Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. jūlijs, 2013
Drukāt

Sods valstij naidīgajiem


aina_162

Mani satrieca publicētā Aleksandra Caunes vēstule ”Taisnība Egilam Levitam” (18.07.2013.).

 

Es ilgus gadus dzīvoju Spānijā (no 1944. līdz 1960. gadam – diktatora Fransisko Franko valdīšanas laikā) un Savienotajās Valstīs (no 1960. līdz 2003. gadam) un redzēju, kā spāņi un amerikāņi aizstāv savu valsti un konstitūciju pret valstij naidīgiem elementiem. Pret tiem netika izrādīta nekāda tolerance. Viņus lika cietumā vai izraidīja no valsts, ja viņi nebija nacionāļi. Par melīgas, valstij naidīgas informācijas izplatīšanu sodīja ar cietumu vai lielu naudas sodu. Maksātnespējas gadījumā arī ar cietumu. Un tiesu procesi bija ātri un efektīvi. Skolotājs, kurš bērniem mācītu nepatiesu vēsturi vai naidīgu nostāju pret valsti, nepaliktu savā darbā nevienu dienu! Vēl tagad, sekojot līdzi presē rakstītajam par notikumiem ASV, uzzinām, ka valstij naidīgus elementus vienkārši 
izraida.

Tikai Latvijas valdība un iestādes gļēvi un iztapīgi meklē kādus modus vivendi (veidus, kā sadzīvot – red.) ar Latvijas nīdējiem. Vēl vairāk. Mēs Latviju pamazām izpārdodam. Neviens valdībā un Saeimā nav par to sašutis vai uztraucies? Es atbraucu atpakaļ uz Latviju, jo gribēju būt lieciniece, kā mana tauta un dzimtene atkal uzplaukst ulmaņlaiku spožumā un patriotismā. Es piedzimu 1918. gada novembrī. Latvija un es šogad svinam 95 gadu jubileju. Ļoti šaubos, vai izdzīvosim līdz simt gadiem. Nākamajās vēlēšanās uzvarēs ”Saskaņas centrs”, jo latvieši ir pārāk saskaldīti daudzās partijās.

UZZIŅA

Pretrunas Savienotajās Valstīs

Mūsdienās dažādas pretrunīgas vārda brīvības izpausmes joprojām sargā ASV Valsts konstitūcijas 1. labojums, kas pieņemts jau 1791. gadā. ASV pašlaik dzīvo vairāk nekā 300 miljonu cilvēku, kas pieder dažādām etniskām vai reliģiskām grupām, un tām ļauj izpausties tiktāl, cik tās neapdraud citu cilvēku drošību.

Piemēram, kad 1949. gadā kāds antisemītisks ekstrēmists Čikāgā publiski aicināja uz dumpi, Čikāgas policija šo cilvēku arestēja, taču Augstākā tiesa grozīja spriedumu, apgalvojot, ka ASV konstitūcijā ir noteikta runas brīvība. Neviena cita organizācija ASV naida runā nav izpaudusies plašāk kā kukluksklans (rasistiskas organizācijas). Tomēr 60. gadu beigās, kad tika apsūdzēts kāds Ohaio pavalsts klana biedrs pēc runas, kurā viņš aicināja gāzt varu, vēlāk apsūdzība tika atcelta, atkal pamatojoties uz vārda brīvības tiesībām. 1977. gadā Čikāgā ASV radikālajai Nacionālsociālistiskajai partijai tika liegta atļauja runāt šajā pilsētā, taču tie izvēlējās citu pilsētu, kur teikt naida runu. Tā apgabala amatpersonas liedza nacistu gājienu, taču ASV augstākā tiesa to atcēla.

Kad kāds pusaudzis sadedzināja krustu pie kādas afroamerikāņu ģimenes Sentpolas pilsētā, vietējās varas iestādes aizliedza simbolus, kas izraisa dusmas un trauksmi cilvēkos, ja tas aizskāris viņus, taču vēlāk Augstākā tiesa nolēma, ka izdotais rīkojums ir atceļams. Pēc līdzīga gadījuma 11 gadus vēlāk Virdžīnijas štatā atkal iejaucās Augstākā tiesa.

Arī pēdējos gados ASV cietumā drīzāk var nokļūt par cita veida pārkāpumiem, piemēram, par valsts noslēpuma izpaušanu (E. Snoudena gadījums) nekā par valstij naidīga viedokļa paušanu.

Ģirts Vikmanis

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+