Mobilā versija
+17.1°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
19. novembris, 2015
Drukāt

Svinot Mātes Latvijas dienu, par sirds un zemes robežām. Arhibīskapa Jāņa Vanaga runas pilns teksts (1)

vanags_janis0712

“Bet Jēzus, mācekļus pieaicinājis, sacīja:“Jūs zināt, ka valdnieki tautas apspiež un viņu varenie ir varmācīgi pret tām.   Bet tā lai nav starp jums. Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu kalps. Un, kas jūsu vidū grib būt pirmais, tas lai ir jūsu vergs. Jo tāpat arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.” (Mt 20:25-28)

Mēs atkal svinam 18. novembri – Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu. Jau deviņdesmit septīto. Gribētos pat teikt – svinam Mātes dienu. Mātes Latvijas.

Nesen redzēju televīzijas raidījumā “Province” jauku sižetu par Liezēres pagasta bērnu aprūpes centru “Namiņš”. Bērni tur nokļūst vecāku alkoholisma, konfliktu vai sūro sadzīves apstākļu dēļ. Taču kad Kasparam, 12 gadus vecam zēnam vaicāja, kas ir pirmais, ko viņš gribētu izdarīt, aizbraucot mājās, viņš atbildēja – apskaut mammu. Cik tas ir svarīgi katram bērnam!

18. novembris ir svarīga diena tautai – diena, kad apskaut māti Latviju. Arī tiem, kas no Latvijas ģimenes izņemti vai paši to atstājuši un tagad dzīvo kur kurais svešumā. Varam kādā klusā brīdī aizvērt acis, domās apskaut Latviju un ieklausīties, kas notiek sirdī.

4. bauslis saka: “Godā tēvu un māti!” Tas ir pirmais un lielākais no baušļiem, kas kārto attiecības starp cilvēkiem. Dievs dod tam apsolījumu – dari tā, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod. Ģimene, kurā ir tēvs un māte, kas gādā par bērniem tā, ka bērni viņus godā un ciena – tas ir pamats gan cilvēka labklājībai, gan valsts ilgtspējībai.

Vai to var tā tieši attiecināt arī uz Latviajas valsti, kuru par Māti saucam tēlainā un emocionālā nozīmē? Izrādās – var! Mārtiņš Luters, skaidrojot 4. bausli to attiecina ne tikai uz tēvu un māti, bet arī uz valsti un valdniekiem.

Runājot par valsts tematiku, bieži citē apustuļa Pāvila vēstuli Romiešiem: “Nav valsts varas kā vien no Dieva.” Tas šķiet dod tādu kā neierobežotu kredītu tiem, kas nonākuši valdošos amatos, ka viņu rīcība jāuzskata par paša Dieva rīcību. Taču Pāvils turpat arī paskaidro, kāda ir varai dotā dievišķā mandāta būtība: “Valsts vara ir Dieva kalpone tevis labā”, viņš saka. Valdnieku, valstu vadītāju sūtība ir kalpot Dievam savu pavalstnieku labā. Kas viņam uzticēto varu izmanto citādi, ir nelietīgais kalps, kam būs jādod norēķins Dieva priekšā.

Ja mūsdienās šādi senatnīgi priekšstati par Dieva kalpu var būt grūti izprotami, Lutera 4. baušļa skaidrojums dod tēlu, ko ir viegli saprast un atcerēties. Ģimenes tēlu. Ja kādam uznāk jautājums, kas es esmu un ko es te daru, savā amatā, tas var viegli atsaukt atmiņā, ka valdītājiem jāattiecas pret saviem pavalstniekiem tā, kā gudri, gādīgi un mīloši vecāki izturas pret savu ģimeni. Tā, lai tauta viņos varētu saskatīt māti Latviju – to, kuru gribas apskaut pašu pirmo.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Lielisks sprediķis priekš pārdomām, tomēr pāris piezīmes. Arhibīskaps saka, ka Lāčplēša dienā Daugavas krastmalā nedzird krievu valodu un kā iemeslu min to, ka apsolītā pilsonība netika iedota visiem. Tas ir pārāk vienkāršots skaidrojums. Ja arī pilsonība būtu iedota visiem krieviem, tas neizmainītu daudzu krievu atšķirīgo domāšanu – viņu piederību lielai nācijai un ar to saistīto mentalitāti, arī nevēlēšanos mācīties mazas nācijas valodu un cienīt te esošo lietu kārtību. To lieliski apstiprināja valodu referendums un ar to mēs sastopamies ikdienā. Un otrs aspekts, kas mūs šķir, nevis vieno ne tikai pēc nacionālā principa, ir ideoloģisko uzskatu dažādība. Nākam no totalitāras, ateistiskas valsts, kas daudzu cilvēku psihei ir uzlikusi neizdzēšamu zīmogu. Ja kristietības pamatā ir mīlestība, kas vieno, tad daudzu cilvēku domāšanā ir iedzīti un vēl joprojām eksistē komunistiskie uzskati, kuru pamatā ir cilvēku dalīšana šķirās, pareizajos un nepareizajos, kuri ir jāiznīcina, un tas nevis vieno, bet šķeļ sabiedrību. Gan masu saziņas līdzekļos, gan internetā tas ir lieliski redzams.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Uz jaunu krastu? Kā vadībā?

“Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatam pieteikts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis. Kandidatūras uz partijas priekšsēdētāja amatu vēl varēšot izvirzīt arī partijas kongresā 19. augustā, kad notiks “Vienotības” vadības vēlēšanas.

Vai Intaram Busulim jāpiedalās "Jaunā Viļņa" žūrijā Sočos?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+