Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. novembris, 2013
Drukāt

Brāļu kapu komiteja apzinās Krasnojarskas novadā izsūtīto latviešu kapus (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Oktobra beigās noticis Brāļu kapu komitejas vadītāja Eižena Upmaņa brauciens uz Krasnojarskas novadu nolūkā uzsākt darbus 1941. gada 14. jūnija deportācijās bojāgājušo latviešu kapa vietu apzināšanā.

Brāļu kapu komitejas pārstāvis uz Krieviju devās saskaņā ar 2007. gada 18. decembra starpvalstu vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijā.

Ar bijušajām izsūtījuma vietām un soda nometnēm “slavenais” Krasnojarskas novads Sibīrijā ir milzīga teritorija, kurā ietilpst tādi pazīstami staļinisko deportāciju galamērķi kā Noriļska un Lamas ezers. Novads stiepjas no Ziemeļu Ledus okeāna gandrīz līdz Mongolijas robežai 2,4 miljonu kvadrātkilometru platībā. Zināms, ka no 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem Krasnojarskas novadā miruši apmēram 1400 latviešu. Lielākoties ir runa par sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem, jo ģimenes tika šķirtas – vīriešus aizsūtīja uz Vjatlagu, bet pārējos ģimenes locekļus nometināja dažādos ciemos vai ievietoja cietumos. Upmanis atzina, ka šajā braucienā laika trūkuma un milzīgo attālumu dēļ apbedījuma vietu stāvokli dabā vēl nav izdevies apsekot. Taču meklēšanas un apsekošanas darbā uz vietas palīdz Krasnojarskas latviešu biedrība, Ačinskas latgaļu biedrība un Krasnojar-
skas novada biedrības “Memoriāls” nodaļa – visas ir sabiedriskas organizācijas. Krasnojarskas novadā dzīvo daudz to latviešu izceļotāju pēcteču, kuru senči Latviju pametuši vēl pirms Pirmā pasaules kara. “Vairāki cilvēki uzņēmās apbraukt vasarā pāris rajonus, runāt ar ciema padomēm, meklēt reģistros, kapsētu grāmatās,” pastāstīja Brāļu kapu komitejas vadītājs. Atbalstu solījusi arī novada administrācija. Upmanis atzīst, ka visu šo darbu saskaņā ar starpvalstu vienošanos vajadzētu darīt Krievijas pusei, taču skaidrs, ka “tad tas ilgtu gadu desmitiem”: “No prakses zinām, ka Krievijai ir ļoti grūti bez mūsu iepriekš dotās informācijas sameklēt vietas, kuras mēs no viņiem gaidām. Lai arī vienošanās ar Krieviju paredz, ka meklējam viņu kapus šeit un dodam ziņas, bet viņi meklē mūsu kapus tur, Krievija ir pārāk milzīga. Esam sapratuši – ja gribam šo ideju tālāk attīstīt, jāsagatavo iepriekšēja informācija. Mēs aizbraucam un uz vietas apzinām, ko varam, un pēc tam norādām. Kad vieta apzināta, nākamais solis ir informēt par to Krievijas pusi un tai jānoformē šīs vietas statuss oficiāli. Tas ir partnerorganizācijas Maskavā pienākums. Tā ātrāk var tikt pie rezultāta.”

Protams, ne visas kapa vietas, īpaši, ja tās ir sen pamestas un nekoptas, tiks atrastas. Vēl mazākam skaitam būs iespēja uzlikt piemiņas zīmi, ja nu vienīgi to uzņemsies kāds radinieks. “Bet, pat ja atradīsim piekto vai desmito daļu no 1400, arī tas būs daudz,” uzsver Upmanis. Kā viena no jau zināmām un gluži simboliskām vietām nosaucams septiņu latviešu bērnu apbedījums Tjuhtetas ciema kapsētā. Upmanis norāda, ka tas noteikti pelnījis piemiņas zīmi. Kapā dusošie nebija vecāki par septiņiem gadiem. Viens no viņiem – Kārlis Eglītis – piedzima 1941. gadā Latvijā un tajā pašā 1941. gadā Sibīrijā nomira sešu mēnešu vecumā. Kārļa Eglīša kaps dabā ir atrodams, jo iezīmēts ar piemiņas akmeni vēl 20. gadsimta 70. gados un to zinājuši vietējie, kas kapus uztur vienkārši entuziasma un “laba prāta” dēļ. Diemžēl tādu zināmu vietu kā pie Tjuhtetas Krasnojarskas novadā nav daudz.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Ja krievi nevar atrast latviešu tūkstošu kapus Latvija varētu likvidēt vienu krievu pieminekli,tas nebūtu daudz par tūkstošu dzīvībām,ja viena puse neievēro vienošanos tad no otras arī to nevar prasīt.

  2. PĀRDOMAS PAR TĒMU Atbildēt

    TĀ VIEN ŠĶIET, KA VEČIEM PAR NODOKĻU MAKSĀTĀJU NAUDU VAIRS NAV KO DARĪT …!!!
    LABĀK LAI PASTAIGĀ PA MŪSU PAŠU LATVIJAS KAPIEM UN PASKATĀS, CIK PIE MUMS JAU DAUDZ NEKOPTU KAPIŅU SAVAIROJIES IEDZĪVOTĀJU MASVEIDA AIZBRAUKŠANAS REZULTĀTĀ …TĀ IR LATVIJAS TRAĢĒDIJA ,KURU TIE ”STRAUSI” NEREDZ JEB ARĪ REDZĒT NEGRIB !!!
    NAV SAPROTAMS ,VAI TOS TAGAD SABRAUKUŠIE ĶĪNIEŠI SAKOPS ,VAI ARĪ NOLĪDZINĀS NĀKAMĀ EIROPARKA VIETAI ???~!!!

    • Vēl jau vientuļi nezināmi latviešu kapiņi ir Amerikā ,Austrālijā,Vācijā ,Polijā ,Brazīlijā ,Gambijā ,Tobago un daudz kur citur …Vajag tik braukt komandējumos un izmantot nodokļu maksātāju naudu šiem itkā humānisma apgarotajiem ”cēliem mērķiem” ,aizmirstot ,ka Latvijā dzīvi ir bērni invalīdi,kuriem vajadzīga materiālā palīdzība ,nelaimē jeb bez darba palikuši cilvēki kuri bezcerībā pamet laukus , pilsētas ,un arī savu senču kapuvietas ,lai dotos prom no dzimtenes svešumā un asimilētos tur ,jo viņu bērni un bērnu bērni vairs neatgriezīsies …Ja nu atgriezīsies ,tad vienīgi kāds nostaļģijas pārņemts indivīds ,par kuru rakstīs avīzēs un uzņems reportāžas ”par prieku” palicējiem …

  3. Pilnīgi piekrītu Sprīdīša viedoklim un atbalstu to. Ja Krievija ir civilizēta valsts, tad ar viņu noslēgtajos starpvalstu līgumos morāli-ētisku punktu abpusēja pildīšana ir aksioma.

  4. “Krievija ir pārāk milzīga” – tā Eižens Upmanis. Bet vai “milzīgums” (vai kāds cits aizbildinājums) dod kādai no līgumslēdzējām pusēm tiesības nepildīt Latvijas un Krievijas vienošanās 13. punktu? Uz šo jautājumu, protams, nav jāatbild Brāļu kapu komitejai, bet gan Latvijas valstij, prasot no Krievijas striktu vienošanās ievērošanu.

Draugiem Facebook Twitter Google+