Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. novembris, 2014
Drukāt

Taps Zolitūdes traģēdijas piemiņas grāmata un muzejs (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Zolitūdes iedzīvotāja Regīna Ločmele-Luņova (attēlā) pēc Zolitūdes traģēdijas daudziem deva padomus un sniedza atbalstu, un bija viena no sabiedriskās organizācijas – biedrības “Zolitūde. 21.11.” dibinātājām. Tagad R. Ločmele-Luņova ir Saeimas deputāte, ievēlēta no “Saskaņas” saraksta. Viņa arī aktīvi rosināja izveidot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

– Ko no biedrības iecerētā ir jau izdevies izdarīt un ko plānojat turpmāk?

R. Ločmele-Luņova: – Uzrakstījām atklātu vēstuli, kuru adresējām prezidentam, Ministru prezidentei, Rīgas domes priekšsēdētājam un Ordeņu kapitulam. Vēstulē pavisam bija pieci punkti, uz kuru pamata tapa biedrības “Zolitūde. 21.11.” statūti. Biedrībā mums ir gandrīz 70 biedri. Vēlamies izveidot piemiņas grāmatu par visiem bojāgājušajiem, kurā ar minūtes precizitāti būtu dokumentēta Zolitūdes traģēdijas norise. Šo esam definējuši kā uzdevumu nākamajam gadam. Vācam eksponātus piemiņas muzejam. Viens no eksponātiem tajā būs saspiestie “Maxima” iepirkumu ratiņi.

Pirmā uz vēstuli atsaucās premjere Laimdota Straujuma. Uz cietušo otro pilnsapulci ieradās Ministru prezidente, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Kad viena no mūsu biedrības aktīvistēm, kura zaudējusi meitu, uzdeva jautājumu, kāpēc vēl neviens nav arestēts, zālē sākās emociju vētra. Cilvēki izkliedza visu, kas sakrājies, un tā bija sabiedrības viedokļa visasākā izpausme. Pēc tam Laimdota Straujuma biedrības pārstāvjus uzaicināja uz Ministru kabinetu.

– Ko darīs Zolitūdes lietas parlamentārā izmeklēšanas komisija?

– Parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts rīcību pēc 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas, kā arī izanalizēt, kas tika darīts, lai pilnveidotu Latvijas likumdošanu, kā arī valsts un pašvaldības sistēmu. Respektīvi, saprast, kāpēc iebruka jumts un kas tie bija par cēloņiem, raugoties nevis no konkrētā objekta vien, bet kādi normatīvie akti un kādu normatīvo aktu neievērošana varēja veicināt traģēdijas notikšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ja vispar paskatas uz Latviju no malas ,izskatas, ka ne tikai ar muzeju celsanas lietam nav normali, pat slimigi daudzas lietas, pat absurdi.

  2. nekādu muzeju .nu jau aidomājušies līdz dumjībai.

  3. Un par muzeja apmeklējumu Maxima iekasēs 2 EUR

  4. Lai piemiņa bojāgājušajiem, bet muzejs tikai tāpēc, ka cilvēki 54 mira reizē? Tāds baigais populisms, lai izpatiktu piederīgajiem.

  5. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Lai man piedod visi Zolitūdes traģēdijā cietušie, taču man ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis:
    1. Uzskatu, ka traģēdija ir notikusi, neko vairs tur nevar atgriezt sākotnējā situācijā un tādēļ nevajadzētu nepārtraukti pašuzkurināties. Labākās zāles ir laiks, kas dziedē daudzas bēdas un kaites.
    2. Piekrītu, ka tiek radīta piemiņas grāmata, taču muzejs?! Ko man izsaka tāds eksponāts kā sabuktēti iepirkuma ratiņi?! Ko tanī ”muzejā” iegūs apmeklētājs no Nīcas, Dagdas vai Ipiķiem? Es domāju- kādas garīgas vērtības vai emocionālu vēstījumu.
    Latvijas ceļos katru dienu aiziet bojā braucēji vai gājēji, un, ņemot katru šo gadījumu atsevišķi, daudziem piederīgiem tā varbūt ir ievērojami lielāka traģēdija par Zolitūdi. Vienīgā starpība ir mērogā- satiksmes negadījumā bojā aiziet 1, 2, 3, reti 5, 6, 7 vai pat vairāk. Mēs taču tad neceļam pieminekļus un neradām “muzejus”.
    Man tā vien šķiet, ka daudzi “muzeju”, memoriālo ansambļu un citu gadsimta būvju plānotāji vairāk gan domā par savu izrādīšanos.
    3. Visi spēki būtu jāvelta PATIESO traģēdijas cēloņu noskaidrošanā, lai vispirms varētu noskaidrot avārijas cēloņus, pieļautās kļūdas, apzinātās paviršības un neprofesionalitāti. Tad būtu jānovērš nepilnības projektēšanā, celtniecības procesā, instrukcijās, uzraudzībā, jānosaka stingra atbildība katram būvē iesaistītajam no celtnes idejas līdz lentas pārgriešanas brīdim un tālāk jau pašas ēkas ekspluatācijai.
    4. Tad, balstoties uz atzītu celtniecības speciālistu un juristu slēdzienu, novest visu līdz TAISNĪGAM galam.
    Ko mums (būvniecībai kopumā kā tādai) dos kaut kādas žurnālistes hiperaktivitāte un nezināmas nozīmes ”muzejs”?

Draugiem Facebook Twitter Google+