Latvijā
Politika

Skolu latviskošanas pretinieku manevri Vašingtonā 86

Foto no Nila Ušakova Facebook.

Pirms pašiem Ziemassvētkiem uz ASV galvaspilsētu Vašingtonu devās partijas “Saskaņa” priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Sociālajā tīklā “Facebook” viņš ievietojis attēlus no tikšanās ar ASV ietekmīgu republikāņu senatoru Lindsiju Gremu, kā arī Nacionālā izlūkdienesta pirmo direktoru Džonu Negroponti. “Galvenais temats, par ko runāju, – Latvijas valdības plāni likvidēt bilingvālo izglītību. Izteicu tieši savu pozīciju kā partijas “Saskaņa” līderis un Rīgas mērs – skolu reforma rada nopietnus riskus iekšējai stabilitātei un Latvijas drošībai un ir vērtējami vienīgi kā politiska provokācija,” raksta N. Ušakovs. Tas pats minēts partijas izplatītajā paziņojumā presei, kur piebilsts, ka Ušakovs apmeklēja Vašingtonu kā Latvijā lielākās partijas “Saskaņa” līderis. Jāatzīmē, ka jau novembrī viņš Briselē centās izkārtot līdzīgu tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, taču šī iecere izgāzās.

Ušakovs gan nav “pirmā bezdelīga” Vašingtonā. Latvijas krievvalodīgais laikraksts “Segodņa” 14. decembrī iznāca ar skaļu pirmās lapas virsrakstu “ASV Valsts departaments: Mums nevajag nestabilitāti Latvijā”, un apgalvojumu, ka Amerika cieši sekojot reformām Latvijas krievu skolās. Publikācijas autors ir Oļegs Merkulovs, kurš ikdienā Vašingtonā strādā par taksistu, bet brīvajā laikā pārstāv Kremļa pozīciju politiskās diskusijās, kā arī dažreiz raksta “Segodņa” (iepriekš “Vesti segodņa”). Par viņa aktivitātēm plašāk varēja lasīt “LA” 30. novembra numurā rakstā “Vašingtonas taksista hobijs – Kremļa propaganda”. Tagad viņš akreditējies ASV Valsts departamentā kā žurnālists un preses konferences izplata maldinošus vēstījumus par Latviju. Nesen notikušā preses konferencē viņš uzdevis jautājumu, kas drīzāk skan kā pielādēta replika: “Pavisam nesen vairāki tūkstoši cilvēku Rīgā piedalījās manifestācijā, protestējot pret Latvijas Izglītības ministrijas plāniem slēgt krievvalodīgās skolas. Rīkotāji atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju mazākumtautību aizsardzības jautājumos. Taču Latvijas valdība apstiprinājusi savus plānus faktiski izspiest krievu valodu no izglītības procesa skolās. Latvijā, kur 40 procentu iedzīvotāju ir krievvalodīgie tiek plānotas masveida demonstrācijas, kas var novest pie vēl vienas nestabilas vietas pasaulē. Kāda ir Valsts departamenta pozīcija šajā jautājumā?” savu “jautājumu” O. Merkulovs atreferē “Segodņa”. Tālāk seko Valsts departamenta preses pārstāves Hīteras Noiertas atbilde: “Varu jums teikt, ka mēs noteikti nevēlamies jaunus nestabilas zonās pasaulē – tādu jau mums pietiek šobrīd. Attiecībā uz jūsu jautājumu par to, kas notiek Latvijā ar valodas jautājumiem, mēs esam to redzējuši citur pasaulē. Ukrainā, kur par to bijuši strīdi un arī Ungārijā. Man pašlaik nav informācijas par Latviju, taču būšu priecīga tajā ielūkoties un sniegt jums atbildi.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta
Saistītie raksti

Vai ASV politiķi apzinās, ka te nav runa par neatkarīgu žurnālistiku, bet par politisku spēli Krievijas propagandas interesēs? ASV vēstniecība Latvijā apstiprināja, ka Merkulova teiktais brīfingā un preses sekretāres atbildes ir autentiskas. Runājot par attieksmi pret plānoto izglītības reformu, ASV vēstniecības pozīcija tiek formulēta šādi: “Mūsu vēstniecība Rīgā turpina dialogu saziņu par šo jautājumu ar Latvijas amatpersonām. Esam pārliecināti, ka Latvijas valdība apsver visas jautājuma puses, tostarp ietverot tajā darbu ar etniskajām minoritātēm un pievēršot uzmanību to bažām.”

Lai saņemtu akreditāciju ASV Valsts departamenta Ārzemju preses centrā, tās pieteicējiem nav striktu prasību. Nepieciešama mediju organizācijas vadītāja vēstule angļu valodā ar apliecinājumu, kā arī trīs pēdējo 60 dienu laikā publicēti materiāli un personas foto. Tomēr pašlaik ASV viens no populārākajiem jēdzieniem publiskajā diskursā ir “Krievijas iejaukšanās”. Vai ar līdzīgām darbībām ASV nenodarbojas arī Merkulovs? “Viņa jautājumi pat nav līdzīgi jautājumiem, bet gan ir tendenciozi komentāri, kuri jau sevī ietver atbildi,” vērtē Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Nesen ASV varas iestādes Krievijas propagandas medijiem “RT” (“Russia Today”) un “Sputnik” lika reģistrēties kā ārvalstu aģentiem. “Ārvalstu aģentu likums (FARA) paredz, ka to var attiecināt arī uz privātpersonām, tomēr tā prasība ir: jāpierāda, ka konkrētais cilvēks saņem atbalstu no kādas citas valsts. Jautājums ir – vai ar to, ka viņš apmeklē Krievijas vēstniecību un 9. maijā piedalās tā dēvētajā nemirstīgā pulka gājienā, pietiek? Parasti jau šo likumu attiecina uz ļoti redzamiem spēlētājiem,” skaidro M. Cepurītis, spriežot, ka Merkulovam tas būtu pārāk liels gods. Viņš gan norāda, ka pretlīdzeklis pret Merkulova darbībām Vašingtonā būtu, ja Latvijas diplomāti apmeklētu diskusijas un konfrontētu prokrievisko aktīvistu apgalvojumus ar oficiālo Latvijas valsts pozīciju. M. Cepurītis: “Ja runājam par ietekmi, tad vienīgais, ko ar savām aktivitātēm Merkulovs var panākt Vašingtonā, ir starp mazāk kritiskiem cilvēkiem iedēstīt domu sēklu, ka Krievijas oficiālais skatījums uz lietām ir pareizs.” Savukārt laikraksts “Segodņa” ar viņa palīdzību mēģinot atražot mītu, ka “visi lielie jautājumi tiek lemti Vašingtonā”, un kā tur lems, tā arī būs.

LA.lv