Skolo nākotnes līderus – 11 jaunieši gadu attīstīs vadītāja prasmes 2
“Es vēlos kaut ko darīt valsts labā un ceru, ka te varēšu gūt zināšanas, kas palīdzēs šo mērķi īstenot,” tā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Toms Timpars skaidro, kāpēc nolēmis iesaistīties Jauno līderu programmā (JAL), ko īsteno jauniešu biznesa izglītības biedrība “Junior Achievement – Young Enterprise Latvija” (“JA-YE Latvija”). Programmā piedāvā pilnveidojošas apmācības līderībā talantīgiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Apmācības ilgst vienu gadu, un patlaban tajās iesaistīti 11 jaunieši.
“Ceru iegūt zināšanas, kā pareizi pieņemt lēmumus un rīkoties dažādās situācijās, kā runāt ar cilvēkiem, lai pārliecinātu viņus atbalstīt manas idejas,” turpina Toms, kurš nākotnē vēlētos darboties politikā. Programmas dalībniekiem ir atšķirīgi mērķi, taču visi vēlas nākotnē būt līderi kādā jomā. Pumpuru vidusskolas skolniece Diāna Kreicberga cer organizēt projektus kultūras jomā un programmā iesaistījusies, lai “apgūtu jaunas prasmes, izzinātu pati sevi un gūtu jaunus iespaidus”. “Esmu sapratusi, ka līderis nav tikai tas, kurš visus vada, bet arī tas, kurš vada pats savu dzīvi” viņa secinājusi.
Prom no “vecās skolas”
“Šajā programmā mums māca nevis būt līderiem, kuri vienkārši spēj vadīt kolektīvu, bet būt tādiem, kas darbojas saskaņā ar ētikas pamatprincipiem – nākotnes līderiem. Manipulējošiem līderiem jāpaliek pagātnē. Savukārt nākotnes līderis, kas ir tīrs cilvēks, būs ieguvums jebkurā nozarē,” piebilst Elizabete Dikmane no Mārupes vidusskolas, kas programmā gūto cer izmantot, darbojoties uzņēmējdarbībā. Viņasprāt, īsts mūsdienu līderis spēj panākt savus mērķus, izmantojot tikai godīgus līdzekļus. Diāna tam piekrīt, tikai atzīst, ka tas var prasīt vairāk laika. Toms piebilst: būtu lieliski, ja arī politiskie līderi par savu ideju īstenošanu cīnītos tikai godīgām metodēm. Tad arī sabiedrības attieksme pret politiku, Saeimu un valdību būtu pozitīvāka. – Argumentēju, ka esmu jau redzējusi gana daudz ideālu pilnu cilvēku, kuri Saeimā ātri vien šos ideālus zaudē un pielāgojas kopējai masai. “Tā ir, bet jo vairāk būs šādu programmu, jo lielāks būs godīgu cilvēku īpatsvars politikā. Un tad arī politika mainīsies, jo godīgie pavilks negodīgos uz savu pusi,” atbild Toms. Svarīgi esot arī, lai politiķi pēc iespējas vairāk komunicētu ar sabiedrību, skaidrotu savu nostāju, rīcību un lēmumus.
Vai Latvijā šobrīd trūkst tikai godīgo līderu vai līderu vispār? JAL programma sākta tieši tāpēc, ka biedrība uzskata: Latvijā trūkst talantīgu līderu politikā, valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā un nevalstiskajā sektorā. Diāna spriež, ka mūsu valstī gan ir pāris spēcīgu līderu, taču tie bieži vien darbojas “vecās skolas stilā”, uzskatot, ka mērķus nevar sasniegt bez citu mānīšanas. “Latvijā ir daudz cilvēku ar līdera potenciālu,” uzskata Elizabete. “Taču viņi bieži vien ievirzās nepareizās sliedēs un vai nu vispār nekļūst par līderiem, vai kļūst par tādiem, kuri vispirms domā par savu personisko labumu.” Meitenēm piekrīt Ričards Krūze no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas, kas nākotnē vēlētos vadīt savu uzņēmumu: “Latvijā ir maz līderu, bet godīgu vēl jo mazāk.” savukārt “Trūkst visiem redzamu līderu, kas var aizraut un iedvesmot plašu sabiedrību,” uzskata Toms. Viņaprāt, to pierāda arī vienā no līderības skolas meistarklasēm redzētais. Topošajiem līderiem vajadzēja ielās sastaptiem cilvēkiem vaicāt, kas, viņuprāt, ir līderis. Atbildes lielākoties bijušas ļoti nekonkrētas. Konkrētu līderi vai vismaz tam nepieciešamās īpašības spējis nosaukt vien katrs sestais aptaujātais. Pieminētie līderi lielākoties bijuši no ārvalstīm, piemēram, Vladimirs Putins un Baraks Obama, bet no Latvijas minēta vien Vaira Vīķe-Freiberga, kas savu laiku Latvijai jau atkalpojusi, un Valdis Dombrovskis, kura vairs nav Latvijas politikā. “Mani pārsteidza, cik daudziem šķita svarīgi, lai līderis mācētu publiski labi runāt, taču patiesībā taču viņam būtu jāmāk arī kaut ko darīt,” piebilst Elizabete. “Manuprāt, arī tā ir Latvijas problēma.”
Paši jaunieši starp Latvijas līderiem min bērnu anesteziologu Pēteri Kļavu, kardiologu Andreju Ērgli, bijušo hokejistu Sandi Ozoliņu. Starp ārvalstu personībām viņi min Angelu Merkeli un Vladimiru Putinu, par ko Toms piebilst, ka godīgs līderis nu gan pēdējais nav. Tāpat piemin uzņēmējus Ričardu Brensonu un Stīvu Džobsu.
Satiek domubiedrus
Darbojoties jauno līderu programmā, Diāna jau apjautusi, ka tiešām spēs iedvesmot citus līdzdarboties, kā arī guvusi motivāciju būt līderei un novest iesākto līdz galam. Arī Elizabete piekrīt, ka apgūtas gluži praktiskas lietas, taču vissvarīgākais ir tas, ka “jūtu savas personības izaugsmi”. Toms atzīst, ka guvis lielāku ticību sev. Ričards iemācījies nestresot, nokļūstot iepriekš nebijušās situācijās, un uzvesties dabiski.
Jaunieši teic, ka lieliski ir arī tas, ka viņi visi satikušies šajā programmā, jo esot ļoti interesanti būt kopā. “Pavisam cita vide, atšķirīga no skolas,” saka Elizabete.
Katram programmas dalībniekam ir savs mentors, no kura daudz ko var mācīties. Tas izraudzīts atbilstoši jaunieša interesēm. Piemēram, Toma mentore ir politiķe Ilze Viņķele. Diāna uzsver, ka tieši no sava mentora – “Lattelecom” vadītāja Jura Gulbja – var mācīties arī to, ka līderim jābūt nesavtīgam. Pat savā saspringtajā darba grafikā J. Gulbis atrod laiku Diānas konsultēšanai. Mentoru komunikācija ar “aprūpējamiem” ir dažāda. Vieni dod konkrētus uzdevumus, citi liek uzsvaru uz sarunām un cenšas jauniešus iedvesmot. Jaunieši jau izbaudījuši arī mediju treniņus – mācījušies atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kā arī diskutēt, sadarboties. Viņus apmāca treneri no Rīgas Koučinga skolas.
Programmas noslēgumā jauniešiem būs jāīsteno kāds projekts. Mani sarunu biedri vēl nav pilnībā izlēmuši, kāds tas būs. Piemēram, Toms, kurš bijis arī Jauniešu saeimas dalībnieks, vēlas ieteikt uzlabojumus šīs Saeimas darbībai, bet Elizabete, kas nodibinājusi skolēnu mācību uzņēmumu, kas izstrādā drošības sistēmas, vēlas to reģistrēt kā “īstu” uzņēmumu.
Jautāju, vai skolā jauniešu līderu spējas arī tiek attīstītas? Ričards attrauc, ka drīzāk tiek bremzētas. Toma skolā gan līderus nenorokot. Elizabete toties domā, ka skolas uzdevums ir sniegt pamatzināšanas, tomēr būtu labi, ja vidusskolās tiktu ieviestas līdzīgas apmācības kā līderu programmā.
Uzziņa
Kādam “JA-YE” ieskatā jābūt nākotnes līderim?
Viņam jābūt mērķtiecīgam, uz sadarbību orientētam, sociāli atbildīgam, ar mecenāta domāšanu un spēju ietekmēt sabiedriskos procesus, pulcējot ap sevi pozitīvi domājošus cilvēkus. Līderim jārīkojas saskaņā ar savām dzīves vērtībām, jābūt harmonijā ar sevi un jāspēj sabalansēt visas savas dzīves jomas.
