Latvijā
Kriminālziņas

Senkapu postītājiem silda cietuma kameras. Mantračus prasa sodīt bargāk 16

Foto – Valdis Semjonovs

Šogad mantračiem izņemts liels daudzums senlietu – monētas, rotas, ieroči un darbarīki, arī villaiņu un stiepļu spirāļu vainagu paliekas no dažādiem zemgaļu, kuršu, lībiešu kapulaukiem. Tā ir “prece”, kas, bieži vien barbariski notīrīta un dažādi sakombinēta, tiek piedāvāta pārdošanā internetā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis uzskata, ka mantraču veikto arheoloģisko pieminekļu izlaupīšanas un bojāšanas gadījumu skaitu mazinātu bargāki sodi.

“Nejēdzība pret vēsturi”

J. Dambis kā papildināmu nosauc Krimināllikuma 229. pantu “Kultūras pieminekļu iznīcināšana un bojāšana”. Viņaprāt, tajā iekļaujama norma, kas paredz atbildību par kultūras pieminekļu iznīcināšanu vai bojāšanu ar mērķi nelikumīgi iegūt kultūras priekšmetus. Par to būtu jāparedz brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Savukārt likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” iecerēts papildināt ar normu, kas aizliegtu tirdzniecību ar Latvijā iegūtām senlietām, datējamām līdz 17. gs., ieskaitot. Izņēmums varētu būt vienīgi likumīgi deklarētas senlietas kolekcijas.

Plānots panākt arī Latvijas pievienošanos UNESCO 1970. gada konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un nodošanas aizliegšanas līdzekļiem, kā arī 1995. gada Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) konvencijai par zagtiem vai nelikumīgi ievestiem kultūras priekšmetiem. Pienākumus, ko šīs konvencijas uzliek valstīm, VKPAI vadītājs raksturo kā “nopietnus”, un Latvijai jābūt gatavai tos pildīt. Savukārt inspekcija uzlabojusi kapacitāti, šoruden pieņemot jaunu darbinieci, kas vienīgā Latvijā guvusi izglītību ārzemēs tieši nelikumīgu mākslas un antikvāru priekšmetu aprites apkarošanas jautājumos. “Normatīviem aktiem jābūt tik bargiem, lai turpmāk neviens neatļautos ar šādām darbībām nodarboties,” sacīja Dambis, arheoloģisko senvietu postīšanu nosaucot par “nejēdzību pret Latvijas vēsturi, kas nevar būt attaisnojama”.

Kā skaidro VKPAI vadītāja vietniece Vivita Mačiņa, minētās likumu labojumu redakcijas jau ir sagatavotas, “bet jāpadomā par formulējumiem”. Savukārt, kas attiecas uz Latvijas pievienošanos starptautiskajām konvencijām, tad tā notiek ar Saeimas izdotu attiecīgu likumu. Atliekot vien cerēt, ka abas lietas notiks nākamā gada laikā.

Pietrūcis varēšanas

VKPAI līdz šim gan nav varējusi lepoties ar spēju ātri panākt nepieciešamās likumu izmaiņas. Pēdējos gados par to daudz runāts, taču pēdējie nozīmīgie ir 2013. gada grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas nosaka, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas, ar datējumu līdz 17. gs. ieskaitot, pieder valstij. Tiesa, kopš šā gada 1. marta stājušies spēkā arī valdības apstiprinātie noteikumi, kas ierobežo niršanu atsevišķās teritorijās, kur atrodas kultūrvēsturiski nozīmīgi kuģu vraki.

Pieķert nozieguma brīdī

Policijā neslēpj, ka jau pēc notikušas senkapu izpostīšanas atklāt noziegumu un saukt pie atbildības vainīgos ir teju neiespējami, tādēļ likumsargi izvēlējušies citu taktiku, kas izrādījusies veiksmīgāka. Proti, tiek apzināts un uzraudzīts personu loks, kuras ar šo nelegālo rūpalu nodarbojas komerciālā līmenī, un tiek mēģināts tās pieķert jau nozieguma izdarīšanas brīdī. “Runa ir par kādām simts personām. Par lielāko daļu mums ir operatīvā informācija,” teic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš. Savukārt Krimināl­izmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Māris Priednieks pavēstīja, ka policija uztur sakarus ar starptautiskajiem interneta portāliem, kurus savas preces piedāvāšanai izmanto nelegālie senlietu tirgotāji. Tāpat ar Interpola un Eiropola starpniecību tiekot noskaidrotas personas, kas šos priekšmetus aiz Latvijas robežām pērk. Tomēr starptautiskie portāli neizsniedz datus par tajos reģistrētajām personām. Līdz šim mantrači saņēmuši vien administratīvus sodus. Bet drīz būšot arī kriminālie, jo pirmie kriminālprocesi Latvijā par kapu apgānīšanu un kultūrvēsturisko pieminekļu bojāšanu kriminālvajāšanai jau nodoti. Lai arī kriminālprocesi visvairāk ierosināti Vidzemē, VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja San­dra Zirne norāda, ka visapdraudētākās ir mazapdzīvotās, mežainās teritorijas Vidzemē, Latgalē, Lietuvas pierobežā, tāpat Dienvidkurzemē, kur arheoloģiskie pieminekļi mēdz atrasties desmitiem kilometru no apdzīvotas vietas.

Pie mantračiem un kapu izlaupītājiem atrastās lietas:

Galerijas nosaukums
LA.lv