība visu laiku taurē ka naudas budžetā par maz. Drīzāk tur par maz uzskaites un naudas tērēšanas lietderīgie mērķi.

  6. Cik vienpusīgs raksts!
    Autorei vajadzētu apjēgt, ka ilgtspējīga attīstība nav tikai ekonomiskā attīstība.

  7. “zaļi” ierēdņi = “zaļie vīriņi”.
    Vai dancosim arī tālāk pēc vājprātīgo stabules ??

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+