Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. februāris, 2012
Drukāt

Suns aizņemtiem cilvēkiem

suncis

“Dzīvojam privātmājā ar palielu teritoriju. Dienā bieži esam projām darbā, tāpēc nolēmām iegādāties sargu, bet nevaram izšķirties par piemērotāko. Varbūt reksis? Negribētos niknu suni, kas tikai māju uzmana, bet gan tādu, kas mīļš arī mums un mazajam dēlēnam.”
Ieva Paleja Rīgas novadā

 

Palīdzēt izaugt

Nākamā mīluļa izvēlē loma ir tam, cik daudz laika saimnieki var atvēlēt dzīvnieka audzināšanai. Ja cilvēki pa dienu nav mājās, vai izaudzināt kucēnu viņiem nebūs par grūtu? Paņemot jebkuru mazuli, pat krancīti, pirmos mēnešus vajadzētu ar to nodarboties. Tā ir garantija laba suņa izveidei, – uzskata pieredzējusī LKF kinoloģe un vairāku suņu šķirņu audzētāja Baiba Vēvere Ķegumā.

Atstāts savā vaļā, kucēns meklē nodarbošanos. Ja rotaļlietas apnīk, iemācās sastrādāt blēņas un vēlāk šos niķus uzvedībā mēdz saglabāt. Tas nenozīmē, ka izaug nepaklausīgs vai dusmīgs suns, nebūt ne! Dzīvnieks mīl savus saimniekus, bet, kad suņa raksturs jau ir izveidojies, par vēlu to atradināt no dažiem kucēna niķiem un stiķiem.

 

Aizņemtiem cilvēkiem piemērotāki ir nevis kucēni, bet gan lielāki, vismaz pusgadu sasnieguši suņuki. Tad jau sāk veidoties personība, vērojamas individualitātes iezīmes, parādās raksturs.

 

Liela nozīme, vai saimnieki savu darba grafiku var pielāgot tā, lai kaut pārmaiņus atrastos blakus lolojumam – pieskatītu, ar mazuli nodarbotos un apmācītu labās manierēs. Piemēram, uzmanītu, lai negrauž krēslu kājas, jo zobu vingrināšanai ļoti labi noder rotaļlietas no kokvilnas virvēm.

Laika veltīšana dažām šķirnēm, arī vācu aitu sunim, ir vajadzīga vienmēr. Jā, vācietis ir ideāls mājas sargs un ir visu suņu suns! Taču viņš tiecas pie saimnieka, vēlas būt ģimenes vidū. Vai mājnieki varēs viņam veltīt to uzmanību devu, kas nepieciešama pilnai laimei?

Aizņemtiem cilvēkiem piemērotāki ir nevis kucēni, bet gan lielāki, vismaz pusgadu sasnieguši suņuki. Tad jau sāk veidoties personība, vērojamas individualitātes iezīmes, parādās raksturs.  Dzīvojot pie pieredzējuša audzētāja, suns ir pareizi audzināts, jau socializēts. Praksē pierādījies, ka pusgada vecuma vilciņš, paņemts audzētavā, ļoti labi iedzīvojās jaunajā dzīves vietā.

 

Pašpietiekamais milzenis
sunchi

Taču ir arī pašpietiekami suņi, kuriem, protams, ir svarīga cilvēku uzmanība, bet viņus apmierina arī paša kompānija. Ja vēlas kādu no jaunajām šķirnēm, pēc personīgajiem novērojumiem Baiba Vēvere iesaka Tibetas mastifu. Tas ir iespaidīgs milzenis, turklāt viens no retajiem ar tik kuplu vilnu. Pēc rakstura – emocijās ieturēts vienpatnis. Vilciņam seja ikreiz atplaukst smaidā, kad pamet bumbiņu, bet mastifs arī viens jūtas gana labi. Iegādājoties kucēnu no audzētāja, kurš tos tur nevis voljērā, bet gan kā mājas mīluļus, arī mastifs pieķeras cilvēkiem un neizaug nikns kā zvērs. Tibetietis ir nosvērts un brīnišķīgs sargs: lieliski uzrauga teritoriju, bet svešiniekiem tomēr neuzklūp. Socializēts dzīvnieks bez problēmām satiek ar visiem suņiem, arī ciemiņu mīluļiem. Ir iecietīgs pret bērniem, sagaidot tomēr korektu attieksmi no pārējiem.

– Ciemiņiem vienmēr atgādinu, kas šis nav jūsu suns, to nevajag bikstīt un bakstīt. Viņš visu vēro no attāluma un vēlas arī cieņu! – uzsver Baiba Vēvere.

 

Kā droši iegādāties?

Nākamo mīluli ieteicams meklēt nelielās audzētavās, kur suņi dzīvo kopā ar saimniekiem, ir mīļi apčubināti, nevis mitinās voljērā. Šādos apstākļos mazuļi no pirmajām dzīves dienām sarod ar mājas atmo­sfēru un cilvēkiem. Riskanti ir kucēnu pirkt no nezināma cilvēka, kurš turklāt vēl piedāvā satikties ārpus savas mājas! Baiba Vēvere ar savu vairāk nekā 30 gadu stāžu suņu audzēšanā atgādina, ka godprātīgs audzētājs nekad nerīkojas anonīmi. Jā, liek sludinājumus interneta portālos, bet tad arī aicina atbraukt ciemos, pavērot mazuļus mājas atmosfērā. Liela nozīme ir piederībai kinoloģiskajām organizācijām. Piemēram, LKF sistēmā esošajiem audzētājiem kucēnus iepriekš vērtē speciālisti, lai izsniegtu nepieciešamos ciltsrakstus. Turklāt nopietni audzētāji jūtas atbildīgi par savu kucēnu attīstību, tāpēc pie viņiem vienmēr var vērsties neskaidrību gadījumos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+