Miljoniem vērtajā jaunajā izglītības saturā joprojām ir daudz neskaidrību 3
Jau no 1. novembra skolas var pieteikties jaunā izglītības kompetencēs balstītā izglītības satura aprobācijai. Darbam jaunā satura izstrādē aicināti pieteikties arī eksperti, kuri iesaistei projektā tiks izraudzīti konkursā.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka viena no svarīgākajām prasmēm, ko skolēniem dos jaunā pieeja izglītošanai, būs kritiskās domāšanas veidošana, jaunā paaudze mācīšoties formulēt problēmas un tās risināt, liekot lietā skolā gūtās zināšanas. Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks piebilst: jaunā pieeja mācībām labāk sagatavošot skolēnus mūsdienu mainīgajai dzīvei. Līdz šim skolas pārsvarā sniedza zināšanas. Taču tās strauji noveco. Tāpēc svarīgāk ir dot prasmes, tostarp prasmi pašiem mācīties.
Daudzkārt minētās kompetences ietver ne tikai prasmes, bet arī attieksmi, vērtības, bez kurām prasmes nav iespējams lietderīgi izmantot.
Kopējais atvēlētais finansējums jaunā satura izstrādei un ieviešanai ir 14 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa nāk no ES struktūrfondiem. Šis finansējums tiks izmantots ne tikai, lai izstrādātu un aprobētu mācību saturu, bet arī apmācītu pedagogus strādāt pēc jaunajām metodēm, veidot jaunus mācību un metodiskos līdzekļus.
Plānots, ka jaunais izglītības saturs skolās tiks ieviests pakāpeniski. Vispirms ar jauno saturu saskarsies skolēni, kuri 2018./2019. mācību gadā mācīsies 1. un 4. klasē.
Jaunā satura izstrādei VISC talkā aicinājis Zani Oliņu, kura iepriekš strādājusi biedrībā “Iespējamā misija”, kas vienmēr aicinājusi skolas mainīties, ieviest izglītošanā jaunas idejas. Z. Oliņa skaidro, kā mainīsies skolotāju dotie uzdevumi jaunajā izglītības saturā. Piemēram, tagad, runājot par piesārņojumu, pats skolēns pastāsta, kādas veselības problēmas tas var radīt, bet pēc jaunā satura ieviešanas skolotājiem būs jādod skolēniem uzdevums pašiem sagatavot mācību materiālus par šo tēmu jaunākajām klasēm. Skolotājs tikai palīdzēs skolēniem šajā darbā. Viņš vairs nebūs informācijas devējs, kā bijis līdz šim, bet gan padomdevējs mācību procesā. “Skolotājiem būs jādomā par savu darbu citādi,” teic Z. Oliņa, aicinot skolotājus mainīties tagad, negaidot jaunā satura ieviešanu. Vienlaikus viņa atzīst: daļa Latvijas pedagogu jau dažādo savas darba metodes un ievieš darbā dažādus jauninājumus. Taču tā nerīkojas visi skolotāji. Ja rīkotos, iespējams, jauno standartu nemaz nevajadzētu.
G. Catlaks teic: mainīt izglītības saturu nepieciešams arī tāpēc, lai samazinātu mācību satura sadrumstalotību. Iepriekš izskanējis, ka jaunā satura ieviešana varētu nozīmēt arī mācību priekšmetu apvienošanu, taču par to precīzas ziņas VISC un IZM speciālisti vēl nesniedz. Jaunais izglītības saturs tiks aprobēts 80 dažādās skolās visā Latvijā. Pats satura projekts, ko skolām nāksies aprobēt, gan šobrīd vēl nav gatavs.
Tāpat, kaut arī jauno saturu sāks ieviest jau pēc nepilniem diviem gadiem, studiju programmas topošajiem pedagogiem vēl nav mainītas. G. Catlaks gan mierina: visas augstskolas, kurās skolo nākamos skolotājus, tiks iesaistītas jaunā satura izstrādē. Tās zināšot, kāds tas būs, un spēšot operatīvi mainīt pedagogu apmācības sistēmu.
VIEDOKLIS
Cik daudz zināt par jauno izglītības saturu, un kā to vērtējat?
Inese Berga, Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja: “Informāciju par iecerētajām pārmaiņām esmu guvusi gan laikrakstos, gan arī VISC mājas lapā internetā. It kā informācijas ir pietiekami, tomēr pilnīgas skaidrības nav. Piemēram, nav saprotams, kāpēc šo projektu piesaka kā kaut ko radikāli jaunu, ja gan es, gan mani kolēģi jau izmantojam mācību metodes, kas liek skolēniem pašiem meklēt informāciju, kas attīsta viņu kritisko domāšanu.
Piekrītu, ka mācību saturs ir pārāk sadrumstalots, taču gribētos saprast, kā tieši šī problēma tiks risināta. Vai vēsture atkal būs apvienota vienā mācību priekšmetā? Vai arī vēsturi apvienos pat ar ģeogrāfiju?
Lasu, ka skolotājiem būs jāsadarbojas, lai mācību saturs nepārklātos. Taču kad būs atvēlēts laiks šādai skolotāju darba saskaņošanai? Vai samazinās kontaktstundu skaitu, lai mums būtu laiks arī sadarbībai? Vai sadarbībai patērētais laiks arī tiks apmaksāts?
Tāpat nesaprotu, kā tā var būt, ka jaunais saturs stāsies spēkā jau pēc diviem gadiem, taču jaunos skolotājus augstskolās joprojām apmāca “pa vecam”.
Taču labi ir tas, ka ir solīti jauni mācību materiāli, jo vēsturē, sevišķi Latvijas vēsturē, tādu ļoti trūkst.”
