“Stāsts par Olekta kungu” jeb retumi latviešu rakstnieku bibliotēkās 0
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mazajā zālē 12. aprīlī plkst.18 notiks literārs vakars “Bibliotekārs jeb stāsts par Olekta kungu”, kurā Jāņa Akuratera stāstu “Bibliotekārs” lasīs aktieris Juris Strenga, bet sarunas par bibliotēkām, grāmatām un lasītājiem vadīs literatūrzinātnieks Raimonds Briedis, LA.lv pastāstīja Akuratera muzeja speciāliste Maira Valtere.
Par dārgumiem, retumiem un īpašajiem grāmatu stāstiem Jāņa Akuratera, Andreja Upīša, Raiņa un Aspazijas personīgajās bibliotēkās stāsta Maira Valtere, Arnis Koroševskis, Dora Pauzere un Dace Nesaule.
“Es ļoti mīlu šos vecos bibliotekārus. Pie viņiem ir daudz pagātnes putekļu – putekļi no viņu grāmatām un no tiem laikiem, kad zeltains miers un idille valdīja uz mūsu planētas, kad katra grāmata bija taisīta no ārienes un iekšpuses kā kaut kura rotas lieta, lai tiktu patīkama” – tā Jānis Akuraters iesāk savu stāstu jeb kā to pats nodēvējis žanriski par etīdi – “Bibliotekārs”.
Pirmoreiz šo etīdi viņš publicējis ir žurnālā “Ritums” 1922. gadā. 1923. gadā Akuraters to ievieto stāstu krājumā “Erosa cilts”, kurā apkopojis stāstus par liktenīgām kaislībām kas aizrauj nebūtībā/
Latvijas muzeju krājumos nav daudz 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses latviešu dzejnieku un rakstnieku bibliotēku, kas būtu pilnībā saglabājušās. Starp tām Raiņa un Aspazijas un Jāņa Akuratera bibliotēkas ir vienas no plašākajām, norāda Valtere.
Savas bibliotēkas izveidošana 20. gadsimta sākuma latviešu autoriem bija būtiska – grāmata, bagātīga bibliotēka bija sava veida piederības zīme kultūrai. Savā autobiogrāfijā Akuraters raksta, ka pirms Pirmā pasaules kara sievas mājās Birzniekos viņam bijusi jau krietna bibliotēka, ap 1400 grāmatu piecās valodās. “Sevišķi man bija mīļš renesansa laikmets Itālijā, par kuru man bija iegādātas vai visas vērtīgākās grāmatas. (..) Bet pēkšņi visam šim saules pilnam gaišam laikam darīja galu pasaules karš, pāršķiezdams ar savu mistisko zobenu arī manus sapņus un sajūtas. Līdz ar Kurzemes sadegšanu aizgāja bojā arī visa mana bibliotēka.”
Šobrīd muzeju kolekcijā glabājas viņa bibliotēkā, ko dzejnieks izveidojis 20. gadsimta 20., 30. gados, ir vairāk nekā 800 grāmatu latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, norvēģu un igauņu valodā.
Kādi dārgumi, retumi glabājas muzejos dzejnieku un rakstnieku – Jāņa Akuratera, Andreja Upīša, Raiņa un Aspazijas personīgajās bibliotēkās un kādi ir dažu īpašu grāmatu stāsti būs iespēja uzzināt muzeja speciālistu stāstījumos, savukārt ar to, ko šobrīd lauku bibliotēkās lasa lasītāji, iepazīstinās Gita Siliņa, kura savā pētījumā promocijas darbam apkopojusi materiālu par Vidzemes bibliotēkām, to piedāvājumu un auditorijas vēlmēm.
