Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. oktobris, 2014
Drukāt

Siltumu jāmācās taupīt (2)

Foto - LETAFoto - LETA

AS "Rīgas siltums" vecā katlumāja un jaunā biokurināmā katlumāja siltumcentrālē "Zasulauks", kas ļāva samazināt siltuma tarifu pērn par 3%.

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/”Lursoft”

Izvērtējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātos siltumapgādes gala tarifus lietotājiem, kurus sniedz 62 siltumapgādes komersanti dažādās Latvijas apdzīvotajās vietās, galvenais secinājums ir, ka tajās pašvaldībās, kurās kā kurināmo izmanto dabasgāzi, siltuma tarifs ir augstāks nekā pašvaldībās, kurās izmanto biomasu, šķeldu, bet ne mazāk svarīgi, vai attiecīgajā pašvaldībā ir veikti ieguldījumi siltumapgādes sistēmas uzlabošanā, piemēram, investīcijas siltumtīklos, lai mazinātu siltuma zudumus.

“Šogad apkures sezonu patērētāji var sagaidīt bez bažām par siltumapgādes tarifu kāpumu, proti, šogad cenas par apkuri vai nu saglabāsies nemainīgas, vai samazināsies,” saka SPRK padomes loceklis Rolands Irklis. Pēc Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) datiem, no kopējās siltumenerģētikas vairāk nekā 1/3 ir centralizētā siltumapgāde.

Lētais un dārgais gals izlīdzinās

Sākoties jaunajai apkures sezonai, no regulētajiem gala tarifiem patērētājiem dārgākais siltums ir Lēdmanē un Lielvārdē (77,73 un 70,30 eiro par MWh), kur centralizēto siltumu iedzīvotājiem piegādā SIA “Lielvārdes Remte”, savukārt lētākais siltuma tarifs ir Viesītē (40,72 eiro par MWh), kur strādā SIA “Viesītes komunālā pārvalde”. Lēdmanē un Viesītē kā kurināmais pamatā tiek izmantota šķelda un malka, turpretim Lielvārdē tā ir gāze.

“Latvijas Avīzei” sākot interesēties par Latvijā dārgākā centralizētā siltuma piegādātāju SIA “Lielvārdes Remte”, atklājās teju detektīvstāsta cienīgs sižets. Jau pērn “Ogres Vēstis Visiem” rakstīja, ka iedzīvotāju “vienīgā cerība ir komisija (SIA kapitāldaļu turētāja – Lielvārdes novada pašvaldības izveidota) kā laimes lācis un audits uzņēmumā kā sērmūkšļa nūja, ar ko no ofisa ēkas izdzīt tur iemitinājušos velnus”. “Izredzētie darbinieki ar uzņēmuma transportu rīkojušies, kā ienāk prātā. Ļaunas mēles teic, ka vienai no vadošajām uzņēmuma amatpersonām personiskās mājas remonts iekritis tajā pašā laikā, kad lieli remontdarbi veikti Avotu ielas namā,” vēstī “www.ogrenet.lv”. Tāpat reģionālie mediji rak­sta, ka agrākās SIA vadības, iespējams, esot organizējušas “Lielvārdes Remtes” kustamās mantas iztirgošanu par lētu cenu utt. Lai kā arī būtu, iespējamos pārkāpumus un nesaimniecisko darbību SIA “Lielvārdes Remte” noskaidros šobrīd uzņēmumā strādājošie zvērinātie revidenti. Turklāt, kā liecina “Lursoft” datu bāze, ar šā gada 13. oktobri par SIA “Lielvārdes Remte” valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Baumanis, kurš profesionāļu vidū tiek raksturots kā krīzes menedžeris.

Augstie siltuma tarifi Lielvārdē un Lēdmanē tomēr galvenokārt skaidrojami ar lielajiem, līdz pat 45%, trašu siltuma zudumiem un līdzšinējās apkures sistēmas neefektivitāti. Šā gada oktobrī situācija ir būtiski uzlabojusies, jo nomainītas savu laiku nokalpojušās siltumtrases, veikti citi uzlabojumi, stāsta SIA “Lielvārdes Remte” tehniskais direktors Andris Sirsniņš. Pēc situācijas izvērtēšanas jau nākamgad SIA “Lielvārdes Remte” varētu iesniegt SPRK samazinātus siltuma tarifus, kas nomainītu šobrīd spēkā esošos, vēl 2012. gadā apstiprinātos tarifus. Ieguldījumus siltumtrasēs šogad veikusi arī SIA “Viesītes komunālā pārvalde”, tomēr vēl lētākus siltuma tarifus Viesītes iedzīvotāji diezin vai nākotnē baudīs, liecina SIA valdes priekšsēdētāja Māra Blitsona teiktais.

Situācijas atšķiras

Siltuma tarifus ir grūti salīdzināt, jo siltumapgādes uzņēmumi atrodas dažādās situācijās. Vieni investīcijām līdzekļus aizņemas bankās, citi attīstās, izmantojot pašu līdzekļus. Atšķiras siltumtrašu garumi, slodžu blīvumi, patērētāju īpatsvars siltumtarifu zonās utt. Tomēr visus šos faktorus nākas izvērtēt SPRK, lai apstiprinātu tarifus. Nav korekti salīdzināt arī centralizētās siltumapgādes un individuālās apkures. “Sistēmai jābūt pārdomātai no ražotāju, patērētāju un pašvaldību viedokļa. Tai ir jābūt efektīvai.

Piemēram, ja “Rīgas siltums” nepatērētu “Latv­energo” koģenerācijā (ražo siltumu un elektrību vienlaikus) saražoto siltumu, tad elektrība “ietu” dubultā augšā. Ja siltumu nav kur likt, elektrība būtu jāražo kondensācijas režīmā,” tā LSUA prezidents Ilmārs Rūsis un uzsver, ka arī siltumapgādē būtu nepieciešams savs nozares likums. Individuālajā apkurē iedzīvotājiem arī jārēķinās ar investīcijām apkures sistēmā, tās apkopi utt. Nav izslēgtas papildu efektivitātes prasības arī individuālajā un lokālajā siltumapgādē, piemēram, šobrīd Norvēģijā ir prasība individuālajā apkurē, kurā izmanto malkas katlus, tos kombinēt ar akumulatoriem un kurināmā sadedzināšanu veikt bezskābekļa režīmā.

Kurināmo diversificē

Kurināmo cenu nenosaka Latvijā, to ietekmē tendences pasaulē. Ir daļa pašvaldību, kur cena par apkuri var mainīties katru mēnesi, un tās ir pašvaldības, kurās apkurē izmanto dabasgāzi (mājsaimniecībām tarifi mainās divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā). Piemēram, 10. oktobrī “Latvijas gāze” paziņoja, ka dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem klientiem oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieaugs par 1,7 – 2,2%, rezultātā “Rīgas siltuma” tarifi oktobrī pieauga par aptuveni 1,6%. Taču kopumā dabasgāzes cenas ir bijušas stabilas, cena šogad oktobrī ir identiska cenai pagājušā gada oktobrī, norāda R. Irklis.

Šobrīd gāzes apkures sistēmas ir nekonkurētspējīgākas, salīdzinot ar šķeldas katlumāju. Šķeldai pēdējos pāris gados cena ir samazinājusies.

Protams, investīcijas šādās katlumājās cenu paaug stina. “Rīgas siltums” jau pirms pāris gadiem pieņēma lēmumu veikt kurināmā diversifikāciju un attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Pērn nodotas ekspluatācijā biokurināmā siltuma stacijas “Ziepniekkalns” un “Zasu­lauks”. Tas ļāva samazināt siltuma tarifu pērn par 3%. Biokurināmā izmantošana nākotnē plānota arī Daugavgrīvā, stāsta “Rīgas siltuma” informācijas daļas vadītāja Linda Rence. “Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka pērn rudenī Jelgavā atklāta vērienīgā “Fortum Jelgava” koģenerācijas stacija, kurā par kurināmo izmanto biomasu. Siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā šajā apkures sezonā ir 61,33 eiro par MWh un tas ir par 8,3% zemāks nekā 2013. gada septembrī un oktobrī.

“Vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem ar domu, ka atjaunojamiem energoresursiem cenas ir mazāk svārstīgas, tās var ietekmēt pašu lokālais tirgus, nevis globālais tirgus un viena vai divu piegādātāju diktāts. Vietējie atjaunojamie energoresursi ir tie, kas nodrošina lielāku stabilitāti un enerģētisko drošību. Turklāt nauda paliek vietējā ekonomikā. Tam ir laba sociālekonomiskā ietekme, vietējā loģistika, vietējā nodarbinātība,” saka “Providus” pētnieks Reinis Āboltiņš.

Tiesa, Latvijā tarifi varētu pieaugt, jo nesen noteikts ierobežojums koģenerācijas atbalstam ar elektroenerģijas iepirkuma cenu un subsidētās enerģijas nodoklis, nav skaidrības arī par Energoefektivitātes direktīvas ieviešanas pasākumiem. “Šobrīd daudzi uzņēmumi vēl mēģina izmaksas “norīt” uz peļņas rēķina. Nākamais vilnis būs 2017. gads, kad daudzām koģenerācijām beig-
sies atbalsts OIK (obligātā iepirkumu komponente) ietvaros,” brīdina SIA “Vangažu sildspēks” valdes locekle Ina Bērziņa-Vieta.

Siltumapgādes uzņēmumiem ir svarīgi, lai iedzīvotāji spētu rēķinus apmaksāt un ir vienisprātis, ka sadārdzināt pakalpojumu iedzīvotājiem nedrīkst, jo Latvija jau ir pārkāpusi enerģētiskās nabadzības robežu, kad vairāk nekā 10% mājsaimniecības izdevumu tiek novirzīti enerģijas maksājumiem.

siltums_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vai arī Norvēģijā,maksa par siltumu daudzdzīvokļu mājās tiek aprēķināta pēc mājas kopējā skaitītāja rādījuma un dzīvokļu kvadrātmetriem?

  2. Siltumu jātaupa "Rīgas siltumam",aprīkojot radiatorus ar alokatoriem Atbildēt

    Par kādu gan siltuma taupīšanu varam runāt,ja pretēji ES jaunajai energoefektivitātes un energotaupības direktīvai,obligāti uzstādamo individuālo enerģijas skaitītāju vietā maksu par siltumu,jau vairāk kā trīs gadus,turpinām aprēķināt pēc apsildāmo telpu kvadrātmetriem? Ja iedzīvotāji gaisa temperatūru savu mājokļu telpās joprojām spiesti regulēt,nevis ar radiatoru termoventiļiem,bet gan atverot logus?
    Skat.”Individuālie enerģijas skaitītāji-obligāti”,Ģirts Vikmanis,2011.gada 9.jūlijs.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+