Straujuma: nav skaidrības par turpmāko lauku attīstības finansējumu ES 0
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformai jāstājas spēkā jau 2014.gadā, tomēr joprojām nav skaidrības par turpmāko lauku attīstības finansējumu, Polijā tiekoties ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem, norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Kā ziņots, Straujuma Polijas pilsētā Augustovā šodien tikās ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Mareku Savicki, Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkēviču un Igaunijas lauksaimniecības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Pēteri Sēstrandu, lai apspriestu ES kopējo lauksaimniecības politiku nākamajā ES plānošanas periodā 2014./2020. gadam.
Polijas un Baltijas valstu zemkopības ministri bija vienisprātis, ka patlaban nav skaidrības, kādā apjomā un pēc kādiem kritērijiem tiks noteikts finansējums lauku attīstības politikas pasākumu ieviešanai nākamajā plānošanas periodā. Līdz šim Eiropas Komisija (EK) vēl nav nākusi klajā ar priekšlikumiem par šo svarīgo jautājumu.
“Ar kolēģiem spriedām, ka EK tiešo maksājumu sistēma ir jāpadara saprotamāka, turklāt tai jābūt taisnīgai. Bijām arī vienisprātis, ka dalībvalstīm, kurām tiešie maksājumi ir zem vidējā līmeņa, “apzaļumošanas pasākumi” jeb klimata un vides pasākumu ievērošana jāatstāj brīvprātīgai izvēlei. Nedrīkst būt tā, ka ar klimatu un vidi saistītiem pasākumiem tiek papildus noslogoti to dalībvalstu lauksaimnieki, kas jau tā saņem zemus tiešos maksājumus,” norādīja Straujuma.
Kā jau vēstīts, patlaban Latvijas lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus ES. Latvijas prasība ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais tiešo maksājumu līmenis ir vismaz 80% jeb 150 lati par hektāru no ES vidējā, kas jāsaņem ikvienai dalībvalstij, turklāt sākot jau ar 2014.gadu.
