Saprotamā eksotika 0
Indiešu filmas vien retu reizi nonāk uz Latvijas kinoekrāniem. Romantiskā drāma “Aizlidot vienatnē” ir izņēmums, kas arī apgāž mītu, kas iesakņojies padomju laikā, ka visās indiešu filmās tikai dzied, dejo un kaujas.
Indijas kino tirgus ir milzīgs, un nemaz ne tik bieži filmas no tā izspraucas starptautiskajā arēnā – finansiālu apsvērumu dēļ tam nav nepieciešamības. Debitanta Neraja Gaivana romantiskā drāma “Aizlidot” ir veiksmes stāsts, jo tā bija iekļauta arī pagājušā gada Kannu kinofestivāla konkursa “Īpašais skatiens” programmā, kā arī saņēma starptautiskās kinokritiķu federācijas balvu, kas ir ļoti augsts novērtējums. Un ir jau arī par ko, jo, pretstatot mūsdienu Indiju ar tās gadu tūkstošiem vecajām tradīcijām, Gaivana filmas varoņi kāpj pāri daudziem aizliegumiem, un viņi gan mīl, gan tiek mīlēti, gan ir spiesti samierināties ar zaudējumiem.
Dīpaks pieder pašu nabadzīgāko kārtai, dienas un naktis puisis pavada kopā ar savējiem, Gangas krastos kurinot kārtējos sārtus, kas par pelniem padara kārtējos mirušos. Viņš neglābjami iemīlas meitenē, kas pieder citai kastai, un, kaut arī jaunieši labi apzinās, ka kopīgs ceļš diezin vai abiem būs ejams, viņi mēģina stāties pretī aizspriedumiem, līdz notiek nelaime. Savukārt Devi ir kļuvusi par situācijas upuri – iemīlējusies nabadzīgā puisī, viņa ļaujas apskāvieniem lētas viesnīcas numuriņā, taču, meklējot pierādījumus netikumiskām izdarībām, durvis uzlauž policija. Aiz kauna puisis izdara pašnāvību, un, lai no runām un kauna glābtu meitas godu un dzimtas vārdu, Devi tēvam īsā laikā jāatrod iespaidīga naudas summa, ko samaksāt policistam, kurš nu solās turēt mēli aiz zobiem. Un vēl ir mazs puisēns Džonta, kuram uzdots sasiet abus stāstus un kurš – tāpat kā visi pārējie varoņi – ir gatavs uz visu, lai tikai iemantotu savu ģimeni.
Šie divi stāsti satiekas vienā, tāpat kā uz ekrāna tvertie Indijas kontrasti, parādot, ka kinematogrāfā, ko ierasts asociēt vien ar bezrūpīgām dziesmām un dejām un vareni smieklīgām cīņas epizodēm, ievibrē arī stīgas, kas labi saprotamas citu zemju kinoskatītājiem. Un to paveicis debitants Nerajs Gaivans, kuram savā pirmajā lielajā ekrāna darbā izdevies izvairīties no nevajadzīga melodramatisma un liekvārdības, operatora Avanaša Aruna Davares kamerai ļaujot runāt daudz izteiksmīgāk par vārdiem. Jo vārdi jau šajos abos stāstos nudien ir lieki – par spīti gan filmas varoņu, gan arī skatītāju cerībām, viņiem kopā nav lemts būt, jo to paredz tradīcijas, kas vēl joprojām nosaka ikdienas ritējumu un notikumu secību, un vien īpaši laimīgs gadījums, ko pavada arī rietumnieciskāks pasaules skatījums un tolerance, ļautu pārrāpties kastu augstajām robežām, kas gan neattiecas uz “Aizlidot vienatnē” stāstu.
Kaut arī pēc klasiskas tradīcijas Gaivana filma ir divu nelaimīgu mīlasstāstu sakausējums, režisoram izdevies netraumēt skatītāja apziņu ar nobružātām klišejām par dzīvi mazā – pēc Indijas mērogiem – pilsētā, kuras ritmu diktē Gangas plūdums un tik saprotamā cilvēciskā vēlme būt laimīgam. “Aizlidot vienatnē” nav kā eksotisks piemērs, par kuru jūsmot vien tāpēc, ka tas ir eksotisks. Komplimentus filma ir godam pelnījusi gan par cilvēcību, gan tehnisko izpildījumu un muzikālo noformējumu, un simpātijas nedzēš arī vietām neizstrādātā scenārija kļūmes.
UZZIŅA:
“Aizlidot vienatnē”/”Masaan”
Indija, Francija, 2015.
Režisors: Nerajs Gaivans
Lomās: Riča Čada, Sanjajs Mišra, Vikijs Kaušals, Šveta Tripati
“Splendid Palace”
