Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. novembris, 2014
Drukāt

Tapis muzejs nesalaužamam garam

Foto - Ģirts ZvirbulisFoto - Ģirts Zvirbulis

Rubeņa fonda valdes loceklis Andrejs Ķeizars (no kreisās) iepazīstina NBS komandieri Raimondu Graubi ar Nacionālās pretošanās kustības muzeja ekspozīciju.

Piedaloties Nacionālo bruņoto spēku vadībai un dažādu patriotisku organizāciju pārstāvjiem, sestdien Kuldīgas novada Rendas pagasta “Viesturos” atklāts Nacionālās pretošanās kustības muzejs.

“Tuvojoties Latvijas Republikas simt gadu jubilejai, nevajadzētu aizmirst, ka gandrīz pusi no šiem simt gadiem mēs esam nodzīvojuši zem sveša zābaka. Ar šo muzeju vēlamies sabiedrībai atgādināt par tiem cilvēkiem, kas ziedoja savu veselību vai pat dzīvību cīņā ar šo jūgu,” teica muzeja izveides iniciators Rubeņa fonda valdes loceklis Andrejs Ķeizars.

Rubeņa fonda un domubiedru veikumu atzinīgi novērtēja arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. “Mums pašlaik varbūt nav jābaidās no militāra uzbrukuma, bet pret ikvienu no mums jau ir sācies karš, kurā pretinieks mēģina ietekmēt mūsu prātus, mūsu apņēmību, mūsu garu un valstiskuma apziņu. Cenšas panākt, lai mēs nemaz neaizsargātu savu valsti. Taču šis muzejs un tajā apkopotie likteņstāsti mums raida pretēju ziņu – mēs nekad neesam pakļāvušies svešām varām un netaisāmies pakļauties,” teica komandieris un NBS vārdā pasniedza jaunizveidotajam muzejam vēl vienu eksponātu – demilitarizētu 120 mm mīnmetēja lādiņu. Iespējams, tieši šādu nāves iekārtu čekistu grupējumi izmantoja pret partizāniem, jo Kurzemes mežos šādu bumbu atlieku joprojām netrūkst.

Diemžēl ģenerālleitnats Graube un Rendas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Freiberga bija vienīgās publiskās amatpersonas, kas pagodināja muzeja atklāšanu. Arī muzeja izveidē valsts neko nav ieguldījusi. Rubeņa fonds izticis ar Eiropas Savienības “Leader” programmas projekta līdzekļiem, individuāliem ziedotājiem un pašvaldības atbalstu.

Pašā Kurzemes centrā izvietotais, bet no lielām apdzīvotām vietām salīdzinoši nomaļais Rendas pagasts muzeja ierīkošanai nav izvēlēts nejauši. Tieši Rendā un tās tuvumā norisinājušies būtiski notikumi gan Otrā pasaules kara laikā, gan pēc tā, pretojoties okupācijas režīmiem.

Bijušās mežniecības ēkā ierīkotā muzeja ekspozīcija atspoguļo latviešu tautas vēstures periodu no 1940. līdz 1990. gadam, kad svešzemju bruņotu akciju un agresijas dēļ bija zaudēta valsts brīvība un neatkarība un tautas aktīvākā un drosmīgākā daļa, apliecinot augstu morāli un uzticību nacionālajām vērtībām, nešaubīgi iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Ekspozīcija vēstī par pretošanos abām – nacistiskās Vācijas un PSRS – okupāciju varām, taču centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam, kas risinājās no 1944. līdz 1956. gadam. Lielākoties tajā ietvertas informatīvas planšetes par dažādām pretošanās kustībām (Rubeņa bataljons, “kurelieši”, Latvijas Centrālā padome un tās Kurzemes aktīvisti), kā arī kartes, kurās atzīmētas būtiskākās cīņu un piemiņas vietas. Materiālu vēstures liecību gan ir samērā maz – vien daži strēlnieku ieroči. Nekāda lielā tehnika vai militārie līdzekļi mežabrāļu rīcībā jau arī nemaz nebija. Viņu galvenais ierocis bija dzelzs griba un brīvības alkas, ko muzeja stendā apskatei tik viegli vis 
neizstādīsi.

Muzeja izveidotāji stāsta, ka pašlaik izstādīta esot tikai ekspozīcijas 1. kārta. Pusotru līdz divu gadu laikā to plānots krietni papildināt, tostarp muzeja pagalmā izveidojot partizānu apmetņu un bunkuru kopijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+