Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. oktobris, 2016
Drukāt

Mazākajā Latvijas pamatskolā – 17 skolēni un 10 skolotāji (20)

Pirmās četras klases apvienotas vienā, skolotājai Gunai Auzānei jātiek galā. Foto - Andris GrīnbergsPirmās četras klases apvienotas vienā, skolotājai Gunai Auzānei jātiek galā. Foto - Andris Grīnbergs

Dunavas pamatskolā, kas uzcelta 1988. gadā 260 skolēniem, šoruden mācības sāka 17 skolēni un 10 skolotāji. Šobrīd tā ir mazākā pamatskola valstī. Tā kā pēdējos gados ne viena vien Latvijas skola, kur bērnu skaits bijis lielāks nekā Dunavā, jau slēgta, māc bažas, vai tikai dunaviešu izglītības iestāde nav kārtējā pretendente uz durvju aizciršanu nākamgad.

Dzestrā oktobra rītā skolas mazais busiņš bērnus ar smagajām mugursomām plecos pie Dunavas skolas izlaiž divas reizes – no pirmā maršruta jau plkst. 8.10, no otrā – plkst. 8.30. Ko viņi sadarīs līdz deviņiem, kad zvans aicinās uz pirmo mācību stundu? Un kas tajos pilnajos tīkliņos, ko daži nes? Izrādās, eksponāti dārzeņu izstādei, tie pirms stundām kaut kur jānovieto. Citi vai nu dodas uz pagasta bibliotēku, vai arī izvelk savus mobilos tālruņus. Bet daži sportiski iesildās, aizskrien līdz koka nojumei – lapenei, kas, kā vēlāk uzzinu, iekārtota projekta “Mana zeme. Mana dzīve. Mans mantojums” ietvaros. Īsi pirms deviņiem ierodas “kājnieki” – tie, kuri dzīvo pagasta centrā un kuriem jāmēro vien piecdesmit, augstākais, daži simti metru.

“Nē, nē, mūsu skola tukša nestāv,” uzreiz nosaka pirmā satiktā skolotāja Astra Liopa, tad stāsta: “Jā, tas skaitlis 17 jau aplidojis visu Latviju. Taču mēs rokas nenolaižam. Agrāk pagasta bibliotēka atradās kādā dzīvoklī, tagad tā pārcelta uz skolas ēku. Un arī kultūras nams tagad ir “mūsu”. Tā mēs Dunavā tikām pie sava daudzfunkcionālā centra. Reizēm pat grūti nodalīt, kas ir skolas pasākums, kas bibliotēkas vai kultūras nama pasākums, visi kopā darbojamies, ir ļoti interesanti. Rosāmies iniciatīvas “Pārmaiņu iespējas skolām” pasākumos, ar projektiem esam tikuši pie daudz kā, sākot ar “zaļo klasi” un beidzot ar tādām praktiskām mantām kā augļu žāvētājs, veļas mazgājamā mašīna, šujmašīna.”

Skolas lielākajā apvienotajā klasē, kurā mācās pirmo četru klašu bērni, kopskaitā septiņi, latviešu valodas skolotāja Guna Auzāne darbojas gandrīz vai ar žongliera veiklību. Te pievēršas vienam bērnam: “Cik tālu tiki, Ernest?”, te otram: “Izlasi līdz galam, pēc tam ieraksti burtnīcā, ko tu dari ziemas garajos vakaros.” Un tūliņ jau kādu nepacietīgāku pārtrauc: “Pagaidi, es tev uzdevu jautājumu, kas ir rumba.” Kādā brīdī uzrunā visus: “Atcerieties, pagājušajā gadā mums bija pērtiķu izstāde. Latviešiem ir lamu vārds “mērkaķis”. Bet mums tie mūsu pērtiķi palīdz, vai ne? Viņi gan priekšā neko nesaka, tomēr palīdz, un tas ir skaisti. Un skaistumam ir liels spēks. Kurš pateiks, kā tas izpaužas?”

Uz parastas tāfeles ar parastu krītu uzrakstīts “pana” un “panna”, lai redz atšķirību. Uzrakstīti teikumi, lai mācītos pieturzīmes un pareizrakstību.

“Jā, mums nav interaktīvās tāfeles, toties mūsu bērni būs ieguvēji tajā ziņā, ka iemācīsies rakstīt ar roku, iemācīsies rakstīt pareizi,” vēlāk skolotāja skaidro. “Bērniem mūsu apvienotajās klasēs jālasa daudz, jāraksta daudz un jārunā daudz. Matemātikas stundās viņi rēķina uz tāfeles un reizē skaļi stāsta, ko dara. Zinātkārākajiem un aktīvākajiem skolēniem apvienotās klases ir zināms ieguvums, jo stundas laikā brīžiem iespējams sekot līdzi tam, ko māca vecāko klašu audzēkņiem. Bet tiem, kuri ir klusāki un lēnāki, palīdz tas, ka skolotājs ar viņiem spēj strādāt vairāk – gan skaidrot, mudināt un rosināt, gan priekšā pateikt, atprasīt un novērtēt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Es esmu soka par tadiem launiem un sekliem komentariem. Pirms daudziem gadiem pati macijos saja skola, paldies zinibam, ko taja ieguvu, to del esmu dzive talu tikusi. Katram skolotajam, kas saja skola strada ir simts un viena augstaka pedagogiska izglitiba, direktors pats ir skolotajs, macibu dala ir skolotaja, ir skolotaji, kas pat savieno pedagoga darbu vairakas skolas, jo tie ir izcili sava darba pazineji. Un par stradasanu par velti ari jus te izsakaties, tada sajuta, ka no ieksienes visi visu redz. Visos svetkos telpas skolotaji pusko no savas kabatas, gatavo visu arpus stundam, ari majas. Berniem ir izcils aporta laukums, tads reti kura pilsetas skola vel bus atrodams, muziku berniem ari maca, koris ir, pavisam neliels, bet ir. Apkartne skaista, plasi darzi. Un vel tur ir 1 apkopeja, kas ir ari dezurants. Tagad pasi varat sakt skaitit, cik tur ir cilveku. Parekiniet ari cik ir obligato macibu prieksmetu… Diez vai vel kadi jautajumi te var rasties. Un vel, varu apgaovot, ka sis skolas absolventi sadus komentarus, ka seit iepriek, neraksta, jo sajos cilvekos jau no mazotnes ir ieaudzinatas moralas vertibas.

  2. Malači gan Dunavas pamatskolas skolotāju kolektīvs , gan pašvaldība !!! Pļaviņu novadā slēdza PNĢ filiāli Odzienā ar 16 skolēniem. Veidoja kā daudzfunkcionālu kultūras un sporta centru ar novada vienīgo sporta halli , siltināja,ar modernākajām IT,Zaļo karogu…,vairākiem ES projektiem pat pēdējā darbības laikā līdz 2019. gadam kā juridiski noteikts.Vienīgā vecāku cerība-KNAB un pašvaldības audits no Valsts kontroles !

  3. Cik km atrodas tuvākā skola no Dunavas.
    Mūsu pusē mazpilsētā ir vidusskola , uz vienu pusi 5km no tās atkal skola ar 50 skolēniem,8 km uz otru pusi no tās skola ar 20 skolēniem, 14 km uz trešo pusi no tās skola ar 40 skolēniem. Garām mazpilsētas vidusskolai tiek vesti bērni uz 5 km attālo skolu. Vidusskolas skolotāji brauc uz pārējām skolām pasniegt dažiem bērniem stundas.Visas skolas vienā novadā.Kura eiropas valsts var uzturēt šādas skolas? Kas tā ir par interesantu politiku. Tātad kaut kam tas ir izdevīgi.

  4. Novēlu katrai latviešu ģimenei vēl vismaz 2 bērnus.

  5. tiem, kas blauj par lielo skolotaju skaitu viena skola – varbut godigi pasi sev paprasiet, vai griebtu , lai jusu lolojumu – nakamo firmas vaditaju 🙂 macitu 1 skolotajs, kurs 1 macitu jusu lolojumam gan darbmacibu, gan dabas zinibas, gan latviesu valodu, gan svesvalodu, gan muziku, gan geografiju, gan sportu gan veselibas zinatni un ko tik vel visu skola nemaca..??? ciaprinu miletaji!

  6. atkal ministrija stāsta puspatiesibas Atbildēt

    valsts apmaksā skolotāju slodzes un tās atkarigas no skolenu skaita un nekādi nav saistitas ar skolotāju skaitu. bet tāds fakts publiku netracina. jā fiziski skolā var but pat 20 skolotāji, bet viņi visi jau nesaņem to milzigo algu. katram tur ir pāris stundas nedeļā, atiecigi kautkādas 0,1 vai 0,2 slodzites un viss. bet fakts ka skolā apmaksātas teikim 2 skolotāju slodzes tautu nesakacinās, kamer 10 skolotāji uz 17 skolniekiem uzreiz izsauc sašutuma vētru, jo visi jau iedomājas ka katram no tiem 10 skolotājiem vismaz 1000 algā maksā

  7. Mans vecaistevs stradaja skola ar lidzigu skolnieku skaitu,vins bija gan skolas parzinis,gan saimnieks,vins viens ar visu tika gala. Vina skolnieki nepipeja,limi neostija un izauga par kartigiem cilvekiem.Tad ko dara sie 10 skolotaji?

  8. Izbijis skolotājs Atbildēt

    Skolas saglabāšana – tas ir lieliski. Bet kāpēc tāds skolotāju milzums? Pietiktu ar 3-4 cilvēkiem, direktoru ieskaitot. Tādā sīkā skoliņā algot direktoru – tas ir izsmiekls un absolūta izšķērdība, kas tikai mazina skolas saglabāšanas iespējas. Te jāstrādā citām metodēm, ne tā kā lielā skolā, un vienam skolotājam jāspēj mācīt vairākus, daudzus priekšmetus. Tādus jāgatavo augstskolām. Tad mazās skolas varēs saglabāties. Vismaz 1.-3.klašu līmenī.

    • Tas tāpēc, ka skolotājs nav ministrs, kurš var pildīt bez izglītības jebkura ministra funkcijas.
      Skolotājam visur vajag izglītības dokumentu pretī. Ja esi pēc diploma matemātikas skolotājs, tad bez papildus izglītības neko citu mācīt nevari. Tāpēc arī ir vairāk vai mazāk skolotāju vienā skolā, kaut mūslaikos jau tā, reti kuram skolotājam ir tikai viena specialitāte.

  9. ad ministrija beigs melot? Atbildēt

    nu var jau but ka šoreiz taisnibu saka, bet ar to ticešanu jau ir kā ir. 1 septembrī ministrs bļāva pa tv ka mazākā skola 2 skolēni, pēc nedeļas izrādijās ka piesauktā skolā mācās 52 skoleni neviss 2. tad mazākā skola bija 9 skolēni, tagad atkal ka 17. blin, rodas iespaids ka tos skaitļus izzīž no pirksta un tikai sauc, domājot ka neviens jau līdz neseko, gan jau ka noticēs uz vārda.

  10. Latvijas iedzīvotāji brauc prom un izmirst .Kas būs vēl pēc gadiem.

  11. Izglītības sistēmai nav jāfinansē sociālie pakalpojumi.
    Vēl jau skolā droši vien ir grāmatvedis, dežurants, apkopēji, mācību pārziņi utt.
    Kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jāuztur privātskolas?
    Skolēnu skaits samazinās, bet skolotāju pieaug.

  12. kad ministrija beigs melot? Atbildēt

    nu var jau but ka šoreiz taisnibu saka, bet ar to ticešanu jau ir kā ir. 1 septembrī ministrs bļāva pa tv ka mazākā skola 2 skolēni, pēc nedeļas izrādijās ka piesauktā skolā mācās 52 skoleni neviss 2. tad mazākā skola bija 9 skolēni, tagad atkal ka 17. blin, rodas iespaids ka tos skaitļus izzīž no pirksta un tikai sauc, domājot ka neviens jau līdz neseko, gan jau ka noticēs uz vārda.

  13. Izbijis skolotājs Atbildēt

    Skolas saglabāšana – tas ir lieliski. Bet kāpēc tāds skolotāju milzums? Pietiktu ar 3-4 cilvēkiem, direktoru ieskaitot. Tādā sīkā skoliņā algot direktoru – tas ir izsmiekls un absolūta izšķērdība, kas tikai mazina skolas saglabāšanas iespējas. Te jāstrādā citām metodēm, ne tā kā lielā skolā, un vienam skolotājam jāspēj mācīt vairākus, daudzus priekšmetus. Tādus jāgatavo augstskolām. Tad mazās skolas varēs saglabāties. Vismaz 1.-3.klašu līmenī.

    • Skola jāsaglabā, bet skolotāju skaits katastrofāli jāsamazina! Nav ko bļaut uz ministru, nevar visi skolotāji saglabāt amatus! Vai tādā skolā vajag n-tos direktora vietniekus, kuri tagad saradušies kā sēnes pēc lietus? Pensionārus pensijā! Pārējos apmācīt vairāku priekšmetu pasniegšanā!
      Kā tad manā laikā skolotājs pasniedza daudzus priekšmetus lauku skolā, piedalījāmies olimpiādes un ne ar sliktiem rezultātiem. Mācījāmies dažādos pulciņos, par kuriem skolotājiem nemaksāja, dziedājām, dejojām, mācījāmies vācu val., krievu val., klases sacentās savā starpā, strādājām rudens talkās, lai nopelnītu ekskursijai autobusu utt. Tagad kā pakustina mazo pirkstiņu – tā naudu, naudu , naudu. Ak, šī materiālā pasaule, kur tā aizvedīs?

      • Dīvaini tik daudz skolotāju un tik maz skolnieku, bet skolu reitinga saraksta 2016.g. šo skolu nepamanīju.

        • viena lieta ir fiziskais skolotāju skaits un pavisam cita ir apmaksāto slodžu skaits skolotāji fiziski var but kaut 100 un katrs saņem 10 eiro mēnesī. pie tam ministrijas maku tas nekādi neskar, ministrija maksā par 17 skolniekiem neviss par 10 skolotājiem. ministrijai skola ar 17 skoleniem ir tāda pat kā ar 600, jo maksā PĒC SKOLĒNU SKAITA.

        • 10 skolotāji un vēl vismaz 30 darbinieki, varbūt arī visi 50. Es mācījos Brežņeva laikā skolā, kur bija 40 skolēni, 2 skolotāji un viens darbinieks. Pabeidzu Latvijas universitāti ar izcilību. Nez cik no šiem vispār tiks līsz universitātei

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+