Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. februāris, 2016
Drukāt

Ko darīsiet pēc vidusskolas beigšanas? (2)

Druziks

Markuss Druziks, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

No šodienas līdz pat svētdienai Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, notiks izstāde “Skola 2016”, kas ir iespēja vienuviet iepazīties ar daudzveidīgo izglītības iestāžu piedāvājumu un studiju iespējām. Aptaujā skaidroju, vai šāgada vidusskolas absolventi jau izlēmuši, kur turpinās izglītoties.

 

Markuss Druziks, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija: “Visticamāk, studēšu Rīgas Juridiskajā augstskolā diplomātijas un tiesību zinātnes jomā. Jūtu, ka tieši šajā jomā man ir vislielākās izaugsmes un pašrealizācijas iespējas, kā arī izdevība būt lietderīgam un progresīvam nozares speciālistam. Šajā augstskolā ir meistarīgi pasniedzēji. Tāpat man patīk, ka mācības norit angļu valodā, kas ļaus izvairīties no uztraukuma par svešvalodu nepilnībām un sarežģījumiem nākotnē, kas varētu rasties to nezināšanas dēļ. Par informācijas trūkumu gan skolā, gan globālajā tīmeklī saistībā ar iespējām pēc vidusskolas beigšanas nevar sūdzēties, jo iepazīties ar informāciju par tālākajām iespējamajām studijām var teju uz katra soļa.”

 

Egija Cēne, Skaistkalnes vidusskola: “Studēšu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politiskās zinātnes pro­grammu. Jau kopš agras bērnības mani ir interesējušas lietas par to, kas notiek valstī, kādi likumi tiek pieņemti. Man vienmēr ir bijis savs viedoklis par politiskajiem procesiem. Studiju virzienu apzinājos 9. klasē, kad pieteicos “ēnot” Saeimas deputātus. Toreiz, vēl ļoti satraukusies, trīcošām rokām un kājām iesoļoju Saeimas namā, kur uzzināju, ka var kandidēt Jauniešu saeimā. Izdevību garām nepalaidu un sapratu – jā, tas ir tas, ko es vēlos darīt nākotnē! Tas ir mans lauciņš! Nākamgad tiku par “ēnu” vēl toreizējajam prezidentam Andrim Bērziņam, viesojos arī Eiropas Parlamentā pie deputāta Krišjāņa Kariņa un šogad pavadīju aizraujošu dienu kopā ar EP deputāti Inesi Vaideri. Novēlu ikvienam atrast īsto ceļu, jo ir jādara tas, kas patīk!”

 

Līga Vilcāne, Zvejniekciema vidusskola: “Vēlētos mācīties Liepājas Universitātē Pedagoģijas fakultātē un pēc augstskolas sākt skolotājas gaitas! Vēlos būt tā, kas pilnveido un izglīto nākamo paaudzi – ieliek stiprus pamatus, uz kuriem vēlāk balstīt mūsu valsti. Arī manā ģimenē ir daudz skolotāju, līdz ar to domāju, ka tas mums ir tāds kā aicinājums. Jāsaka, ka man profesijas izvēlē ļoti noderīgu informāciju snieguši konkrēti pedagogi – viņi dalījušies gan ar savu pieredzi, gan ieteikumiem.”

 

Artūrs Kurbatovs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija: “Vēlos iestāties Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātnes fakultātē. Uzskatu, ka šajā universitātē pedagogiem ir personīgāka attieksme. Dzīvi vēlos saistīt ar jurisprudenci, jo uzskatu, ka likums ir ideāls rīks, ar kura palīdzību var uzlabot sabiedrības ikdienas dzīvi. Likums ir ideāls, lakonisks pēc būtības, bet cilvēks to mēdz samaitāt. Esmu aktīvs cilvēks, tāpēc pirms lēmumu pieņemšanas izpētu visu pieejamo mani interesējošo informāciju. Runā, ka juristu jau ir par daudz. Mana atbilde ir: juristu varbūt ir daudz, bet labi juristi vienmēr būs vajadzīgi.”

 

Dita Kantore, Rīgas Franču licejs: “Līdz galam par nākotni vēl neesmu izlēmusi. Man ir vairāki varianti – RSU starptautiskais mārketings un reklāma, Kultūras akadēmijā Kultūras vadība vai LU Komunikācijas zinātnes. Varbūt radīsies vēl kāda ideja. Iesniegšu dokumentus un tad izvēlēšos. Skaidri zinu, ka palikšu Latvijā, jo sākumā jāizmēģina tas, kas ir deguna priekšā, un tad, ja ir vēlme un vajadzība, var doties tālāk. Šādus variantus izvēlējos pati, jo šī ir tā izvēle, kas jāizdara pašam. Būtu labi, ja skolās par studiju iespējām informētu vairāk vai būtu cilvēks, kas palīdz izvēlēties un orientēties izglītības iespēju jūrā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. No aptaujātajiem nav neviena,kuru interesētu eksaktās zinātnes!Varbūt vajadzētu dziļāk papētīt cēloņus šai draudīgajai ,gadiem ilgušai tendencei? Tiesāsim,būsim politiķi,aizstāvēsim,strādāsim sociālajā nozarē,tirgosim,menedžēsim….Bet cik to būs, kuri ārstēs, būvēs,veidos,darinās,audzēs??? Neesam garīgi nespējīgi mācīties eksaktās disciplīnas,bet esam bezgala slinki un aktīvi vieglā ceļa meklētāji.Un šajā ziņā pie lielas vainas ir arī vecāki un pārspīlētās bērnu tiesības(ka tik bērniņam nav par grūtu).

    • Par eksaktajām zināšanām…inženierim darbs smags, alga maza, atbildība liela (Zolitūdē inženieri nokļūdījās un tam sekoja liela traģēdija)….tad jau labāk tur kur vieglāk un arī lielāka alga, piemēram, kādā siltā vietiņā valsts vai pašvaldības iestādē vai ministrijā, kur ir sociālās garantijas, veselības apdrošināšana, darbs līdz 17:00, valsts apmaksāti komandējumi uz ārzemēm, nekāda īpašā atbildība. Paskatieties arī konkursus uz valsts iestāžu amatiem – prasa juristus, ekonomistus, bet nevis inženierus.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+