Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. maijs, 2012
Drukāt

Saskaņieši nemierā ar DP ziņojumu

saskaniesi_leta

Maija sākumā publicētais Drošības policijas (DP) 2011. gada darbības pārskats ne pa jokam satraucis “Saskaņas centra” (“SC”) deputātus. Konkrēti – šī dokumenta sadaļa par Krievijas tautiešu politiku Latvijā.


DP atzinumā pievērsta uzmanība arī biedrības “Dzimtā valoda” īstenotajai divvalodības parakstu vākšanai, kas negatīvi ietekmējusi iekšpolitisko stabilitāti. Dokumentā minēti arī konkrēti akcijas organizatoru vārdi un uzvārdi.

Tādēļ “SC” Saeimas deputāti 9. maijā nosūtīja iekšlietu ministram iesniegumu, kurā atgādina, ka Satversmes 114. pants dod mazākumtautībām tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Deputāti uzskata, ka DP veic operatīvos un pretizlūkošanas pasākumus pret cilvēkiem, kas popularizē un attīsta krievu kultūru Latvijā. “Kādā veidā Latvijas iedzīvotāju interese par krievu kultūru, kontakti ar krievu kultūras centriem Krievijas Federācijā, kā arī darbība Latvijas krievu kultūras attīstībai ir uzskatāmi par apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai?” vēstulē iekšlietu ministram vaicā saskaņieši. Viņi arī prasa, vai DP darbiniekus kāds “izglītos” par Latvijas konstitucionālo iekārtu un cilvēktiesībām, tostarp mazākumtautību tiesībām.

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis savā atbildes vēstulē uzsver, ka cilvēktiesību īstenošana DP pārskatā netiek uzskatīta par apdraudējumu.

 

“Pārskatā tiek izvērtēti riski, kas dara draudus Latvijas nacionālajai drošībai. Daži no šiem riskiem, pēc DP vērtējuma, rodas atsevišķu personu vai organizāciju rīcības iespaidā,” skaidro ministrs. Viņš uzsver, ka mazākumtautību rūpes par savu valodu un kultūru pašas par sevi nevar un netiek uzskatītas par apdraudējumu Satversmei.

 

Tāpat pārskata mērķis neesot mest aizdomu ēnu pār visām organizācijām un procesiem, kas vērsti uz krievu valodas un kultūras kopšanu, bet identificēt tos indivīdus un organizācijas, kas šādu darbību izmanto kā aizsegu, lai veiktu Latvijas nacionālajām interesēm pretējas darbības. Kas attiecas uz DP darbinieku apmācību, ministrs pauž pilnīgu uzticēšanos DP priekšnieka Jāņa Reinika kompetencei.

“SC” Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilevičs, kurš bija galvenais iniciators jautājumu uzdošanai, ministra atbildes vērtē kā tukšu atrakstīšanos. “Tur ir tikai ļoti izvairīgi formulējumi, bet mūs interesē pavisam konkrētas lietas. Ir pilnīgi normāli, ja mazākumtautību organizācijas uztur kontaktus ar savu etnisko dzimteni, un mums absolūti nav skaidrs, kādēļ šīs aktivitātes tiek pasniegtas kā apdraudējums nacionālajai drošībai. Un kā Latvijas drošību apdraud kādu konferenču rīkošana vai grāmatu izdošana? Šajā publiski pieejamajā DP pārskatā minētas konkrētas organizācijas un konkrētu cilvēki vārdi, uzvārdi. Gandrīz visus no viņiem es pazīstu, un pilnīgi saprotams, ka šie cilvēki tagad jūtas neomulīgi,” teica Cilevičs. Tomēr viņš atzina, ka nav saņēmis nekādus ziņojumus, ka Latvijas drošības dienesti būtu traucējuši kādu konferenču norisi vai tamlīdzīgu mazākumtautību pasākumu norisi.

Pēc iekšlietu ministra uzklausīšanas klātienē “SC” Saeimas frakcija lemšot par tālāko rīcību. Saeimas Kārtības rullis ļauj ne mazāk kā desmit deputātiem iesniegt pieprasījumu Ministru kabineta locekļiem. Tajā var pieprasīt gan papildu informācijas sniegšanu, gan ministra demisiju. Atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi sniedz rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+