Šorīt Rīgā novērots “saules suns” 3
“Šorīt Rīgā strīpas un spalvu-slāņu mākoņu radītā parastā optiskā parādība parhēlijs”, savā tviterkontā vēsta sinoptiķis Jānis Trallis.
Viņš raksta, ka parhēliju sauc arī par “saules suni”.
Tā ir atmosfēras optiskā parādība, kas rodas, saules stariem ejot cauri spalvu un spalvu-slāņu mākoņos esošajiem ledus kristāliem.
Parhēlijs ir visai bieža parādība, kas iespējama cauru gadu jebkurā Zemeslodes vietā, norāda J.Trallis.
Šorīt Rīgā strīpas (pelēkās droši vien gaisa piesārņojuma ietekmē, baltās – no lidmašīnu izplūdes gāzēm) un spalvu-slāņu mākoņu radītā parastā optiskā parādība parhēlijs. https://t.co/hTBR9jVL1Z pic.twitter.com/euh1mdLdnu
— Jānis Trallis (@meteozinas) April 18, 2019
Šajā bildē parhēlijs (jeb saules suns) redzams labāk. Tā ir atmosfēras optiskā parādība, kas rodas, saules stariem ejot cauri spalvu un spalvu-slāņu mākoņos esošajiem ledus kristāliem. Parhēlijs ir visai bieža parādība, kas iespējama cauru gadu jebkurā Zemeslodes vietā. https://t.co/PPVs4vozzR
— Jānis Trallis (@meteozinas) April 18, 2019
Kas ir šorīt novērotais halo – parhēlijs? Skaidro meteo.lv:
Atmosfēras optiskās parādības, kas pa laikam tiek novērotas, izsauc cilvēku apbrīnu un vēlmi izprast to rašanās cēloņus.
Halo – viena no visbiežāk sastopamākajām optiskajām parādībām – spīdošs varavīkšņains gredzens ap Sauli vai Mēnesi (vai citu debess ķermeni, kas spīd vai ir izgaismots).
Tas veidojas, gaismas stariem lūstot ledus kristālos, no kuriem sastāv augstie spalvu mākoņi.
Nonākot līdz ledus kristāliņiem, gaismas stars tiek lauzts un sadalās spektrā – sarkanā spektra stari tiek lauzti mazāk un ir redzami loka iekšējā daļā, savukārt zilā un violetā gaisma – ārējā loka daļā.
Mākoņi veidojas no dažāda tipa ledus kristāliņiem, kuros gaisma tiek lauzta dažādos leņķos.
Parhēlijs nav loks ap gaismas avotu kā halo, tas ir līdzīgs gaismas plankums vai stabs, kas ir vienā līmenī ar sauli.
Visbiežāk sastopams 22° halo (to veido haotiski izvietoti stabiņa tipa kristāli ar diametru <20µm), retāk – 46° halo (15-25 µm lieli kristāli), kuram ir izteikti lielāks rādiuss no gaismas objekta. Ceturtdienas rītā pāri Latvijai no ziemeļiem virzījās plānu augsto spalvu mākoņu zona un novērotā optiskā parādība ir halo paveids – parhēlijs.
To veido sešstūra plates tipa horizontāli kristāli ar diametru ~30 µm. Šajā gadījumā kristālu horizontālais novietojums ir iemesls, kāpēc halo neveidojas, jo gaisma tiek lauzta un izstarota vienā līnijā.
Parhēlijs ir novērojams, ja gaismas avots, ledus kristāliņi un “uztvērējs” – cilvēks atrodas vienā līnijā.
Līdzīgi kā tiek lauzta gaisma, veidojot halo, arī parhēlijā sarkanā gaisma ir tuvāk Saulei, bet zilā – tālāk no tās. Visbiežāk parhēlijs tiek novērots 22° leņķī, kas sakrīt ar halo rādiusu.
Šorīt pāri Latvijai no ziemeļiem virzījās plānu augsto spalvu mākoņu zona un tika novērots halo paveids – parhēlijs.
Plašāk: https://t.co/sMo0v8ROlV#Halo #parhēlijs #sundog pic.twitter.com/z6XyeHyHvM— Meteo.lv (@LVGMC_Meteo) April 18, 2019
