Kultūra
Kultūrpolitika

“Sudmaliņas” rībēs Rīgā un citur Latvijā0

Foto: Karīna Miezāja

“Vēl pa pieciem draugiem klāt!”

Nākamnedēļ no 9. līdz 14. jūlijam Kuldīgu, Liepāju, Rīgu un Siguldu pieskandinās IX starptautiskā tautas deju festivāla “Sudmaliņas” mūzika un deju soļi. Lai piedalītos šajā krāšņajā notikumā, tālāk mītošie dalībnieki būs mērojuši ceļu, kā uzsver organizatori, “pāri deviņiem kalniem, lejām” – ne velti par “Sudmaliņu” simbolu šogad izvēlēts latviešu maģiskais skaitlis “deviņi” –, bet tuvākie – tepat no Rīgas, Kuldīgas un Rēzeknes.

 

Cik košās krāsās nākamnedēļ iemirdzēsies “Sudmaliņas” un kas vispār notiek skatuves dejā Latvijā un pasaulē? Lai to noskaidrotu, “Kultūrzīmes” satikās ar “Sudmaliņu” mākslinieciskās koncepcijas autori, dejas pedagoģi DACI CIRCENI, kura ar 2017. gadā dibināto etnokompāniju “Zeidi” piedalīsies festivālā, un festivāla projekta vadītāju, pazīstamo horeogrāfi GUNTU SKUJU.

– Iepriekšējās “Sudmaliņas” notika 2016. gadā, pēc sešu gadu pārtraukuma. Ar ko īpašs būs šā gada festivāls?

Dace Circene: – Ja vien visi tiks pāri tām “deviņām jūrām un deviņiem kalniem”, dalībnieku sastāvs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, noteikti būs mainījies, un viņu skaits būs daudz lielāks un daudzveidīgāks.

Gunta Skuja
Publicitātes foto

Gunta Skuja: – Plašāks ir reģionu aptvērums, no kurienes ieradīsies festivāla viesi. Sešu gadu pārtraukums pirms 2016. gada tomēr ir iecirtis robu “Sudmaliņu” norisēs, jo mūs tik labi vairs varbūt neatpazīst. Tādēļ tagad, rīkojot festivālu pēc īsāka laikposma, ir svarīgi viesos radīt pārliecību, ka tas norit regulāri, un tad arī ieinteresētība būs stabilāka un mums būs vieglāk nokomplektēt viesu grupas. Šobrīd tas izskatās diezgan cerīgi – gaidām dalībniekus no desmit valstīm.

– Arī šogad “Sudmaliņās” notiks konkurss, otro reizi to vēsturē…

– Jā, konkurss notiks otru reizi, un uzskatu, ka tā mums joprojām ir jauna pieredze. Žūrija piecu locekļu sastāvā būs starptautiska, un viņu varā būs lemt, kura ir visspilgtākā grupa. Atšķirībā no 2016. gada, kad visām grupām piedalīšanās konkursā bija obligāta, šogad tās var tam pieteikties brīvi, jo tiks vērtēta vienīgi to uzstāšanās konkursa koncertā, kas ceturtdien, 11. jūlijā, notiks VEF Kultūras pilī. No desmit viesu grupām tikai viena ir atteikusies piedalīties. Tas pats attiecas arī uz latviešu grupām – arī tās var brīvi izvēlēties.

– Kāda “Sudmaliņās” šogad ir proporcija dalībnieku sastāvā starp latviešu un ārzemju grupām?

D. Circene: – Piedalās septiņas latviešu grupas un desmit ārzemju.

G. Skuja: – Un no latviešu grupām konkursā piedalās četras.

– Arī citur Eiropā ir skatuviskās dejas festivāli, tomēr šāds valsts atbalsts, kas Latvijā saistīts ar Dziesmu un deju svētku procesa ilglaicību, nav parasta lieta. Kādu jūs saskatāt “Sudmaliņu” nozīmi šajā kontekstā?

– Ņemot vērā, ka Dziesmu svētkos izpildām skatuvisko deju, ir jādod iespēja to starptautiski popularizēt arī starplaikā, jo mūsu sniegumu “Sudmaliņās” ierauga arī viesu grupas. Nevaram noliegt faktu, ka mums ir gan etnogrāfiskā, gan skatuviskā deja, un tām abām ir jāpastāv kopā, jāattīstās.

– Deju kustība Latvijā aizvien attīstās – it sevišķi tuvojoties Deju svētkiem, līdz kuriem gan vēl krietns laika sprīdis. Kādēļ tomēr pašmāju dalībnieku skaits “Sudmaliņās” nav pārāk liels?

– Domāju, ka tas vairāk saistīts ar finansējumu, jo tikko bija Dziesmu un deju svētku gads, kas pašvaldībām arī izmaksāja ļoti daudz. Festivāla laikā Latvijas Nacionālais kultūras centrs finansē ārvalstu viesu grupu uzņemšanu, līdz ar to ar latviešu grupu piedalīšanos saistīto sadzīvisko lietu – transporta, ēdināšanas, nakšņošanas – izmaksas jāsedz pašvaldībām.

Liela nozīme ir arī paša kolektīva vēlmei piedalīties, kā arī pašvaldības informēšanai laikus. Iespējams, ka šoreiz daudzi to neizdarīja savlaicīgi, ņemot vērā, ka pašvaldības plāno savu budžetu jau agrā rudenī. Paldies Rīgas pašvaldībai, kas ļoti atbalstīja savas grupas.

– Skaitlis “deviņi” latviešiem tiešām ir maģisks, un tieši tas ir “Sudmaliņu” mākslinieciskās koncepcijas pamatā…

D. Circene: – Uzrakstot uz papīra festivāla nosaukumu, ieraudzīju trīs devītniekus – 9. starptautiskais deju festivāls “Sudmaliņas”, kas sākas 9. jūlijā, turklāt ir 2019. gads. Tas viss kopā veido trīskāršu lielumu “trejdeviņi” – eleganti! Un latviešiem ar šo maģisko skaitli saistās tik daudz sakāmvārdu un parunu, kas tik labi atbilst festivāla notikumiem. Piemēram, uz atklāšanas pasākumiem 9. jūlijā Vecrīgā un pie Brīvības pieminekļa var attiecināt parunu “Plēs deviņas vīzes”. Pēc tam, 10. jūlijā, Dzegužkalnā notiks koncerts “Aiz deviņām jūrām, deviņiem kalniem”, kas arī atbilst festivāla būtībai – ja dalībnieki tiks pāri tiem visiem, tad varēs uzstāties labāk un parādīt savas tautas mentalitāti, raksturu, vitalitāti. Savukārt 11. jūlijā jau būs “Deviņvīru spēks” VEF Kultūras pilī, jo tur patiešām tāds būs nepieciešams gan vadītājiem, gan dejotājiem, lai izturētu konkursu. Man liekas arī interesanti, ka, izpētot to, kā konkursa dalībnieki uzstāsies, redzams, ka gandrīz visas ārzemju grupas dejos ar dzīvo mūziku. Turpretī latvieši vēl pārsvarā dejo fonogrammas pavadībā.

G. Skuja: – Tā ir mūsu, latviešu, sāpju lieta, jo dzīvo mūziku dejā lietojam vēl samērā maz.

D. Circene: – … jo tas ir papildu darbs. Tomēr šī arī būs iespēja latviešu kolektīviem, redzot, kā citi strādā, gūt jaunas idejas, kā virzīties tālāk. Pēc konkursa koncerta turpat, VEF Kultūras pilī, notiks dalībnieku sadraudzības vakars, kur viņiem vienam otru būs iespēja ieraudzīt no vēl cita skatpunkta. Mums radās ideja iepriekš aizsūtīt kolektīviem triju latviešu deju notis, un būs interesanti noklausīties, kā katra grupa tās interpretēs.

G. Skuja: – Piektdien, 12. jūlijā, pēc “Sudmaliņu” tradīcijas rīta pusē notiks labdarības koncerti. Būs arī meistarklases, kuras ilgāku laiku “Sudmaliņās” nav bijušas. Tās šoreiz vadīs divi deju pedagogi – no Ukrainas un Spānijas. Meistarklases veidojam ar domu padziļināt Latvijas deju pedagogu, horeogrāfu, dejotāju izpratni par deju, kaut vai redzot, kā skatuvisko deju var apvienot ar ukraiņu tautas deju un tieši tāpat – kā spāņu tautas deja mijas ar spāņu skatuvisko deju.

Pirms valsts simtgades Deju svētkiem bija daudz diskusiju par skatuvisko deju un etnogrāfisko deju; ko tad īsti un kad jādejo. Vai jūsu skatījumā “Sudmaliņas” iestājas par plašāku skatījumu šajā ziņā?

– Es domāju, ka jā…

D. Circene: – Īstenībā to nemaz nevar tā nošķirt. Pati vairāk esmu tradicionālajā dejā, un mans skatījums ir šāds – jebkuru deju liekot uz skatuves, uzreiz ir jāievēro skatuves likumi. Arī tradicionālajā dejā ir daudz materiālu, kas īstenībā atbilstu skatuvei. Patiesībā mūsdienās ikdienā daudzi cilvēki to nemaz nevar vairs tā vienkārši izdejot, šo tradicionālo deju nevar vairs tā pārmantot, bet tā ir jāapgūst ļoti daudzās nodarbībās. Arī daudzi horeogrā-fi balstās tradicionālās dejas materiālā, un ir interesanti vērot, kā viņi to uzliek uz skatuves. Esmu redzējusi arī citām tautām ļoti labi veidotas deju programmas, kas sastāv tikai no tradicionālās dejas, bet kas jau ir sarežģītas un veidotas kā atsevišķs priekšnesums.

G. Skuja: – Dace pareizi saka, ka skatuve uzliek savus likumus. Kad uz tās izej, tev jābūt sagatavotam, pārliecinātam…

D. Circene: – … trenētam…

G. Skuja: – Galu galā, cilvēks taču naudu maksā, lai uz mani skatītos. (Smejas.) Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka “Sudmaliņās” gan visi koncerti ir par brīvu!

– Kādas horeogrāfijas tiks dejotas “Sudmaliņās”?

G. Skuja: – Tās izvēlas dalībnieki paši, veidojot savu programmu. Nedaudzas dejas izvēlas vienīgi atklāšanas un noslēguma koncertu mākslinieciskie vadītāji. Katrā ziņā šis nav pasākums ar obligāto repertuāru vai obligātām “no augšas” noteiktām dejām. Tā ir katras grupas vadītāja gudrība – salikt skaistu, krāšņu, kolektīvu raksturojošu pro-grammu.

– Zinu, ka arī jūs abas aktīvi darbojaties deju jomā un jums ir savi kolektīvi…

– Man ir divi kolektīvi (Gunta Skuja no 1989. gada ar lieliem panākumiem vada tautas deju ansambli “Kalve” un vidējās paaudzes kolektīvu “Mārupieši”. Viņa radījusi ap 50 autordarbu, daudzi dejoti deju svētku uzvedumos. – A. B.), bet es nepiedalos ar viņiem “Sudmaliņās”, jo esmu šeit darbā. Dace gan piedalās ar savu kolektīvu “Zeidi” (2017. gada februārī dibinātajā etnokompānijā “Zeidi” apvienojušies mūziķi un dejotāji. Sākotnēji tajā vienkopus pulcējās mūziķi, kas spēlēja latviešu un citu tautu deju melodijas, bet pēc sezonas tiem pievienojās dejotāji. – A. B.).

Dace Circene
Publicitātes foto

D. Circene: – Esam pavisam jauna grupa, un šī ir pirmā sezona, kad man ir arī dejotāji. Tautas mūzikas jēga jau ir, ka pie tās arī dejo. Tomēr esam etno, nevis folkloras kopa, jo apgūstam dažādu tautu dejas un arī pētām, no kurienes tās nākušas un kā asimilējušās. Mans mērķis ir arī grupā uzņemt dažādu tautību cilvēkus, kas dzīvo Latvijā. Tā kā dejojam arī skatuvisko deju, man radās doma, ka mēs Vērmanes parkā varētu dejot divu latviešu horeogrāfijas pamatlicēju – Jēkaba Stumbra un Jēkaba Ķibura – dejas. Protams, viņu veidotās ļoti atšķiras no mūsdienu horeogrāfijām, jo ir balstītas konkrētā materiālā – etnogrāfiskajā dejā –, mūsdienās to vairāk sauktu par apdari. Mēs esam izveidojuši šādu programmu, iekļaujot tajā arī vienu etnogrāfisko deju – arī “Sudmaliņām” ir daudz variantu, es zinu vismaz deviņus. Vēlos arī vienu no šiem variantiem Danču vakarā iemācīt viesiem un kārtīgi sadancoties.

– Kā tad ir ar deju kustību mūsu viesu valstīs – vai tās pastāvēšana saistīta vienīgi ar katra dalībnieka iekšējo nepieciešamību vai tomēr, līdzīgi kā pie mums, ir arī valsts kultūrpolitikas sastāvdaļa?

D. Circene: – Es domāju – gan viens, gan otrs.

G. Skuja: – Skatuviskā deja attīstās arī citur pasaulē, jo piedalīšanās konkursos jau vien uzliek savus pienākumus. Dejas festivāli pasaulē notiek aizvien vairāk, un tie ir arvien krāsaināki un daudzveidīgāki. Viena no šādām deju lielvalstīm ir Polija, kur dejotāji dziesmu un deju ansambļos uz skatuves ir kopā ar mūziķiem.

D. Circene: – Latvijā arī reiz bija līdzīgi, bet padomju laikā tas tika izskausts. Cerības raisa apstāklis, ka Latvijas Mūzikas akadēmijā ir etnomuzikoloģijas kurss. Kad agrāk vadīju Latvijas Universitātes folkloras deju kopu “Dandari”, saskāros ar situāciju, ka dejotāji ir, bet labu muzikantu nav.

G. Skuja: – Viņam ir ne vien jāpazīst notis, bet arī muzicējot jābūt tik elastīgam, lai spētu izspēlēt dejotājam “pa kājai”.

D. Circene: – Un tas ir sarežģīti. Esmu saskārusies ar situāciju, ka var būt labs muzikants, izspēlēt pa notīm, bet, pats nedejojot, viņš jau nezina tās dejas raksturu, tempu, akcentus. Pat pēc vienām un tām pašām notīm dažādi muzikanti var nospēlēt pilnīgi atšķirīgi, un tu saproti – dejas solis vairs neiet tajā mūzikā iekšā. Latvijā pagaidām vēl ir maz muzikantu, kas spēj spēlēt tieši danču mūziku, jo viņiem ir jāmāk gan pašiem spēlēt, gan dejot.

– Ko jūs pašas visvairāk sagaidāt no šīm “Sudmaliņām”?

G. Skuja: – Tā kā manā pārvaldībā šoreiz nav tik daudz mākslinieciskās, kā sadzīviskās lietas, man ir svarīgi, lai viesi, atbraukuši uz Latviju, iemīlētu šo zemi, redzētu mūsu kultūru, skaistās pilsētas un aizbrauktu iepriecināti, gandarīti. Lai mūsu festivāla vārds izskanētu pasaulē.

D. Circene: – Pats svarīgākais ir kopā būšana, jo katrs festivāls mums māca prasmi būt kopā, komunicēt, vairāk iepazīt gan sevi, gan citus, nebaidīties vienam no otra un būt atvērtiem. Lai pēc tam būtu tā labā noskaņa un iedvesma – vēl pa pieciem draugiem klāt!

 

“Sudmaliņas”: vēstures pieturzīmes

Festivāls notiek kopš 1992. gada; tā idejas autore ir Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte.

Savā pastāvēšanas laikā (1992., 1995., 1997., 1999., 2002., 2005., 2009. un 2016. gads) tas kļuvis par stabilu tradīciju.

Iepriekšējos astoņos festivālos piedalījušās 117 Latvijas deju grupas un 100 deju grupas no 46 valstīm.

Latviju šogad festivālā pārstāvēs Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansamblis “Daiļrade”, Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Dziga”, deju kolektīvs no Rīgas “Sidrabi”, RTU TDA “Vektors”, Kuldīgas kultūras centra TDA “Venta”, etnokompānija “Zeidi”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” senioru deju kolektīvs “Ziemeļblāzma”.

 

“Sudmaliņas” skaitļos (1992–2019)

• 1992 – piedalās 16 Latvijas deju kopas ( 500 dalībnieku) un 20 ārzemju deju kopas no 15 valstīm ( Austrija, Bulgārija, Grieķija, Francija, Igaunija, Izraēla, Krievija, Lietuva. Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija).

• 1995 – 15 Latvijas deju kopas (480), 13 ārzemju kopas no 11 valstīm (Austrija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Krievija, Lietuva, Spānija, Somija, Turcija, Ungārija, Vācija).

• 1997 – 24 Latvijas deju kopas (720), 17 ārzemju kopas no 13 valstīm (Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Horvātija, Ķīna, Lietuva, Nīderlande, Somija, Ungārija, Vācija, Zviedrija).

• 1999 – 21 Latvijas deju kopa (630), 10 ārzemju kopas no 10 valstīm (Beļģija, Horvātija, Itālija, Izraēla, Krievija, Ķīna, Lietuva, Norvēģija, Somija, Ungārija).

• 2002 – 28 Latvijas deju kopas (840), 13 ārzemju deju kopas no 12 valstīm (Horvātija, Itālija, Kipra, Krievija, Meksika, Polija, Rumānija, Somija, Šveice, Togo (Āfrika), Ungārija, Vācija).

• 2005 – četras Latvijas deju kopas (200), 10 ārzemju kopas no deviņām valstīm (Ēģipte, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Krievija, Portugāle, Ukraina, Vācija).

• 2009 – pieci Latvijas deju ansambļi, seši ārzemju ansambļi (Krievija, Moldova, Polija, Dienvidkoreja, Spānija, Indija).

• 2016 – trīs Latvijas deju ansambļi, septiņi ārzemju ansambļi (Armēnija – 2, Baltkrievija, Polija, Turcija – 2, Gruzija).

• 2019 – septiņi Latvijas deju ansambļi, 11 ārzemju deju ansambļi (Bulgārija, Čīle, Indonēzija, Indija, Igaunija, Krievija, Kipra, Polija, Serbija, Ukraina).

 

“Sudmaliņas” Rīgā

Iepazīšanās tūre “Labāk deviņi draugi…”

Otrdien, 9. jūlijā, plkst. 20 Doma laukumā un Brīvības laukumā

Tikko sabraukuši no tuvām un tālām zemēm, “Sudmaliņu” dalībnieki ieskandinās svētkus Vecrīgā – Doma laukumā un Brīvības laukumā. Katra deju grupa ar īsu uzstāšanos priecēs abās norises vietās.

Atklāšanas koncerts “Aiz deviņām jūrām, aiz deviņiem kalniem”

Trešdien, 10. jūlijā, plkst. 20 Dzegužkalna estrādē

Koncertā varēs izbaudīt gan pazīstamus, gan neierastākus deju soļus, krāsainus zīmējumus, ritmus, katra ansambļa dejotprasmi un raksturu. Vairāku ansambļu priekšnesumus pavadīs mūziķu grupas, kas vēl pilnīgāk atklās dejas enerģētiski emocionālo atmosfēru. Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Dagmāra Bārbale, režisors – Jānis Siliņš, scenogrāfs – Reinis Suhanovs, producente – Asnate Siliņa. Vakara vadītāji – Maija Doveika un Raimonds Celms.

Deju grupu konkurss “Deviņvīru spēks”

Ceturtdien, 11. jūlijā, plkst. 17 VEF Kultūras pilī

Ar diviem savas tautas horeogrāfiskajā un muzikālajā mantojumā balstītiem priekšnesumiem konkursā piedalīsies tautas deju grupas no Bulgārijas, Čīles, Indonēzijas, Igaunijas, Kipras, Krievijas, Polijas, Serbijas, Ukrainas un Latvijas (“Daiļrade”, “Vektors”, “Venta”, “Sidrabi”). Konkursantu sniegumu vērtēs starptautiska žūrija, ko vadīs horeogrāfe, pedagoģisko zinātņu doktore, XV un XVI Deju svētku Goda virsvadītāja Rita Spalva (Latvija). Žūrijas locekļi: horeogrāfe, pedagoģe, savas deju skolas Barselonā dibinātāja Loida Graua (Spānija), Tartu universitātes, Vīlandes Kultūras akadēmijas lektors, horeogrāfs un baletmeistars Pauls Bobkovs (Igaunija), Ukrainas nopelniem bagātais estrādes mākslas darbinieks, Borisa Grinčenko Kijevas universitātes horeogrāfijas katedras vecākais pasniedzējs Volodimirs Greks (Ukraina) un horeogrāfs, dejas pedagogs, Deju svētku virsvadītājs un mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis (Latvija). Lai skatītu konkursa norisi un atbalstītu dejotājus, pirms tam jāsaņem bezmaksas ieejas kartes, kas pieejamas līdz 11. jūlijam Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (Pils laukumā 4, Rīgā) darba dienās no plkst. 9 līdz 17, kā arī VEF Kultūras pils informācijas centrā (Ropažu ielā 2, Rīgā) no plkst. 9 līdz 19.30 (jūlijā no plkst. 12 līdz 19.30) katru dienu.

Koncerts “Trejdeviņas saules lēca”

Piektdien, 12. jūlijā, plkst. 18 Vērmanes dārzā

Rīta pusē festivāla dalībnieki priecēs Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems”, rezidences “Dzintara melodija” un nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” iemītniekus. Savukārt vakarā uzstāsies Vērmanes dārza estrādē.

 

“Sudmaliņas” novados

Tautas deju ansamblī “Lions of Africa” (Senegāla) darbojas akrobāti, bundzinieki un dejotāji.
Publicitātes foto

Sestdien, 13. jūlijā

Plkst. 12 – dienas koncerti Siguldas novada Allažu un Mores pagastos – blakus Allažu pagasta pārvaldes ēkai un pie Mores tautas nama.

Plkst. 17.30 – Kuldīgā visi varēs izlocīt kājas akcijā “Visi dejo “Sudmaliņas””, kas norisināsies uz 19. gs. otrā pusē būvētā ķieģeļu velvju tilta.

Plkst. 18 – Siguldas pilsdrupu estrādē – koncerts “Dejot pa deviņi mēmi”, kurā piedalīsies deju grupas “Daiļrade” (Latvija), “Dywotsvit” (Ukraina), “Krakus” (Polija), “Nona Asri Indonesia” (Indonēzija), Kipras turku tautas deju federācijas tautas deju ansamblis, “Sidrabi” (Latvija). Viesis – deju grupa “Joven Companyia Danza Loida Grau” no Spānijas.

Plkst. 18 – Kuldīgas pilsētas dārzā – koncerts “Dejot pa deviņi mēmi”, kurā uzstāsies deju grupas “Chavdar” (Bulgārija), “Djido” (Serbija), “Podmoskovnie vechera” (Krievija), “Vektors” (Latvija), “Venta” (Latvija), Čīles Dienvidu universitātes tautas deju ansamblis un Sahašras Izpildītājmākslas centra tautas deju ansamblis no Indijas.

 

Svētdien, 14. jūlijā, Liepājā

Plkst. 18.30 – svētku gājiens no Liepājas jūrmalas parka (Kūrmājas prospekta galā) līdz laukumam pie koncertzāles “Lielais dzintars”.

Tur plkst. 19 notiks no-slēguma koncerts “Noslēpties aiz deviņām atslēgām”, kurā ārvalstu un pašmāju ansambļi piedāvās savu programmu fragmentu, bet Liepājas dejotāji horeogrāfa Jāņa Purviņa vadībā būs sagatavojuši īpašu kurzemnieku velti visiem dalībniekiem. Tiks arī apbalvoti konkursa laureāti, bet, atvadoties no festivāla, visi dalībnieki iegriezīs latviešu tradicionālās “Sudmaliņas”. Mākslinieciskais vadītājs – Jānis Purviņš, režisors – Jānis Siliņš, vakara vadītāji – Asnate Siliņa un Raimonds Celms.

 

 

LA.lv
VB
Vija Beinerte
Kultūra
Karš ir neapmierinātu vīriešu rotaļas. Saruna ar Valdi Atālu 5
1 diena
IK
Inga Kaļva-Miņina
Kultūra
Noraujot viltus maskas. Jāņa Bruģa proza
1 diena
LE
LETA
Kultūra
Kur notiks XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
7 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
6 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
7 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
7 stundas