Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. februāris, 2013
Drukāt

Šķeldas cenas kopš 2011.gada rudens kritušās par aptuveni 20%

Foto-LETAFoto-LETA

Kopš 2011.gada rudens šķeldas cenas ir kritušās par aptuveni 20%, vērtēja Latvijas biomasas asociācijas “LatBIO” valdes loceklis, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš stāstīja, ka šķeldas cenas kritušās aptuveni gadu, un tagad tās ir stabilizējušās. Iemesls tam ir tirgus situācija. Patlaban cena ir starp 5,50 un septiņiem latiem par berkubikmetru atkarībā no kvalitātes, bet 2011.gada rudenī svārstījās no 5,80 līdz 10 latiem par berkubikmetru.

Palejs piebilda, ka ir gan atšķirība, vai tās ir vietējās katlumājas vai eksportētāji, jo katlumājām vienmēr ir augstāka cena.

Lūgts izteikt prognozes par cenām, viņš norādīja, ka tas ir atkarīgs no izmaksām un tirgus pieprasījuma. Izmaksas veido degviela, algas, tehnika. “Ja tās kāpj, kāpj izmaksas šķeldai. Tehnikas cenas ir diezgan stabilas, tāpēc tur, visticamāk, nav sagaidāmi kādi pieaugumi. Degvielas cena lēni, bet pakāpeniski kāpj, arī algas ir pakāpušās,” skaidroja asociāciju pārstāvis.

Runājot par pieprasījuma nozīmi, viņš teica, ka Latvijā šķeldas resursa apjoms vairāk nekā divkārt pārsniedz to, cik vajadzētu, lai rīt Latvija būtu 100% neatkarīga.

“Eksports būs vienmēr. Kopējo cenu ietekmē arī pieprasījums. Palielinoties pieprasījumam, veidojas sadale, grūstīšanās, un tas izraisa zināmu cenas kāpumu. Pieredze rāda, ka tas nav lielāks par pāris procentiem gadā. Tas arī ir viens no argumentiem tam, ka vietējie resursi ir daudz stabilāki un atkarīgi no ekonomiskās situācijas,” teica Palejs.

Pēc viņa sniegtās informācijas, enerģētiskās koksnes eksports ir ap diviem miljoniem tonnu gadā.

Par būtisku Palejs uzskata argumentu, ka vietējās enerģijas ražošana patapinātā veidā ļoti ietekmē Latvijas svarīgāko nozari kokapstrādi.

“Piemēram, ražojam krēslus ar augstu pievienoto vērtību. Cik procentuāli tas ir no baļķa, kas nonāca ražošanā? Ap 20%. Pārējais ir blakusprodukti, un, ja tos nevarat pārdot vai ja tie ir jātransportē ļoti tālu, tas sit pa visu nozares konkurētspēju. Tas apdraud koksnes, meža nozares tālāku attīstību un izaugsmi. Papildus var teikt, ka patlaban vairāk nekā 60% teritorijas ir klāti ar mežu, un, pēc mežu inventarizācijas datiem, Latvijā ir ap 80 miljoniem kubikmetru mazvērtīgo vai neperspektīvo audžu, kas ir derīgas tikai enerģētikai. Tas ir milzīgs apjoms. Ja tam nav vietējā patēriņa, īpašnieks nav motivēts novākt šos kokus un tie nedod valsts ekonomikai to labumu, ko varētu dot, ja būtu veselīga un laba meža audze, kas ražotu pievienoto vērtību,” norādīja Palejs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+