Latvijā
Politika

Īrniekiem, ko skars jaunais likums, valsts sola atbalstu 10

Ministru kabineta komiteja (MKK) šodien nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

EM ieskatā, jaunais likumprojekts sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā.

Savukārt denacionalizēto namu īrnieku pārstāvji MKK sēdē šodien pauda bažas par likumprojekta bīstamību un ka pēc tā pieņemšanas desmitiem tūkstošu īrnieku draudētu izlikšana uz ielas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka uz valdības sēdi attiecībā uz likumprojektu būtu sīkāk apskatāmi vai precizējami vairāki jautājumi, tajā skaitā atbalsta programma maznodrošinātajiem īrniekiem.

Tāpat nepieciešams atkārtoti izvērtēt, vai izmaiņas varēs ieviest noteiktajā pārejas periodā – divos gados. Reizē EM pārstāvjiem jānoskaidro, ko par likumprojektiem domā Rīgas dome, jo bez tās iesaistes piedāvāto izmaiņu process varētu neritēt tik labi, cik iespējams, izrietēja no valdības vadītāja sacītā.

Premjers arī norādīja uz nepieciešamību izmaiņu virzību laicīgi pārrunāt ar Saeimas atbildīgo komisiju.

Pāris gados 30% mājsaimniecību dzīvošot īres mājokļos

“Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,” norādīja EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Viņš atzīmēja, ka patlaban īres tirgus ir neaktīvs, it īpaši reģionos. Daļa dzīvojamā fonda netiek izīrēta, īres mājokļu īpatsvars ir nepietiekams iedzīvotāju mobilitātei. Patlaban Latvijā tikai aptuveni 20% mājsaimniecību dzīvo īres mājokļos, lai gan Rietumeiropā īres mājokļos dzīvo aptuveni puse mājsaimniecību.

“Jaunā likumprojekta mērķis ir samazināt strīdu izskatīšanas laiku no diviem gadiem līdz 97 dienām, kas nodrošinās mazāk risku izīrētājam, zemāku īres maksu īrniekam un atvieglos tiesu sistēmu. Tāpat sagaidāms, ka tirgū būs lielāks īres dzīvokļu piedāvājums, īres ieņēmumi būs pietiekami ēkas uzturēšanai. Sagaidāms, ka pāris gados jau 30% mājsaimniecību dzīvos īres mājokļos,” norādīja Valantis.

Tāpat ar jauno likumprojektu tiktu veicinātas privātās investīcijas īres mājokļos, tiktu izskausti fiktīvie īres līgumi un gaidāmais nodokļu ieņēmumu pieaugums būtu no 0,7 miljoniem eiro līdz 3,5 miljoniem eiro, sacīja Valantis.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu bezmaksas reģistrācija zemesgrāmatā, kas ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.

Tādējādi tiks nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus.

Tāpat jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Patlaban spēkā esošais likums paredz visu strīdu izskatīšanu tiesā, bet jaunais likumprojekts, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, piedāvās saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos.

Saistību bezstrīdus izpildīšana paredzēta gadījumos – īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā, norādīja Valantis.

Būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos – turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku.

Īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums.

Tāpat kā līdz šim īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju. Savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Likumprojektā paredzēts arī pārejas periods. Attiecīgi, īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīža, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums. Tas attiecas, piemēram, uz denacionalizētā nama īrniekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu.

Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgo prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders informēja, ka papildus jaunajam likumprojektam izskatīšanai valdībā tiek virzīti arī grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz izmaksāt 3,5 miljonus eiro atbrīvošanas pabalstos denacionalizēto namu īrniekiem.

“EM nav precīzu datu, bet aprēķini, kas pamatoti ar dažādiem noteiktiem raksturlielumiem, proti, cik šie cilvēki varētu būt veci, kāds varētu būt viņu ienākumu līmenis, cik ir augsta reģistrācijas intensitāte Rīgas pašvaldībā, kur ir 99% no denacionalizēto namu īrniekiem, liek domāt, ka viņu nav vairāk kā 1500,” sacīja Auders.

Viņš norādīja, ka patlaban aptuveni 1000 no šiem īrniekiem ir iestājušies rindā uz pašvaldības dzīvokli, bet aptuveni 300 no šī skaita vienlaikus ir pieteikušies arī uz atbrīvošanas pabalstu.

Saistītie raksti

Atbrīvošanas pabalsts ir paredzēts 14 000 eiro apmērā pirmajam ģimenes loceklim un aptuveni 4000 eiro apmērā katram nākamajam ģimenes loceklim. Attiecīgi, šogad atbrīvošanas pabalstiem nepieciešami 3,5 miljoni eiro, bet, pieļaujot iespēju, ka tos pieprasīs visi denacionalizēto namu īrnieki, nākamajos divos gados varētu būt nepieciešami vēl septiņi miljoni eiro.

Atbrīvošanas pabalstus paredzēts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība “Ausma” uzskata, ka likumprojekts satur prettiesiskus risinājumus, tam nav ekonomiskā pamatojuma par ietekmi uz valsts budžetu, nav noskaidrots pirmsreformas īrnieku skaits un nav atrisināts 1991.gada 30.oktobra Augstākās Padomes lēmums “Par kompensācijām”.

LA.lv