×
Mobilā versija
+12.4°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
24. decembris, 2017
Drukāt

Skolēnu dziesmu svētki – 2020. vai 2021. gadā?

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Daugavas stadiona rekonstrukcijas darbi tika sākti šoruden, patlaban tiek apsvērts, ka stadionā notiktu nākamo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gan deju, gan arī koru lielkoncerts.

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē Valsts izglītības satura centra (VISC) Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa informēja, ka nākamo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiks šobrīd nolikts uz 2020. gada 6. – 12. jūliju, tomēr padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Dace Melbārde un vairāki padomes locekļi aicināja vēlreiz apsvērt svētku pārcelšanu par gadu vēlāk.

Iemesls, kādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai kā Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājai izteikts šāds aicinājums, ir neskaidrā situācija ar svētku norises vietām. Patlaban tiek apsvērts, ka gan deju, gan arī koru lielkoncerts notiktu Daugavas stadionā, jo Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija sarežģītās konstrukcijas dēļ tiks pabeigta tikai 2021. gadā. Romāns Vanags, kurš uzaicināts par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes vadītāju, norādīja – svētki šādā veidā paildzināsies, tādēļ tiem būs nepieciešami arī lielāki līdzekļi, īpaši ņemot vērā izmaiņas prasībās skolēnu izmitināšanai svētku laikā. To, ka ar patlaban piešķirtajiem 146 000 eiro svētku sagatavošanai 2019. gadā, ne arī ar 4 183 244 eiro, kurus Ministru kabinets apstiprinājis svētku norisei 2020. gadā, nepietiek, apstiprināja Agra Bērziņa, kura gan iestājās pret svētku pārcelšanu.

Pagaidu tribīnes Daugavas stadionā neveicinātu svētku sajūtu, kas ir ļoti svarīga motivācija, lai bērnus ieinteresētu darboties tautas mākslas kolektīvos, piebilda Vanags, uzsverot: “Ja bērni atklātu atjaunoto Lielo estrādi, tas viņiem būtu notikums uz visu mūžu.”

Tiek lēsts, ka nākamajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies aptuveni 35 000 bērnu un jauniešu, kas ir salīdzināms skaits ar iepriekšējiem svētkiem 2015. gadā. Visvairāk ir deju kolektīvu dalībnieku.

Ir arī argumenti pret svētku pārcelšanu. Saeimas deputāte, Dziesmu un deju svētku padomes locekle Inguna Rībena norādīja – šāda rīcība radītu nepatīkamu precedentu, un citreiz ar kādiem citiem argumentiem jau būtu vieglāk svētkus pārcelt par diviem vai trim gadiem. Savukārt Agra Bērziņa atgādināja, ka svētku pārcelšana par gadu nozīmētu – tajos nevar piedalīties vairāki tūkstoši bērnu un jauniešu, jo daļa no viņiem absolvētu skolu, bet daļa zēnu, kuri dzied koros, šajā laikā piedzīvos balss lūzumu. Romāns Vanags piedāvāja pirmo problēmu risināt, ļaujot svētkos piedalīties arī skolu absolventiem.

Dziesmu un deju svētku padome uzklausīja jaunāko informāciju par rekonstrukcijas darbiem Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē, bet XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja, ka jau februāra sākumā nākamā gada svētku dalībnieki, organizatori, brīvprātīgie un tehniskie darbinieki varēs sākt reģistrāciju tiešsaistē. Piekļuve pasākumos tiks regulēta ar īpaša čipa palīdzību.

Domāts arī par racionālāku dalībnieku ēdināšanas sistēmu svētku laikā. Eva Juhņēviča norādīja – brokastis un vakariņas tiks izsniegtas mītnes vietās, bet pusdienas un launaga “sausā paciņa” – pasākumu norises vietās. Vēl turpinās diskusijas par nakšņošanas iespējām. “Šobrīd 74 pašvaldības vienojušās par naktsmītnēm, deviņu Pierīgas pašvaldību kolektīvi nenakšņos Rīgā, 16 novadi vēl turpina pārrunas, bet par 18 novadiem nav skaidrības,” kopsavilkumu sniedza svētku izpilddirektore. Patlaban tiekot plānota arī aptuveni tūkstoš dia­sporas kolektīvu pārstāvju uzturēšanās Rīgā un apkopota informācija gan par skolām, kuras nav gatavas uzņemt svētku dalībniekus, gan arī informācija par plānotajiem remontdarbiem izglītības iestādēs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+