Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. oktobris, 2014
Drukāt

Straujuma: Manī nemīt tieksme pēc amatiem (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Lai gan šā gada sākumā piekrita pirmo reizi vadīt valdību un arī uz 12.Saeimas vēlēšanām bija “Vienotības” Ministru prezidenta amata kandidāte, Laimdota Straujuma atzīst, ka viņai nepiemīt tieksme pēc amatiem.

Atminoties, kā no birokrātijas nonāca politikā, Straujuma atzina, ka piedāvājums savulaik kļūt par zemkopības ministri bijis negaidīts, un, kad šo lēmumu pieņēmusi, viņa uzzinājusi, ka atbalstu viņas kandidatūrai izteikušas nozares organizācijas. “Zemkopības nozare man bija saprotama, un zināju, ko es vēlos panākt. Pēc šaubu mirkļiem es nolēmu, ka es to varu izdarīt,” intervijā aģentūrai LETA pauda Straujuma.

Arī pēc Zolitūdes traģēdijas pērnā gada novembrī, kad bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V) viņai divas dienas pēc demisijas piedāvājis valdības vadītājas amatu, sekojusi mēnesi ilga domāšana. “Esmu sev uzdevusi jautājumu – kāpēc es piekritu? Atbilde ir divi vārdi – pienākums un atbildība. Manī nemīt tieksme pēc amatiem,” atzina Straujuma. Viņa paskaidroja, ka to darīt licis pienākums un atbildības sajūta pret to, ko līdzšinējais premjers jau bija sācis darīt.

Turklāt arī jau esošam ministram būtu vieglāk pārņemt valdības vadītāja darbu, nekā aicināt kādu no malas. Vaicāta, vai kāds cits toreizējās valdības ministrs varētu uzņemties šo pienākumu, Straujuma vien atbildēja, ka tas jāvaicā Dombrovskim. Viņa pati neesot domājusi par to, kāpēc tieši viņai izteikts šāds piedāvājums.

Savukārt atkārtoti par premjerministri piekritusi kļūt, redzot, cik liels bijis vēlētāju atbalsts 12.Saeimas vēlēšanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. atliek tikai saņemt skaidrojumu-nasta plecos uzvelt lai Latvju tautu celtu saulītē,vai lai vairotu partijas biedru maciņus/pie reizes savējo/-kam kalposi tautas meita/ar ne visai raitu valodiņu/….

  2. Одна канадская сказочница перестала мозг выносить-так еще одна местная появилась:))))
    Девочки-не парьтесь-дураков нету в ваши сказки верить:))))

  3. Man nospļuties par Tavām tiekesmēm. Kas mani interesē ir cik labi Tu proti savus pienākumus Tev uzticētajā amatā pildīt. Vienu zinu skaidri, Sraujumai ir bail publiski uzstāties, valodas neprot (angliski runā slikti), tusējās tikai ar “savējiem” un visu attieksme pret viņu ir kā pret tanti, kurai ir uzticēts pagaidu postenis, kamēr atradīs kādu labāku kandidātu (cerībā, ka ar savu apzinību vismaz nesalaidīs neko grīsē).
    Cik ilgi Latvia šitā turpinās muļļāties? Vai tiešām mums nav normālu politiķu un par premjeru var ievēlēt tikai kaut kādu basketbolistu (Krištopans), kriminālu oligarhu (Šķēle), utopistu (Repše), cūku (Kalvītis), rauduli (Dombrovskis) un “labākais no sliktākajiem” variants (Straujuma).

  4. Nevajag liekuļot! Ja nebūtu tieksme pēc varas, tieksme valdīt pār citiem un tieksme citus komandēt,
    tad Straujuma nebūtu ne Zemkopības ministre, ne premjerministre. Vai tad kāds viņu ar varu tur ielika?

  5. latvietis parastais Atbildēt

    vakar skaļi reklamēja , ka no krēsla viņu ar mietu neviens neaizdzīs, šodien pēkšņi pilnigi preteju domu pauž. kas tas ? vecuma marazms?

  6. Nē, nē, tieksme pēc amatiem gan šai personai nepiemīt! 😀 Viss notiek tīri nejauši, kāds ko piedāvā, seko pienākums un atbildība….. Ja nepiemistu tieksme pēc amatiem, tad padzīvojusī vecmāmiņa adītu mazbērniem zeķes un sagaidītu savus tuviniekus majās ar siltām pusdienām.
    Netrūkst valstī perspektīvu, jaunu, izglītotu cilvēku – dodiet viņiem iespēju strādāt, pierādīt sevi! Nesēdiet kā pielipusi pie sava amata krēsla! Neaizvietojamu cilvēku nav.

  7. „Bloku izveidošana nekad nepadara stipras vājās partijas, toties visai bieži novājina stiprāko partneri. Gluži aplams ir uzskats, ka visvisādu vāju grupu apvienošanās var radīt lielu spēku. Tā ir aplamība kaut vai tāpēc, ka pieredze jau ir pierādījusi: „vairākums”, lai arī kādā formā tas organizējies, vienmēr ir tikai gļēvulības un muļķības pārstāvniecība. Daudzgalvainā vadība, kas tiek izveidota dažādu bloku grupā, neizbēgami ieturēs muļķīgu un gļēvu līniju. Un tas vēl nav viss. Bez tam grupu bloks slapē spēku brīvu sacensību un tādējādi kavē vislabāko elementu atlasi. Tas savukārt tikai aizkavē veselīgāko un spēcīgāko organizāciju pilnīgu uzvaru.” Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 360.lpp.

    „Ja uzvarētājs ir gudrs, tas pratīs izvirzīt savas prasības zaudētājam pa daļām. Uzvarētājs aprēķinās pareizi: ja jau tam ir darīšana ar tautu, kas zaudējusi vīrišķību,-un tāda ir jebkura uzvarētājam labprātīgi padevusies tauta,-tad vienas vai otras jaunas prasības dēļ tā neiedrošināsies ķerties pie ieročiem. Jo vairāk uzvarētā tauta ir padevusies izspiešanai, jo vairāk ta centīsies pārliecināt sevi par to, ka viena jauna izspiešanas gadījuma dēļ nav vērts sacelties, ja jau klusējot ir pārciestas daudz lielākas nelaimes. …
    Gudrs uzvarētājs nereti uztic šādiem bezrakstura cilvēkiem vergu uzrauga amatu, kuru tie labprāt uzņemas un attiecībā pret savu tautu pilda vēl nežēlīgāk, ka to darītu svešs, uzvaretaja iecelts nelietis. Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 463.lpp.

  8. „… Mūsu vadītāji bija vienlīdz nožēlojami un pašpārliecināti. Viņu iedomībai nebija robežu it īpaši tad, kad runa bija par netīkamu pareģotāju atmaskošanu. Papriecājaties par šiem parlamentā salīdušajiem muļķiem… ! Šie politiskie liliputi taču pavisam nopietni rāpjas uz pjedestāla un no turienes pamāca visus vienkāršos mirstīgos cilvēkus. Turklāt nav nekādas nozīmes, ka šāds „valstsvīrs” jau pēc dažiem mēnešiem būs iekļuvis tādos skandālos, ka ārzemēs visi par viņu smiesies. Visi redz, ka šis „darbinieks” ir galīgi apmaldījies un pats vairs nespēj saskatīt nekādu ceļu, bet nekas netraucē viņam ar augstu paceltu galvu palikt savā vietā. Jo nederīgāki izrādās mūsdienu republikas darboņi, jo niknāk tie vajā visus, kas vēl kaut ko gaida un redz viņu „apgaismības” darbības neauglīgumu. It īpaši tiek vajāti tie, kas uzdrošinās pareģot, ka šī darbošanās arī uz priekšu ne pie kā laba nenovedīs. Kad tāds parlamenta triku meistars ir pilnīgi pienaglots pie kauna staba un nevar vairs noslēpt, ka viņa darbība ir pilnīgi izgāzusies, viņš katrā ziņā atradīs tūkstošiem iemeslu savas bezpanākumu darbības attaisnošanai….” Ādolfs Hitlers „Mana cīņa”(Main Kampf) 465.lpp.

Draugiem Facebook Twitter Google+