Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Sporta organizācijas varētu vērsties Satversmes tiesā (2)

Foto - Juris Bērziņš-SomsFoto - Juris Bērziņš-Soms

Sporta organizācijas varētu vērsties Satversmes tiesā par biedrošanās brīvības pārkāpšanu saistībā ar amatpersonas statusa piemērošanu Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes locekļiem.

LSFP ārkārtas kopsapulcē, kurā tika ievēlēti pieci jauni LSFP valdes locekļi, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis norādīja, ka šovasar likumdošana attiecībā uz amatpersonas statusa piemērošanu nav mainījusies, taču ir mainījusies “politiskā attieksme pret sabiedriskajām organizācijām”.

“Atceramies, ka ik pa brīdim cikliski atkārtojas valsts un represīvo iestāžu aktivitātes, mēģinot centralizēt varu, mazināt demokrātiju un ietekmēt nevalstisko organizāciju kustību Latvijā. Institūcijas valstī ik pa brīdim uzskata, ka nevalstiskais sektors nav valstisks un tas jārepresē un jākontrolē,” teica Vrubļevskis.

Viņš pauda pārliecību, ka, lai gan esošā likumdošana formāli uz valdes locekļiem attiecina amatpersonas statusu, tas neesot pareizi pēc būtības. Ņemot vērā, ka amatpersonas statusa piemērošana LSFP valdei radīja situāciju, kad no tās aizgāja pieci cilvēki, Vrubļevskis uzsvēra, ka tādējādi tiek ierobežota biedru iespēja piedalīties organizācijas vadībā.

Līdz ar to Vrubļevskis neizslēdz iespēju, ka var tapt sūdzība Satversmes tiesā par biedrošanās brīvības pārkāpumu.

Pēc kopsapulces Vrubļevskis aģentūrai LETA skaidroja, ka Satversmes tiesā varētu vērsties saistībā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, kuras dēļ LSFP valde atzīta par valsts amatpersonām, interpretācijas neatbilstību Satversmes 102.pantam, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Vrubļevskis sacīja, ka, iespējams, pati norma kā tāda ir laba, taču tās interpretācija ir neatbilstoša. Satversmes tiesai būtu jādod saistošs norādījums likumdevējam par to, kas būtu precizējams, lai nebūtu iespējams atšķirīgi traktēt un interpretēt vienu normu, to pielāgojot dažādiem gadījumiem.

Patlaban sporta organizācijas gaida juridisko atzinumu par šādas sūdzības pamatojumu. Saņemot atzinumu, visticamāk, tiks sasaukta LOK Juridiskā komisija, lai spriestu par to, vai vērsties Satversmes tiesā. “Domāju, ka vajadzētu,” teica Vrubļevskis.

Viņš norādīja, ka tiks aptaujātas arī citu nozaru nevalstiskās organizācijas, jo likuma normas interpretācija skarot ne tikai sportu, bet arī citas jomas. “Tas attiecas uz visām sabiedriskā labuma organizācijām – varbūt viņi arī pievienosies sūdzību iesniedzēju sarakstam, jo biedrošanās brīvība ir viss nevalstiskais sektors,” pauda LOK prezidents.

Uz jautājumu par to, vai šāds solis varētu tikt sperts tostarp tādēļ, ka pastāv aizdomas, ka normu par amatpersonas statusu varētu piemērot arī LOK, Vrubļevskis atzina, ka konstitucionālās tiesvedības mehānismu sporta organizācijas “vēlas iedarbināt” tādēļ, ka likuma normu var sākt attiecināt arī uz kādu citu. “2012.gadā jau bija nopietna diskusija par to, ka visu sabiedrisko organizāciju, kas no valsts budžeta saņem virs 10 000 eiro, vadību gribēja iekļaut valsts amatpersonu sarakstā. Tas taču ir nenopietni,” sacīja Vrubļevskis.

Jautājums par iesnieguma sniegšanu Satversmes tiesā izšķiršoties šoruden, norādīja Vrubļevskis, piebilstot, ka, ja likumdevējs radīs iespēju precizēt likuma normu, tad vēršanās tiesā nebūs nepieciešama.

“Varbūt radīsies mūsu argumentu rezultātā tādi priekšlikumi Saeimā par likumdošanas izmaiņām, ka vairs nevajadzēs vērsties. Varbūt likumdevējs pats novērsīs trūkumu,” pauda LOK vadītājs, vienlaikus uzsverot, ka tāda situācija, kāda tā ir tagad, nevar būt.

Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks (V) kopsapulcē uzsvēra, ka jautājums par amatpersonas statusa piemērošanu publiski izskanējis sāpīgi un tam jārod risinājums. Upenieks solīja, ka viņa vadītā komisija ir apņēmusies problēmjautājumu skatīt un meklēt atrisinājuma iespējas.

Kā ziņots, LSFP ārkārtas kopsapulcē šodien ievēlēti pieci jauni valdes locekļi – Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs Valdis Voins, Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis, Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna.

Sasaukt ārkārtas kopsapulci, tajās izsludinot vairāku valdes locekļu vēlēšanas, bija nepieciešams, jo LSFP padomes valdē bija palikuši tikai seši cilvēki, ieskaitot LSFP prezidentu Einaru Fogeli.

Jau ziņots, ka jūlija vidū organizācijas valdi valsts amatpersonas statusa piemērošanas dēļ pameta četri cilvēki, tostarp abi padomes viceprezidenti – Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Pasākumā paredzētas viesu uzrunas, LSFP prezidenta Einara Fogeļa ziņojums un noslēgumā padomes valdes locekļu vēlēšanas.

Ņemot vērā situāciju ar amatpersonas statusa piemērošanu padomes valdes locekļiem, šoreiz vēlēšanu nolikumā ticis atrunāts, ka par LSFP valdes locekļiem ievēl tos kandidātus, kuriem var piemērot valsts amatpersonas statusu, jo LSFP valdes locekļi veic valsts amatpersonas pienākumus.

LSFP kopsapulce padomes valdi ievēl uz četriem gadiem. Šī gada 14.martā kopsapulce ievēlēja LSFP valdi 11 locekļu sastāvā, taču pieci valdes locekļi LSFP valdes locekļu amatus atstāja pirms termiņa. Šodien notikušajās vēlēšanās jaunie valdes locekļi ievēlēti ar pilnvaru termiņu līdz 2021.gada 14.martam.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. tas būtu nožēlojami.
    Ko tie ‘zvaigznīšu brīži’ ir no sevis iedomājušies.
    Vai tiešām gandrīz 30 gadus pēc PSRS beigām mums saglabāsies kaut kādas ex-komunistu ‘pelēkās zonas’, kur paslēpties, pašiverēt ap valsts naudu un par neko neatskaitīties?
    Pat zemākā ranga valsts vai pašvaldības policists pilda amatpersonas deklarāciju katru gadu.
    Bet džeki ‘apgūst’ valsts miljonus, bet jāatskaitās nav

  2. Sportā ir daudz svarīgākas nesakārtotas lietas,par tām vajadzētu cīnīties, nevis par krēsliem.

Draugiem Facebook Twitter Google+