Foto – LETA

Ko par bēgļu uzņemšanu spriež latvieši, kuru ģimenes savulaik bija spiestas doties bēgļu gaitās? 33

Austris Grasis: “Man ir nesaprotama tā nostāja, ka mums jau ir daudz svešinieku un tāpēc vairs bēgļus nevaram uzņemt. Var minēt mācītāja Cālīša piemēru, kā viņš uzņēma etiopiešus, un etiopieši ir integrējušies daudz labāk nekā daudzi, kuri te dzīvo jau gadu desmitiem, bet nerunā valsts valodā. Latvijai 50 okupācijas gadi ir nodarījuši lielu postu, bet Latvija tomēr nav skaitāma pie nabadzīgām zemēm. Ja esam Eiropas Savienībā, tad kāpēc Itālijai vienai jātiek galā ar bēgļu problēmām? Arguments ir arī tas, ka paši esam pietiekami daudz piedzīvojuši varmācību un apspiestību, tagad esam no tā atbrīvojušies, un ir pienākums būt solidāriem.”
[wrapintext]

[/wrapintext]
 

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Vilis Vītols: “Zemēs, uz kurām savulaik aizbrauca latvieši, ārzemnieku bija mazs procents. Bet šeit, kur pamattauta ir tikai 60 procenti, nevaram vēl vest iekšā ārzemniekus, jo tas apdraud nācijas pastāvēšanu. Negatīva pieredze ir ar musulmaņiem – Vācijā no četriem miljoniem turku liela daļa nav integrējušies. Un lielākā daļa to, kuri izbrauc no Āfrikas, ir musulmaņi… Bēgļi ir visas Eiropas problēma. Tiem, kuri saka, ka Latvijai jāuzņem bēgļi, varu teikt – ir jau jauki būt labsirdīgiem, iejūtīgiem, bet mēs nevaram rīkoties tā, ka pasliktinātu pamattautas stāvokli. Turklāt ne jau visi ir kara bēgļi. Liela daļa meklē labākus ekonomiskos apstākļus, vietu, kur par viņiem rūpēsies, dos pabalstus. Mums, kad iebraucām Venecuēlā, nebija ne spāņu valodas kursu, ne pabalstu. Viss bija jāiemācās un jādara pašiem.”

Ēriks Jesinskis: “Esmu ilgi nodzīvojis Dienvidāfrikā, kur man kopā ar vienu vietējo piederēja neliels uzņēmums. Tomēr Āfrikā daudziem nav ieraduma strādāt, viņi tik gaida palīdzību ar pastieptu roku. Ir liela nabadzība, trūkst izglītības. Mums savulaik bija jābēg, jo uzbruka Padomju Savienība. Āfrikā karo cits ar citu, un viens no cēloņiem – islāms. Bēgļu problēma jārisina ANO. Latvijai vairāk jāskaidro sava situācija, ka te jau ir daudz padomju gados iebraukušo, kuri nevēlas kļūt par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Baiba Kangere: “Humānā un morālā nostāja – viņi ir jāuzņem. Mums kaut kādā veidā ir jāiet kopsolī ar visiem procesiem. Sirds saka, ka bēgļi ir jāuzņem, bet prāts teic, ka problēma ir liela un arvien pieaugoša. 700 bēgļu Latvija varētu uzņemt, bet ar to jau tas nebeigsies. Daļa no viņiem bēg ne jau no karošanas zonas, bet gan no nabadzības, taču arī to, kuriem patiešām jābēg, organizēšana ir zem katras kritikas. Ir avantūristi, kuri ar to mēģina pelnīt naudu un kam vienalga, ka kuģi ir pārpildīti un cilvēki var braucienā iet bojā. Bēgļi ierodas tik masveidīgi, tik šaurā teritorijā, ka ir ļoti grūti izzināt katra individuālo situāciju, pārbaudīt veselības stāvokli. Varbūt ANO ir jāierīko bēgļu zonas tajās Āfrikas valstīs, kur nekaro. Bet nevajadzētu veicināt to, ka bēgļiem vienīgais risinājums ir uzkāpt uz kādas korumpētas personas kuģa.”

Valters Nollendorfs: “Jebkura bēgļu situācija ir salīdzināma, bet apstākļi ir citādi. Tagad bēg no kara, bet mēs bēgām kara zonā iekšā… Latvijai ir jāpiedalās cilvēciskas katastrofas seku atvieglošanā. Katrs bēglis ir pelnījis līdzjūtību, līdzcietību, taču nedomāju, ka jādala pēc kvotām, tas ir pats pēdējais, ko darīt. Ir jāķeras pie cēloņiem, kuru dēļ cilvēki pamet dzimto zemi. Bēglis ir visneaizsargātākais visu citu vidū. Atceros, kad bijām Vācijā bēgļu gaitās, man bija 13 gadu, es drusku mācēju vācu valodu. Tēvs, kas vienmēr bija ieradis gādāt par ģimeni, ļoti pārdzīvoja, ka esam pilnīgi pakļauti citu žēlastībai. Vēl tagad atceros palīdzību, ko sniedza kāda ģimene – iedeva mums pāris litrus piena.”

Uzziņa

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu.

ES līderi vienojušies par brīvprātīgu principu bēgļu uzņemšanā, nevis obligātām kvotām.

Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sacītā, pašlaik Latvija var uzņemt apmēram 50 – 60 bēgļus.