Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. jūlijs, 2014
Drukāt

Seminārā Piltenē mācīsies atveseļot foreļupes (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

18. jūlijā plkst. 11 Piltenes kultūras namā, Maija ielā 8, sāksies Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes rīkotais seminārs “Foreļupju veselības kopšanas līdzekļi”, portāls “LA.lv” uzzināja Ventspils pašvaldībā.

Par klimata izmaiņām un citām foreļupju problēmām referēs bioloģe Loreta Urtāne, viņas kolēģis Jānis Birzaks runās par foreļupju ražību un tas ietekmējošiem faktoriem. Ventspils Makšķernieku kluba valdes loceklis Andris Akmentiņš stāstīs par kluba pieredzi projektā “Miljons foreļu atgriešanās”, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Urtāns apskatīs tēmu “Upē veicamo mērījumu apskats”, pēc tam kopā ar Loretu sniedzot noderīgus padomus foreļupju kopšanā. Pēc semināra teorētiskās daļas paredzēts doties uz upi un veikt praktiskus darbus.

“Šāds seminārs,” atklāj Andris Akmentiņš, “ir Ventspils Makšķernieku kluba iniciatīva, jo mēs četrus gadus esam piedalījušies projektā “Miljons foreļu atgriešanās” un dzīvojuši līdzi upēm, vērojot pārmaiņas un lauzot galvas, kāpēc zivju nekļūst vairāk. Visu šo laiku esam mēģinājuši atbildēt uz jautājumu, kāpēc Latvijas skaistās upes iet postā, kas var uzlabot šo situāciju – makšķernieki, pašvaldību un valsts vides speciālisti?”

Zinātniskā institūta “Bior” pētījumi liecina, ka stāvoklis foreļupēs pasliktinās. Lašveidīgo apjoms nedaudz, tomēr katru gadu samazinās; iemesls ir gan saimnieciskā darbība, kas pazemina ūdens līmeni, veicinot aizaugšanu, gan bebru izplatība, gan krastu erozija, gan arī cilvēku alkatība, nesot uz mājām zivis, kas nav paspējušas iznārstot un atstāt pēcnācējus.

Andris Akmentiņš saka: “Latvijā ir daudz foreļupju entuziastu, kas mēdz haotiski izjaukt kādu bebru dambi, viņi ziņo par upēs ieliktiem murdiem, bēdājas, ka upes aizaug un foreļu areāls jūtami samazinās. Ir organizētāki entuziasti, kas darbojas kustībā “Liec upē akmeni” un atjauno dabisku upes skaistumu, kuru cilvēks pats iznīcinājis. Bet kā būtu jārīkojas pareizi? Kāds saskaņojums ir vajadzīgs? Vai nav tā, ka valsts aizsargā dabu no dabas aizsardzības, vai esam tiesīgi iejaukties dabiskos procesos un cik daudz? Varbūt no forelēm jāatvadās jau savlaicīgi, vai drīkstam legāli izplūkt upē augus, kas foreļupei nav raksturīgi un tikai patērē skābekli? Šos jautājumus ceram sākt risināt, sapulcējot kopā forelistus un vides speciālistus. Runāsim arī par to, kā koku sanesums upē ietekmē skābekļa un temperatūras līmeni foreļupē. Paši forelisti strīdas – vieni saka, tas ir korķis upē, kurš traucē upei pašattīrīties plūdu laikā, un makšķerēšanas aktīvisti šo situāciju var labot, bet citi uzskata, ka tas ir dabisks process, kurā cilvēks nedrīkst iejaukties.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Semināra dalībnieki apgūs spridzināšanas teorētiskos un praktiskos pamatus, lai turpmāk veiksmīgi sāktu nojaukt uz Latvijas foreļupēm sabūvētos mazo HES dambjus.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +0.1
Alūksne -2.3
Daugavpils -3.2
Saldus +0.4
Liepāja +4.5
Jelgava -0.4
Ventspils +4.7
Limbaži +1
Madona -3.2
Rēzekne -3.6
Draugiem Facebook Twitter Google+