Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. marts, 2013
Drukāt

Skolotāju joprojām par daudz

Foto - LETAFoto - LETA

Kaut arī publiski izskanējis, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ministra Roberta Ķīļa demisiju varētu rosināt tāpēc, ka viņš nav pieprasījis valsts budžeta finansējumu pedagogu algu celšanai, patiesībā LIZDA pārmet R. Ķīļa pārraudzītajai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) arī daudz ko citu.


Tas atklājās vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Piemēram, pedagogu motivācijas un profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas plāns, ar kuru IZM saista skolotāju algu celšanu, jau mēnešiem netop gatavs, kaut tam bija jābūt pabeigtam līdz 1. decembrim. IZM vaino pašu arodbiedrību, kas noraidot ministrijas priekšlikumus par plānā rakstāmo, neko neiesakot. Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško teic, ka pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas monitoringam būtu jānāk no IZM, kas diemžēl plānā piedāvājusi tikai mainīt skolotāju un skolēnu proporciju un pāriet uz citu skolotāja darba uzskaites sistēmu, bet kopēja redzējuma trūkst.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa arī sēdē norādīja, ka ir jārunā gan par skolotāju skaita samazināšanu, gan par pedagogu darba kvalitāti. Skolotāju algas ir mazas, jo skolēnu maz, bet lielais jauniešu bezdarbs – gandrīz 30% – liecinot par slikto izglītības kvalitāti.

Arī skolu absolventu uzrādītie rezultāti centralizētajos eksāmenos matemātikā un dabaszinātnēs ne par ko labu neliecinot. “Ja nekas nemainīsies izglītības kvalitātē, ekonomisko izrāvienu nevarēsim realizēt,” tā S. Liepiņa. Kad pēc sēdes vaicāju, vai viņa uzskata, ka skolotāju darba kvalitāte ir tāda, ka algas pielikums viņiem nepienākas, S. Liepiņa atbildēja, ka tā viņa neesot domājusi. Viņa gribējusi pateikt, ka uz algām un izglītības kvalitāti “jāraugās kontekstā”. S. Liepiņa arī norādīja: kaut gan skolēnu skaits krītas, finansējums skolotāju mērķdotācijai nav mazinājies.

Skaidrojot, kāpēc nauda skolotāju atalgojuma palielināšanai nav prasīta jau 5. un 19. marta valdības sēdēs, kad spriests par nākamā gada budžetu, IZM amatpersonas teica, ka algu pacelšana uzskatāma par jaunu politisku iniciatīvu, par kā finansēšanu valdībā runās jūnijā. Šomēnes spriests tikai par bāzes finansējumu ministrijām. Tā kā piemaksas augstāk kvalificētiem skolotājiem no šā mācību gada iekļautas bāzes izdevumos, tām finansējums piešķirts. Toties, vai uz lielāku atalgojumu var cerēt arī citi pedagogi, I. Mikiško tā arī nav skaidrs, jo “šīs jaunās iniciatīvas var atbalstīt un var arī neatbalstīt, ja valdība saskatīs prioritātes”.

Arī sēdē dažbrīd netika runāta skaidra valoda. Pagājušās nedēļas nogalē klīda baumas, ka IZM jau šogad pietrūks sešu miljonu latu pedagogu algām.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākas reizes vaicāja IZM atbildīgajām personām, vai tāda situācija tiešām var rasties, tomēr skaidru atbildi nesaņēma, saruna tika novirzīta sāņus un runāts par finansējumu vispār, nākotnes plāniem utt. Pēc sēdes gan IZM amatpersonas man apgalvoja, ka naudas pietiks, un pauda neizpratni par šādu baumu izplatību.

S. Liepiņa deputātiem arī apliecināja, ka IZM joprojām ir mērķis panākt, lai pedagogi saņemtu adekvātu atalgojumu.

LIZDA toties pārmet ministrijai arī to, ka faktiski naudas pietrūkst visās IZM pārraudzītajās nozarēs – arī augstākajā izglītībā un zinātnē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+