Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. novembris, 2016
Drukāt

Miljoniem vērtajā jaunajā izglītības saturā joprojām ir daudz neskaidrību (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jau no 1. novembra skolas var pieteikties jaunā izglītības kompetencēs balstītā izglītības satura aprobācijai. Darbam jaunā satura izstrādē aicināti pieteikties arī eksperti, kuri iesaistei projektā tiks izraudzīti konkursā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka viena no svarīgākajām prasmēm, ko skolēniem dos jaunā pieeja izglītošanai, būs kritiskās domāšanas veidošana, jaunā paaudze mācīšoties formulēt problēmas un tās risināt, liekot lietā skolā gūtās zināšanas. Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks piebilst: jaunā pieeja mācībām labāk sagatavošot skolēnus mūsdienu mainīgajai dzīvei. Līdz šim skolas pārsvarā sniedza zināšanas. Taču tās strauji noveco. Tāpēc svarīgāk ir dot prasmes, tostarp prasmi pašiem mācīties.

Daudzkārt minētās kompetences ietver ne tikai prasmes, bet arī attieksmi, vērtības, bez kurām prasmes nav iespējams lietderīgi izmantot.

Kopējais atvēlētais finansējums jaunā satura izstrādei un ieviešanai ir 14 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa nāk no ES struktūrfondiem. Šis finansējums tiks izmantots ne tikai, lai izstrādātu un aprobētu mācību saturu, bet arī apmācītu pedagogus strādāt pēc jaunajām metodēm, veidot jaunus mācību un metodiskos līdzekļus.

Plānots, ka jaunais izglītības saturs skolās tiks ieviests pakāpeniski. Vispirms ar jauno saturu saskarsies skolēni, kuri 2018./2019. mācību gadā mācīsies 1. un 4. klasē.

Jaunā satura izstrādei VISC talkā aicinājis Zani Oliņu, kura iepriekš strādājusi biedrībā “Iespējamā misija”, kas vienmēr aicinājusi skolas mainīties, ieviest izglītošanā jaunas idejas. Z. Oliņa skaidro, kā mainīsies skolotāju dotie uzdevumi jaunajā izglītības saturā. Piemēram, tagad, runājot par piesārņojumu, pats skolēns pastāsta, kādas veselības problēmas tas var radīt, bet pēc jaunā satura ieviešanas skolotājiem būs jādod skolēniem uzdevums pašiem sagatavot mācību materiālus par šo tēmu jaunākajām klasēm. Skolotājs tikai palīdzēs skolēniem šajā darbā. Viņš vairs nebūs informācijas devējs, kā bijis līdz šim, bet gan padomdevējs mācību procesā. “Skolotājiem būs jādomā par savu darbu citādi,” teic Z. Oliņa, aicinot skolotājus mainīties tagad, negaidot jaunā satura ieviešanu. Vienlaikus viņa atzīst: daļa Latvijas pedagogu jau dažādo savas darba metodes un ievieš darbā dažādus jauninājumus. Taču tā nerīkojas visi skolotāji. Ja rīkotos, iespējams, jauno standartu nemaz nevajadzētu.

G. Catlaks teic: mainīt izglītības saturu nepieciešams arī tāpēc, lai samazinātu mācību satura sadrumstalotību. Iepriekš izskanējis, ka jaunā satura ieviešana varētu nozīmēt arī mācību priekšmetu apvienošanu, taču par to precīzas ziņas VISC un IZM speciālisti vēl nesniedz. Jaunais izglītības saturs tiks aprobēts 80 dažādās skolās visā Latvijā. Pats satura projekts, ko skolām nāksies aprobēt, gan šobrīd vēl nav gatavs.

Tāpat, kaut arī jauno saturu sāks ieviest jau pēc nepilniem diviem gadiem, studiju programmas topošajiem pedagogiem vēl nav mainītas. G. Catlaks gan mierina: visas augstskolas, kurās skolo nākamos skolotājus, tiks iesaistītas jaunā satura izstrādē. Tās zināšot, kāds tas būs, un spēšot operatīvi mainīt pedagogu apmācības sistēmu.

 

 

VIEDOKLIS

Cik daudz zināt par jauno izglītības saturu, un kā to vērtējat?

Inese Berga, Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja: “Informāciju par iecerētajām pārmaiņām esmu guvusi gan laikrakstos, gan arī VISC mājas lapā internetā. It kā informācijas ir pietiekami, tomēr pilnīgas skaidrības nav. Piemēram, nav saprotams, kāpēc šo projektu piesaka kā kaut ko radikāli jaunu, ja gan es, gan mani kolēģi jau izmantojam mācību metodes, kas liek skolēniem pašiem meklēt informāciju, kas attīsta viņu kritisko domāšanu.

Piekrītu, ka mācību saturs ir pārāk sadrumstalots, taču gribētos saprast, kā tieši šī problēma tiks risināta. Vai vēsture atkal būs apvienota vienā mācību priekšmetā? Vai arī vēsturi apvienos pat ar ģeogrāfiju?

Lasu, ka skolotājiem būs jāsadarbojas, lai mācību saturs nepārklātos. Taču kad būs atvēlēts laiks šādai skolotāju darba saskaņošanai? Vai samazinās kontaktstundu skaitu, lai mums būtu laiks arī sadarbībai? Vai sadarbībai patērētais laiks arī tiks apmaksāts?

Tāpat nesaprotu, kā tā var būt, ka jaunais saturs stāsies spēkā jau pēc diviem gadiem, taču jaunos skolotājus augstskolās joprojām apmāca “pa vecam”.

Taču labi ir tas, ka ir solīti jauni mācību materiāli, jo vēsturē, sevišķi Latvijas vēsturē, tādu ļoti trūkst.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Latvijas valsts ir tik nezheligi daudz sarazhojusi pedagogijas peetnieku. Vai tiesham tie petnieki vinreiz netiktu likti pie reaala darba , izpetit vai jaunais saturs no iepsejamas misijas ir vismaz jedzigs , jo shie skolotaji tur strada tikai par algu un stipendiju plusaa, varbut , ja skolotajam mirstigajam un parastajam beirzot ljautu stradat un visu laiku par vinju nenirgatos visadi ampelmanji no misijam ar pieredzem , tad ari jeegas butu shaja sisteema vairak, Citadi ta sistema ka Zvartas iezis shupojas , katrs kursh nak nak ar savu ierakstu. Ir vienkarshi noriebies klausities to ka skolotaji ir stulbi nedomajoshi un veci, nu,zivediet uz kalna un noshaujiet, 48 gados tu esi veca stulba un vel neko nesaproti no jaunajam metodem. Pensijas nva, izdienas pensijas nav , lasies ara no skolas laid jaunos ieksha , nu lai nak ….sirijas beegljki noteikti iedereesies.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    Ir sacīts: “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”

    =======

    Ir sacīts: “Skola maksā naudu, kā zināms. Bet – tiem, kas nejēdz vai pat nevēlas mācīties, tas maksā nesalīdzināmi dārgāk, jo šiem skolas naudu nākas maksāt visu mūžu un arvien lielāku.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2010. gads): Šīs valsts saeimas “tautas kalpi” esot “galīgajā lasījumā skatījuši grozījumus “Izglītības likumā” un veikuši virkni redakcionālo izmaiņu, kā arī noraidījuši virkni iesniegto priekšlikumu, tajā skaitā – arī kārtējo reizi NORAIDĪJUŠI priekšlikumu noteikt Latvijā vidējo izglītību kā obligātu”…
    —–
    Mediju ziņa (2009. gads): Savā runā šīs valsts “izglītības ministre” T. Koķe (ZZS) esot “īpašu uzmanību veltījusi pārmaiņām Latvijas izglītībā pēc neatkarības atgūšanas, fokusējoties uz izglītības reformu, kas saistīta ar neatkarīgas un kritiskas domāšanas veicināšanu un stiprināšanu”. “Izglītībā svarīgi stiprināt autonomiju un atvērtību daudzveidībai, kas balstīta uz cilvēcīgām vērtībām un veltīta pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jāuzsver atbildība un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, jāpaplašina un jāpilnveido izglītības finansēšanas mehānismi, šādā veidā būtiski paverot un paplašinot izglītības pieejamību un izglītībā iekļaujot ikvienu šīs valsts sabiedrības pārstāvi (u.t.t., un taml. “tukšpadsmit blablabla…”)”, esot klāstījusi Koķe…
    —–
    Mediju ziņa (2008. gads): “Tuvākajos gados, iespējams, varētu tikt plānots aizliegt pārcelt nesekmīgus skolēnus uz nākamo klasi”, esot atzinusi “izglītības un zinātnes ministre” T. Koķe (ZZS). Jau desmit gadus skolēni tiek pārcelti no klases uz klasi neatkarīgi no atzīmēm un nesekmības, bet, pēc Koķes paustā, “nav neiespējami, ka varētu tikt mainīta pieeja”…
    —–
    .
    “’Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 25.05.2008., Nr.7. )
    .
    ‘Biedru grupa’ nospriedusi:
    “‘Rullē’ “valsts” uz grāvja pusi ~
    Kaut kas izglītības sfērā,
    ‘Salaists dēlī, pilnā mērā’!…”
    .
    “Ilgtspējīgi” šajā “valstī”,
    Pieļāvuši ‘SILES balsti’,
    To, ka zināšanas vājas,
    “Principā – pie… (pakaļkājas)”.
    .
    Skolām tiekot ‘dzīti cauri’,
    Visi – arī tie, kam pauri,
    ‘Cietāki’ par cirvja pietiem ~
    Pildās “valsts” ar ‘truliem mietiem’…
    .
    Drīzāk gailis izdēs olu,
    Nekā – pabeigs (palīg)skolu,
    Kaut uz trijniekiem, ar pūlēm,
    SILES lops, kurš uzspļauj ‘šūlēm’:
    .
    “Tie, kas pārāk gudri skaitās,
    Šito “valsti” tikai ‘maitās’ ~
    Domās (pasarg’ Die’s!!!) ar galvu,
    Nevis – ‘rīs un kasīs spalvu’!
    .
    Izglītība nav ‘no svara’,
    Tur, kur SISTĒMAI ir vara:
    Galvenais – ‘pie SILES rauties’,
    Ne – ar reizrēķinu ‘kauties’!
    .
    Zināt Valodu? ‘Nav iekšā(s)’:
    Referenti ‘suflēs’ priekšā,
    To, kas ‘paužams’ sabiedrībai ~
    Kāds te ‘rezons’ izglītībai?!…
    .
    Kāpēc ‘manīm’ mocīt prātu,
    Ja – var NOPIRKT atestātu?!
    “Shēmot” neiemāca skolā ~
    ‘HUĻI’… (bikses) deldēt solā?!…”

    MUĻĶU Zemes “leiputrijā”,
    Izglītībā – “tumšs kā rijā”:
    Prāta “gaisma” apdzisusi ~
    ‘Rullē’ “valsts”! Uz kuru pusi?…

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, necilvēcīgi trulu analfabētu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  3. Ir pamatotas bažas, ka jaunos metodiskos materiālus izstrādās tās pašas personas, kas to jau darījušas iepriekš, jo atlases kritērijos minēta iepriekšēja pieredze, un pat “līdzīgā projektā”, kaut teikts, ka tas ir kas jauns. Vecie materiāli ir nekvalitatīvi un “pieredzējušie” eksperti jau parādījuši sevi no sliktās puses. Nauda tiks sadalīta starp “savējiem” un viss, bet cietīs mūsu bērni un skolotāji, kam tajā bardakā būs jāstrādā.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+