Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. augusts, 2016
Drukāt

Talantīgākie studenti nāk no laukiem, pārliecināts kvantu fiziķis Kaščejevs (10)

Foto - Valts KleinsFoto - Valts Kleins

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, portāls LA.lv saviem lasītājiem piedāvā rakstu sēriju par gatavošanos skolas gaitām .

– Tendence rāda – mūsu labākie studenti, kuri vistālāk tiek un kļūst par zinātniekiem, nāk no laukiem vai mazajām pilsētām, – atklāj kvantu fiziķis, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs, sarunā pirms jaunā mācību gada. Un paskaidro, kāpēc. – Jo viņi pieraduši strādāt un saprot iespēju vērtību. Ja esi uzaudzis vidē, kur pārāk daudz iespēju tiek pasniegtas kā pašsaprotamas, tu nemaz nenovērtē un nesaproti, ka iespējas realizējas tikai tad, ja pretī liec attiecīgu darbu. Ļoti lepojos ar mūsu absolventiem, savulaik maniem studentiem, Artis Svilānu, Elīnu Locāni, kuri veido spilgtu karjeru ārzemēs, un viņi nenāk no lielajām pilsētas skolām. Vēl par to 1. klasi lauku skolās. Mūsdienās tu nepaliec sava ciema robežās, ir internets ar iespēju pieslēgties visai pasaulei. Arī Latvijā var attālināti mācīties un strādāt, ir profesionāli safilmēti atvērtie lekciju kursi dažādās jomās, universitātes rīko mazās skoliņas, arī olimpiādes ir pieejamas tiešsaistē. Protams, bērnu, vienu pašu atstājot, nekas nesanāks.

Šeit ļoti liela loma ir pašvaldībām, kas apmaksā motivētāko skolēnu braucienus uz lielākiem centriem, kur notiek sestdienas nodarbības. Piemēram, atsūta veselu autobusu uz Jauno fiziķu skolu Rīgā, kur skolēni gūst to, ko neviens nevar aizstāt – tiešu kontaktu, viņi ierauga dzīvus cilvēkus, kā piemēru tam, ka viss ir iespējams. Jauno fiziķu skolu rīko un vada mūsu studenti. Vērojama tendence, ka uz jauno fiziķu skolu brauc bērni no tiem novadiem, no kuriem nākuši mūsu aktīvākie studenti. –

Intervijā Vjačeslavs Kaščejevs atgādina par visbūtiskāko:
– Ko es daru ar savu dzīvi ir vissvarīgākais jautājums. Attiecībā pret to katram ir jābūt pētniekam. Tikai tu pats esi tas zinātnieks, kas var pateikt, ko tev darīt ar tavu dzīvi. Visbēdīgākais, ka cilvēki reizēm nodzīvo citu dzīvi, to, ko no viņa gaida vecāki, sabiedrība, ciems, pilsēta vai kāds pārprasts elks. –
Aizrautīgais zinātnieks Vjačelavs Kaščejevs sarunā drosmīgi lauž stereotipus par humanitāro un eksakto zinību studentiem, par patērētāju sabiedrību un naudas varu, atklāj, kā ģimenē sadzīvo divi eksaktā prāta cilvēki un ticības nozīmi.

Plašāk – žurnāla “Mājas Viesis” 24. augusta numurā vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vai esiet ievērojuši ,visi sabiedrības “spici” uzsver, ka viņi nākuši no laukiem, ka viņi no vienkāršo tautu vidus …

  2. Kāpēc lauku augstskolās (Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī) nav talantīgu studentu un iestājeksāmenos nav konkursa? Laikam uz šīm augstskolām pārsvarā dodas studēt rīdzinieki, kuri sabojā statistiku.

  3. Lauku skolās joprojām ir ieinteresētība par katru bērnu, siltums un latviskums.Kaitīgie ieradumi retums , siltas pusdienas .Un patiešām, ja ir ģimenes atbalsts, berni izmācās augstskolās un krietni strādā.
    Lauku skolu likvidācija būs trieciens visai lauku videi.Uzturēt mazās skolas namaz nav dārgāk par vērienīgu pasākumu rīkošanu un citu milzu summu maksāšanu dažnedažādās kompensācijās un tiesvedībās.Dažkārt kāda valdes locekļa alga pārsniedz vairāku skoliņu budžetu.

  4. Tagad par “zinātniekiem” kļūst tie, kuri vienkārši neatrada normāli apmaksātu darbu. Paliek augstskolā, jo “vismaz kaut kas”. Bet tas nenozīme, ka šie cilvēki ir gudrāki par citiem – varbūt tas, kas pelna 5 reizes vairāk, ir tomēr gudrāks?

    • Kascejevs runaa par izcilniekiem. Ar dazhiem iznemumiem, kaa, piemeram, profesors Andris Ambainis, vini stradaa arzemes un sanem tadu atalgojumu par kadu LV zinatnieki var tikai sapnot. Luuk, no Latvijas naacis kimijas profesors Teksasas shtata valsts universitatee pirms nodokliem sanem vairaak kaa $200K gadaa. Nav slikti!

  5. Ticu, ka no laukiem nāk talantīgākie studenti. Taču tas nebūt nenozīmē, ka kopumā laukos jaunieši ir talantīgākai vai, vismaz, tikpat sakarīgi, kā pilsētnieki. Novērojumi rāda, ka laukos ir ļoti daudz tādu jauniešu, par kuru prātiņa daudzumu rodas šaubas. Nevar vispārināt; klišeja ‘laucinieki / pilsētnieki’ ir tukša.

  6. Tā bija agrāk un acīmredzot ir arī tagad.

  7. nav tādu ne pētījumu, ne pierādījumu, tā ir tāda pat ideoloģiska klišeja kā PSRS laikos “talantīgākie” vienmēr bija strādnieki un kolhoznieki

    • zemniecība ir vienīgā šķira, kura atražo inteliģenci un to valdošās aprindas saprata jau 19. gadsimtā…
      starp citu, izglītību apliecinošam dokumentam ar inteliģenci nav ne mazākā satura… inteliģence ir zināšanu bāze un spēja šīs zināšanas pielietot dzīvē…

      • Kaa tad kaa tad, josifs visarionichs buutu prieciigs par taadu shkjirisko pieeju, kaut gan protams ne jau zemnieciiba, bet proletariaats.

        Un kaa tur iisti bija ar Alberta Einshteina vecaakiem no zemniekiem? Jeb shis taads nederiigs piemeers, nepietiekami inteligjents uz zemnieciibas fona?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+