Šveicē nav nekā tāda, kas nebūtu sastopams arī citviet Eiropā, – Somijas ezeri, Islandes šļūdoņi, Itālijas aprikožu koki, Vācijas finanšu centri un franču virtuves tradīcijas apkopotas 41 284 km² nelielā valstiņā ar 7,77 miljoniem iedzīvotāju.

Lasītākie

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

Lasīt citas ziņas

Izbraucot Šveici ar auto dažu stundu laikā, paveras četras dažādas ainavas, ko papildina četri dažādi dzīves stila un vērtību modeļi – vācu pragmatisms un kārtība Šveices centrālajā daļā, franču dzīves baudīšana valsts austrumos, itāļu temperaments dienvidu daļā mijas ar retoromāņu pieticību un pat zināmu noslēgtību nelielā austrumu teritorijā pie Slovēnijas un Austrijas robežām. Daudzveidīga un spilgta kā tautumeitas brunči – tādu Šveici pirmoreiz iepazīst Latvijas tūrists.

Ziemā Šveice pārtop par visas pasaules slēpotāju paradīzi. Uz šejieni sabrauc ne vien avantūristi, sporta iesācēji un profesionāļi, arī daudzas pasaules mēroga slavenības izvēlas baudīt aktīvo atpūtu kādā no 48 valsts slēpošanas kūrortiem.

Četras valsts valodas

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Lidojums no Rīgas uz Cīrihi paiet nemanot. Iepazīstos ar vācu izcelsmes šveiciešu uzņēmēju, kurš, uzzinot, ka esmu latviete, nekavējas mani iztaujāt par Rīgu. Simons, tā sauc manu blakussēdētāju, esot tik daudz dzirdējis par šo mazo Ziemeļu Parīzi. Simonu, tā vien šķiet, nemaz nepārsteidz Latvijas etnisko grupu daudzveidība. Šveicē dzīvo vācieši, franči, itāļi un retoromāņi (Šveicē ir arī četras valsts valodas). Bez viņiem ir arī austriešu, slovēņu, čehu un citu Eiropas valstu imigranti. Kā mans ceļabiedrs nosmej, Eiropā grūti atrast vēl raibāku musturdeķi par Šveici. Neskatoties uz valodu un tautību daudzveidību, cilvēki ir demokrātiski noskaņoti un savstarpējas negācijas vai strīdi ir ārkārtīgi reta parādība.

Mazā Centrāleiropas valstiņa daudzus gadsimtus bijusi dažādu tautu ģeopolitisko interešu cīņas lauks. Senatnē valsts teritoriju apdzīvoja ķeltu ciltis, bet 1. gadsimtā šīs zemes kolonizēja Romas impērija, kuras kultūras un arhitektūras mantojums atsevišķās pilsētās saglabājies joprojām. Viduslaikos šeit kādu laiku valdīja Hābsburgi, bet 18. gadsimta beigās Šveici iekaroja Napoleona armija.

Pēc dabas būdami miermīlīgi un brālīgi, šveicieši neiesaistījās nevienā no 20. gadsimta postošajiem kariem. Arī mūsdienās viņi turpina ievērot 1814. gada Vīnes kongresa laikā pieņemto neitralitātes pozīciju un ir uzgriezuši muguru gan Eiropas Savienībai, gan NATO.

Tomēr Šveici nešauboties var dēvēt par Eiropas drošāko nāciju. Šveicietis zinās teikt, ka vispārējas mobilizācijas gadījumā mazā valstiņa četrdesmit astoņu stundu laikā sapulcinās 500 000 vīru lielu armiju. Kad lūdzu diviem ekskursijas laikā sastaptiem jaunekļiem izskaidrot viņu dienesta sistēmu, dzirdētais pamatīgi pārsteidz. Izrādās, dienests kā tāds ilgst tikai četrus mēnešus, taču pēc tam atbrīvotie karavīri ik gadu līdz noteiktam vecumam apmeklē vairākas nedēļas ilgas militārās apmācības. Viņi mācās šaut mērķos, kas izvietoti Alpu kalnos un mežmalās, darbojas kara rūpnīcās, veido ceļu labirintus. “Būt labā fiziskā formā ir šveiciešu goda lieta,” tā saka mani jaunie paziņas. Pēcāk izbrīnu vairs nerada ne daudzie ielās sastaptie kareivji ar uzplečiem, ne arī Šveices strūklaku formas – lielākajā daļā strūkl-
aku redzams kāds šveiciešu drošsirdis, kurš jebkurā brīdī būtu gatavs nolikt galvu par savu valsti.

Šveices siers 
un šokolāde


Šveiciešu patriotisms atklājas arī viņu nacionālajā virtuvē. Viesodamies Sanktgallenā, nelielā valsts austrumu daļas vāciski runājošā pilsētiņā, kurā atrodas viena no pasaulē ievērojamākajām klosteru bibliotēkām (daži manuskripti ir vairāk nekā tūkstoš gadu veci), tieku uzaicināta uz kādas pensionētas profesoru ģimenes dzimtas mājokli. Viņi izdomājuši interesantu veidu, kā piesaistīt tūristus, – omulīgu vakaru sveču gaismā ar reģiona nacionālajiem ēdieniem un vīniem papildina mājas saimnieku stāstījums par Šveices gadsimtu gaitā izkoptajām kulinārijas tradīcijām.

Tiekam cienāti ar Šveices populārāko sieru fondī, kura pagatavošana lielas pūles neprasa – pannā tiek izkausēts Ementāles un Grujeres siers, pievienots sausais baltvīns un ķiploki. Fondī neparastums slēpjas tā pasniegšanas veidā – to pasniedz speciālā traukā uz nelielas uguns. Kā stāsta saimnieki, siera recepti senatnē izgudroja gani, kas visu vasaru pavadīja kalnos. No mājām līdzpaņemtā maize ātri sacietēja, bet siera bija daudz. Tādēļ viņi nolēma sieru kausēt katlā uz uguns, lai cietie maizes gabaliņi, pamērcēti sierā, kļūtu mīksti un nodrošinātu viņiem sātīgu maltīti.

Šveicieši ir lieli kārumnieki – ik gadu uz vienu cilvēku tiek saražoti apmēram 11 kg šokolādes. Arī tie, kuri ikdienā ar saldumiem ir “uz jūs”, ceļojuma laikā var atļauties pagrēkot, jo par šveiciešu šokolādi tiešām var teikt – gabaliņš brokastīs apēstas augstvērtīgas šokolādes ir veselības, možuma un prieka avots visai dienai. Ja ieplānots garāks ceļojums, var aizbraukt uz kādu no daudzajām valsts šokolādes fabrikām, kurās piedāvā ne vien apskatīt šokolādes tapšanas procesu, bet arī degustēt visus iespējamos šokolādes veidus.

Alpu kalnu vilinājums

Neskatoties uz to, ka Alpu grēdas stiepjas arī Itālijā, Francijā un Vācijā, Šveicē kalni ir visvarenākie, tie aizņem 70% valsts teritorijas. Turklāt šeit pārsteidz kalnu vides daudzveidība – pat vasarā Materhorna, visas pasaules alpīnistu pērles, virsotnēs valda mūžīgais sasalums, bet ielejā aug aprikozes, tomāti un vīnogas.

Ja Šveicē esat pirmoreiz, vērts doties uz “Engadin St. Moritz”, kas tiek uzskatīts par vienu no pasaules labākajiem slēpošanas kūrortiem. Tas sastāv no četrām savstarpēji atšķirīgām slēpošanas zonām – Corviglia, Corvatsch, Diavolezza un Zuoz – un vairākām mazākām, kur, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, sniegs tiek nodrošināts no novembra beigām līdz maija sākumam.

Corviglia būs īstā vieta iesācējiem. Šeit var vērot saullēktu un baudīt skaistos kalnu rīta skatus no Piz Nair (3057 m v. j. l.) virsotnes. Pieceļoties agrāk, iespējams pagūt uz kalnu vagoniņa pirmo braucienu, kas ziemas atpūtas baudītājus pieved pie slavenā Alpu Baltā paklāja. Arī 3 km garais Paradiso nobrauciens ir speciāli veidots miera, klusuma un dabas skatu cienītājiem.

Tiem, kuri vēlas sevi izaicināt, īstā vieta būs Corviglia oficiālā ātruma trase, kas pēc 100 m garā nobrauciena uz digitālā tablo pie finiša vārtiem uzrādīs katra slēpotāja individuālo brauciena laiku un ātrumu.

Dārgā Cīrihe

Ceļotājiem, kuri alkst iekļaut vismaz dažus kultūras elementus, iesaka apmeklēt Cīrihi – vienu no dārgākajām, bet arī daudzveidīgākajām Eiropas pilsētām.

Saskaņā ar kompānijas “Mercer Human Resources Consulting” reitingu Cīrihe jau otro gadu pēc kārtas ieguvusi otras dzīvošanai piemērotākās pasaules pilsētas statusu, tikai par dažiem punktiem piekāpjoties Vīnei.

Cīrihe ir pasaules lielākais zelta tirdzniecības centrs, Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) mītnes vieta.

Šeit ir viss, ko tūrista sirds kāro, – lielākie Eiropas tirgus un finanšu centri, senatnīga noskaņa vecpilsētā, mūsdienīgas augsta līmeņa operas, baleta un teātra pirmizrādes, šovi, mūzikli, mākslas izstādes, aktīva nakts dzīve. Mēdz teikt, ka Cīrihē laiks nekad neapstājas. Arī tiešā nozīmē. Šveice ir Eiropas pulksteņu meka. Valstī darbojas vairāk nekā 1300 lielāku un mazāku pulksteņu darbnīcu, bet Cīrihē, Bahnhofstrasse ielā tos tirgo sevišķi plašā klāstā. Tiesa, šveicieši neko neražo lielos daudzumos, jo viens no viņu moto ir: “Klein, aber fein!” (maz, bet labi). Galvenais ir kvalitāte, bet par to jāmaksā.