Sankcijas pret sponsoriem 0

Eiropas Savienības plānotās un īstenotās sankcijas pret Baltkrieviju nav vērstas pret iedzīvotājiem, bet gan pret autoritārā valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma atbalstītājiem. Tā, viesojoties “LA” redakcijā, atzina Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.


Reklāma
Reklāma

 

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

“Baltkrievijas gadījumā nav runa par ekonomiskajām sankcijām, bet pret Lukašenko režīmu, un tā ir atbilde par represijām pret opozīciju. Problēma ir tā, ka ap prezidentu pulcējas uzņēmēju grupa, kas uztur režīmu,” sacīja J. M. Novakovskis. Viņš spriež, ka efektīvākais soda veids pret nedemokrātiskiem režīmiem ir iespēja atņemt tiem sponsorus. “Sankciju mērķis ir vērsts uz to, lai Baltkrievijas valdība mainītu attieksmi pret opozīciju un sāktos demokrātijas process.” ES iecerēto un vairāku dalībvalstu, tostarp Polijas, sankcijas nav skatāmas kā klasiskas ekonomiskās sankcijas, kuru mērķis ir panākt iedzīvotāju neapmierinātību un sacelšanos pret režīmu, bet ir vērstas, lai veicinātu demokrātiju Polijas un Latvijas kaimiņvalstī. “Baltkrievijai vairākkārt tika piedāvāti dažādi finanšu palīdzības veidi, uzņemšana Austrumu partnerībā, ciešāka sadarbība ar ES apmaiņā vismaz pret minimālu demokrātisko standartu ievērošanu, bet no Baltkrievijas puses nebija nekādas atsaucības.

 

Pēc Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska pēdējās viesošanās Minskā, neskatoties uz Baltkrievijas valdības deklarācijām, represijas palielinājās. Sankciju iecere ir sist pa roku, kas tur rungu, nevis visu organismu,” saka Polijas vēstnieks.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāatgādina, ka viņnedēļ Baltkrievijas varas iestādes palūdza ES un Polijas vēstnieku Baltkrievijā atgriezties mītnes zemēs uz konsultācijām, kas ir maigākais diplomātisko sankciju veids no Baltkrievijas puses. Vēstnieks spriež, Polijai šāds lūgums izteikts tāpēc, ka Varšava vienmēr bijusi ieinteresēta, lai kaimiņvalstī tiktu ievēroti demokrātijas standarti, un paudusi savas domas ļoti aktīvi. Pēc Baltkrievijas rīcības sekoja ES reakcija – no Baltkrievijas tika atsaukti uz konsultācijām visu ES valstu vēstnieki.

J. M. Novakovskis pateicās Latvijas ārlietu dienestam par atbalstu ES kopējā nostājā Baltkrievijas jautājumos, kaut arī Latvija, ekonomiski būdama saistīta ar Baltkrieviju, var ciest visvairāk. “Ar Baltkrieviju Latvijai ir aktīva ekonomiskā sadarbība, tā var ciest. Taču tas ir kārtējais arguments par labu tam, lai mēs censtos, ka Polijas un Eiropas firmas veic savas investīcijas Latgalē,” teica vēstnieks.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka Latvija atbalsta ES pozīciju saistībā ar politieslodzīto jautājumu Baltkrievijā, taču ir jāsaprot, ka ES atbildei jābūt proporcionālai un pēc iespējas mazāk jāskar ekonomiskās attiecības. “Sankcijām jābūt orientētām uz konkrētiem cilvēkiem, ar skaidriem kritērijiem un tās nedrīkst skart Baltkrievijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Es gribētu, lai Baltkrievija saprot, ka ir vispāreiropeiskas vērtības, kas jāievēro,” piebilda ministrs.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.