Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Sviedri un slikta elpa: kad tie ir normāli un kad var liecināt par slimību

sviedri3

Stipri svīstat, un aromāts kļuvis neparasts? Apkārtējie cenšas turēties pa gabalu un uzcienā ar košļājamo gumiju? Dažkārt nelāgās smakas vēsta par kādu iekšķīgu problēmu.

 

 

Slimības pazīme

Vasarā ir pavisam normāli svīst spēcīgāk. Ja sviedriem ir ierastais aromāts, vairumā gadījumu nav iemesla uztraukties. Ir normāli, ka cilvēks pastiprināti svīst no karstuma, treknas un asas maltītes, karstiem un kofeīnu saturošiem dzērieniem, fiziskās slodzes laikā, no emocionālas pārslodzes, liekā svara, hormonālu svārstību dēļ.

Nepatīkamu ķermeņa aromātu pastiprina uzturā lietoti sīpoli, ķiploki, dažādas garšvielas, pelējuma siers, alkohols, kā arī smēķēšana, daži medikamenti, lielākoties penicilīna grupas antibiotikas, daļa depresantu, hormonālo preparātu, asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeņa pazemināšanas līdzekļu, pretsāpju zāles, glaukomas un pretvēža medikamenti.

Ja pārmērīga svīšana kombinējas ar neparastiem simptomiem, ir vērts apmeklēt ārstu.

Neirologs palīdz, ja papildus svīšanai ir paātrināta sirdsdarbība, iekšējs nemiers un vieglas sāpes sirds apvidū. Visticamāk, tā ir panikas lēkme – nervu sistēmas traucējums.

Cita biežāka neiroloģiska problēma, kad palielinās svīšana, ir veģetatīvā distonija. Tās izpausmes ir pastiprināts nogurums, asinsspiediena svārstības, apetītes trūkums un spiedoša sajūta krūškurvī.

Ja līdz ar svīšanu ir nelaba dūša un asas sāpes sirds apvidū, nepieciešams kardiologa padoms, jo iespējama išēmiskās sirds slimības attīstība vai kāda cita sirds kaite. Ieteicams veikt vismaz elektrokardiogrāfiju, ehokardiogrāfiju un asins analīzes.

Pastiprināta svīšana kopā ar slāpēm un nakts izsalkumu liek domāt par vizīti pie endokrinologa, jo tās var būt agrīnas cukura diabēta pazīmes. Šim speciālistam der atrādīties arī tad, ja līst ne vien sviedri, bet arī asaras, zūd svars, karstums kļūst nepanesams un pievienojas sirdsklauves. Tas var norādīt uz palielinātu vairogdziedzera hormona līmeni.

Arī urologam pastiprināta svīšana ir pazīstama, ja vienlaikus ir arī sāpes ap jostasvietu vienā ķermeņa pusē vai vēdera lejasdaļā, nespēks, reizēm – arī galvassāpes. Šādas pazīmes var liecināt par nieru iekaisumu – pielonefrītu. Diagnozes noteikšanai palīdz urīna analīzes, nieru un urīnpūšļa ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Pielonefrīts padodas ārsta nozīmētām antibiotikām, augu preparātiem un homeopātijai.

Ir zināmi vairāki desmiti infekcijas slimību, kas izraisa svīšanu un hronisku nogurumu, tāpēc, iespējams, var būt nepieciešama infektologa konsultācija.

Dažkārt bez temperatūras, bet ar pastiprinātu svīšanu izpaužas hroniski plaušu iekaisumi. Tuberkulozes gadījumā naktī var pastiprināties klepus, aizdusa un drudzis. Plaušu izmeklējumi un asins analīzes palīdz noskaidrot simptomu iemeslu un izvēlēties piemērotāko terapiju.

 

Mutes inspekcija

Nepatīkama elpa bieži liecina par vielmaiņas traucējumiem, kā arī slimību paasinājumiem, ko izraisa dažādas aplamas diētas. Dīvaini, ka šāda elpa var būt diezgan spēcīga, taču pats to nejūt! Tas tālab, ka nervu sistēmai ir prasme ignorēt ierastus kairinājumus. Turklāt ožas receptori ir novietoti tādā līmenī, kur izelpa nenonāk. Tāpēc apkārtējie novēršas, bet pašam nekas nešķiet aizdomīgs.

Lai notestētu savu elpu, vajadzīgs vien spogulītis. To pietuvinot sejai, jāizelpo caur muti, ar spoguli gaisa plūsmu pavēršot pret degunu, un uzreiz jāieelpo. Otra metode ir izelpotā gaisa iepūšana tukšā glāzē. Šis princips darbojas arī alkometros, kas analizē iepūsto gaisu, tikai sastāvu gan nosaka mērierīce, nevis policista deguns.

Ja nepatīkamā elpa patiešām nāk no mutes, pie reizes spogulī der aplūkot tās dobumu. Tajā, iespējams, var pamanīt baktēriju, sēnītes vai citu mikroorganismu pēdas. Tie savu eksistenci atklāj ar nepatīkami smakojošiem izdalījumiem.

Stomatītam raksturīgs arī apsārtums un čūliņas uz mutes gļotādas. To izraisa vitamīnu, īpaši C vitamīna un minerālvielu deficīts, kas savukārt samazina siekalu spēju aizsargāt mutes dobumu no baktērijām. Tautas līdzeklis stomatīta profilaksei un brīdī, kad tikko parādījušies pirmie simptomi, ir smiltsērkšķu eļļa, ar ko iesmērē mutes gļotādu. Pretiekaisuma efekts ir skalošanai ar siltu ūdeni, kurā uz glāzi izšķīdināta tējkarote sodas vai 15 – 20 pilieni 1 % mentola eļļas.

Arī gingivīta un periodontīta dēļ smaganām bieži vien pietrūkst vitamīnu, un sākumā tās piepampst un asiņo, bet ielaistos gadījumos atkāpjas no zoba kakliņa, izveidojot savdabīgas kabatiņas, kur uzkrājas aplikums. Tas arī kļūst par nepatīkamās elpas iemeslu. Šādā gadījumā tīrīšana jāveic no smaganām uz zobu ārējo malu. Lietderīga ir mutes dobuma skalošana ar zāļu tējām, kam ir savelkoša un antibakteriāla iedarbība.

Ja mutē nepietiek siekalu un tā pastāvīgi ir sausa, klāt arī nepatīkamais aromāts, jo siekalas dabīgā veidā veic dezinfekciju. Sausuma sajūtu mazina mutes skalošana ar ūdeni vai speciālu zobu eliksīru.

Ēšanas paradumi ietekmē kuņģa sulas sastāva izmaiņas. Kad skābuma nepietiek, mikrobi sāk vairoties, un to pārstrādes vielas rada puvuma smaciņu, kas ķermenī meklē izeju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+