Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
23. augusts, 2017
Drukāt

Šodien visa Eiropā piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien lielā daļā Eiropas un arī Latvijā tiek atzīmēta staļinisma un nacisma upuru atceres diena. Aprit 78 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, un tiek pieminēta arī “Baltijas ceļa” 28.gadadiena.

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka EP oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”. Tas bija nozīmīgs solis, lai visas Eiropas mērogā tiktu nosodīti ne vien nacisma un fašisma, bet arī otras puses – staļinisma – noziegumi, kā arī pieminēti to upuri.

Deklarācijā EP oficiāli nosodīja abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicināja Eiropas Savienības valstu parlamentus pasludināt 23.augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Vēl 10 gadus atpakaļ kaut kas tāds nebija iedomājams, taču, pateicoties piecu cilvēku iniciatīvai, masu deportācijas un cilvēku iznīcināšana, kas Otrā Pasaules kara laikā skāra teju visas mūsdienu Eiropas Savienības dalībvalstis, tiks paturētas gan mūsu, gan nākamo paaudžu atmiņā.

Inese Vaidere, EP deputāte: “Bez kopīgas vēstures izpratnes nav iespējams veidot Eiropas nākotni, kas balstās uz vienotām vērtībām un izlīguma par pagātnes notikumiem. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs pieminām šos notikumus visas Eiropas Savienības mērogā, jo no abiem režīmiem cieta lielākā daļa Eiropas valstu. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet Padomju režīma asinsdarbi noklusēti. Neapšaubāmi, Krievijai tas nepatika, jo līdz šim uzvarētājus nesodīja, lai gan viņu noziegumi bija tiesājami. Vēl 2010. gadā, jau pēc deklarācijas pieņemšanas, pēc manas iniciatīvas tika sagatavota un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem nosūtīta vēstule, aicinot tos pasludināt 23.augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Otrais Pasaules karš, nedrīkstam aizmirst par tiem, gandrīz 20 miljoniem cilvēku, kuri cieta no staļinisma režīma bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs. Lai veidotu stabilu un uz vērtībām balstītu nākotni, mums ir jāpieņem un jāatzīst pagātne, lai kāda tā būtu.”

Lai Eiropas Parlaments varētu pieņemt deklarāciju, bija nepieciešams savākt vismaz 50% deputātu parakstus. Tas nebija viegls uzdevums, taču deklarācijas autoriem – Inesei Vaiderei, Kristoferam Bīzlijam, Mariannai Miko, Zitai Gurmai un Aleksandram Alvaro – izdevās iegūt pārliecinošu atbalstu.

Molotova-Ribentropa pakta oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. To 1939.gada 23.augustā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Neuzbrukšanas līgums bija spēkā līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.

Pakta rezultātā vispirms no PSRS interešu sfēras tika repatriēti vācu tautības iedzīvotāji, un tad šajās valstīs atbilstoši līgumam iebruka abu lielvalstu karaspēki. Tā rezultātā Latviju, Lietuvu un Igauniju okupēja PSRS, Polija tika sadalīta starp PSRS un Vāciju, savukārt Somija Ziemas kara rezultātā un Rumānija bija spiestas atdot PSRS daļu savas teritorijas.

1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot paktā deklarēto interešu sfēru sadali, un pārtrauca tās neatkarību.

Kā atbilde uz 1939.gada 23.augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis, 1989.gada 23.augustā notika “Baltijas ceļš”.

Tā bija Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Atkal draņķis ir sagatavotas.
    Paši gatavoja šo putru, un tagad krievi tiek apsūdzēti

  2. Apkaunojošs lēmums

  3. to ko gribas par faktu uzdot. pus eiropas valstīm izskatiju piemiņas dienu sarakstus un nevienā 23 augusts nav pieminets. kura tad ir tā lielā eiropas daļa kur šo dienu piemin? latvija tagad sastāda eiropas lielāko daļu?
    klasisks viltus ziņas paraugs LA izpildijumā

Ludzā diennakts laikā likvidē trīs marihuānas audzētavasLikumsargi Ludzā diennakts laikā likvidējuši trīs marihuānas audzētavas, portāls LA.lv uzzināja Valsts policijā (VP).
Draugiem Facebook Twitter Google+