Foto – Zigmunds Bekmanis

Tartu – vārti uz Dienvidigauniju 0

Igaunijas otras lielākās un vecākās pilsētas Tartu vārds saistās ar daudzu ievērojamu latviešu inteliģentu studiju gaitām Ziemeļeiropas senākajā universitātē, kuru dibinājis Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1632. gadā. Līdz ar to Tartu ir Igaunijas intelektuālā galvaspilsēta, kur joprojām saglabājusies studentu bohēmas vide. Dziesmu svētku, teātra un valstiskuma šūpulis. Vairāk nekā divdesmit muzeji un aktīvā kultūras dzīve padara šo pilsētu par īpaši saistošu tūrisma galamērķi.

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Lai uzkurinātu interesi, vietējie apgalvo, ka te mājojot arī spoks – noslēpumaina būtne, kas piespiežot cilvēkus pavadīt daudz laika Tartu un atgriezties šeit atkal. Nesteidzīgi izbaudot pilsētu, spoku varot satikt gandrīz visur, sākot ar universitāti un beidzot ar mazajām mīlīgajām kafejnīcām.

“Akademia Gustavina”

Tartu universitāte ir viena no pirmajām vietām, kas latviešu ceļotājiem būtu jāapmeklē pilsētā. Jo tā visciešāk saistās ar Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem. Tūlīt pēc universitātes dibināšanas te par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, kurš 1636./1637. gadā bija arī akadēmijas rektors. Te studējis arī vācbaltu ķīmiķis Vilhelms Ost­valds – līdz šim vienīgais ar Latviju saistītais Nobela prēmijas laureāts, vēlākais Valsts prezidents Alberts Kviesis, Kronvaldu Atis, Krišjānis Barons, kā arī daudzi jaunlatvieši, dzejnieki, valodnieki, tostarp Valdemārs, Mīlenbahs, Alunāns, Veidenbaums un citi. Pašlaik Tartu universitātē mācās gandrīz divdesmit tūkstoši studentu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomekalnā viduslaikos celtās Doma baznīcas telpās tagad iekārtots Tartu universitātes muzejs (agrāk – bibliotēka), kas iepazīstina ar universitātes vēsturi no 17. gadsimta līdz mūsdienām, kā arī zinātni, augstskolas izglītību un studentu dzīvi. Diemžēl līdz nākamā gada maijam tas ir slēgts remontdarbu dēļ, taču jau 10. oktobrī netālajā Tartu observatorijā tiks atklāta Strūves pasaules mērīšanas stacija. Observatorija bijusi viena no sava laika nozīmīgākajiem astronomijas centriem Krievijas impērijā, būvēta pēc universitātes arhitekta J. V. Krauses projekta 1808. – 1810. gadā viduslaiku cietokšņa vietā. Te pēc studijām universitātē un zinātņu doktora grāda iegūšanas sācis strādāt Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve, kurš pasaules slavu iemantoja, veikdams triangulācijas mērījumus (1816 – 1855), kas ļāva precīzi noteikt zemeslodes formu.

2822 km garais ģeodēziskais loks, kas stiepjas no Nordkapa līdz Donavas ietekai Melnajā jūrā, šķērsojot desmit valstis, tostarp Latviju, nosaukts Strūves vārdā un ierakstīts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Strūve bija izcils arī citā jomā, jo, neskatoties uz aizņemtību, divās laulībās paspēja kļūt par 18 bērnu tēvu. Pie tam vairāki dēli savos sasniegumos neatpalika no tēva. Piemēram, Bernhards Vilhelms (1827 – 1889) bija Astrahaņas un Permas gubernators, bet Kārlis Vilhelms (1835 – 1907) – Krievijas vēstnieks Japānā, ASV un Nīderlandē.

Pastaiga pa vecpilsētu

Netālu no universitātes slejas 14. gs. celtā trīsjomu bazilika – Jāņa baznīca, kas ir viena no vērtīgākajiem gotikas pieminekļiem Eiropā un 1558. gadā Ķelnē iznākušajā T. Bredenbaha grāmatā nodēvēta par augstāko mākslas sasniegumu. Tas arī saprotams, jo dievnama fasādi un interjeru rotā aptuveni tūkstotis terakotas (apdedzināta māla) figūriņu, no kurām vecākajām ir aptuveni 700 gadu. Protams, laikmetu griežos arī šī baznīca nav saudzēta, taču pēc restaurācijas nu jau desmit gadus tā atvērta apmeklētājiem un kalpo kā izstāžu zāle. Iespējams uzkāpt tornī, kur no skatu platformas paveras lieliska vecpilsētas panorāma. Ziemā kāpienam gan iepriekš jāpiesakās.

Krietni jaunāks par Jāņa baznīcu ir Tartu rātsnams (1789), kas celts agrīnā klasicisma stilā ar spēcīgu baroka ietekmi. Pirmsākumos tā pirmajā stāvā atradās cietums un nabagmāja, bet augšējos stāvos – rāte, kas simboliski norādīja uz reālās dzīves lietu kārtību. Mūsdienās būtiski jau nekas nav mainījies – augšā joprojām darbojas pilsētas valde, lejā – apmeklētāju centrs un aptieka. Plkst. 12, 18 un 21 rātsnama torņa zvanu spēles aicina uz mirkli apstāties ikdienas skrējienā, lai papriecātos par ēkas priekšā esošo strūklakas skulptūru, tajā redzams kāds studentu pāris, kura romantisko pastaigu vecpilsētā ir pārsteidzis lietus.

Reklāma
Reklāma

No rātsnama puses, raugoties uz Emajogi (Māte upe) pusi, nekas neliecina, ka, tuvojoties tai, gaida kāds pārsteigums. Tikai, nonākot lejā, mute uz brīdi paliek vaļā, jo šķērsielā skatam paveras Pizas tornim līdzīga tikpat šķība māja, kuru vietējie iedzīvotāji tā arī sauc. Šeit atrodas Tartu mākslas muzeja (dibināts 1940. g.) izstāžu zāles. Ēkas šķībums izskaidrojams ar būvniecības īpatnībām, jo 1793. gadā viena nama siena piebūvēta viduslaiku pilsētas mūrim, bet otra balstās uz pāļu pamatnes. Interesanti, ka “Pizas torni” sauc arī par Barklaja māju, jo te savulaik dzīvojusi slavenā karavadoņa Barklaja de Tolli atraitne. Kopš 1879. gada te ilgu laiku darbojusies aptieka, kurā 20. gs. sākumā par aptiekāru strādājis pazīstamais igauņu rakstnieks Oskars Lutss.

Zinātniski izglītojošas izklaides

Pēc vecpilsētas iepazīšanas laiks noteikti jāatvēl vēl vairākiem savā ziņā unikāliem apskates objektiem. Tartu universitātes botāniskais dārzs (Lai tänav 38) izveidots 1803. gadā pasaulslaveno botāniķu, profesoru Ledebora un Bunges vadībā. Te atrodas Baltijā lielākā Palmu māja, kuras kolekcijā apskatāmas 58 dažādas palmu sugas. Visvecākā (ap 90 gadi) ir Kanārijas dateļpalma, bet visaugstākā – šķiedru vašingtonija (~20 m). Dārza saimnieki ir parūpējušies, lai apmeklētāji varētu izbaudīt dabas skatus gan palmu pakājē, gan galotņu līmenī. Arī sukulentu daudzveidība ir iespaidīga – simt kvadrātmetros dzīvo apmēram seši simti šo augu sugu.

Zinātnes centrs AHHAA (Sadama 1) arī ir Baltijā lielākais un modernākais un piedāvā iepazīt fizikas un mehānikas likumus gan bērniem, gan pieaugušajiem, kurus, šķiet, nekas vairs nespēj pārsteigt. AHHAA centrs tāpat kā botāniskais dārzs ir atvērts katru dienu. Kopš atklāšanas to jau apmeklējuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku, tostarp latvieši, kuru skaits, it sevišķi vasaras mēnešos, ir iespaidīgs. Tādēļ ir iespēja klausīties ievadstāstījumu latviešu valodā un pie katra rīka vai atrakcijas atrodas arī latviski iztulkota informācija. Aptuveni trīs tūkstošu kvadrātmetru platībā ir daudz eksponātu, kuru darbību var izmēģināt ikviens. Piemēram, braukt ar īpaši pielāgotu velosipēdu pa virvi, kas iekārta pie telpas griestiem, vai pūst šķidrumā burbuļus. Var apskatīt pagaidu izstādes (šobrīd 42 interaktīvie spiegu eksponāti), patoloģiskās anatomijas ekspozīciju, piedalīties radošajās darbnīcās, zinātnes teātrī vai, nopērkot papildu biļeti, apmeklēt planetāriju.

Līdzās AHHAA zinātnes centram atrodas ūdens atrakciju centrs “Aura Keskus”, bet, ja vēl atlicis laiks, var doties uz netālo Eksi ciemu, kur Sādjerva ezera krastā pavisam nesen izveidots Ledus laikmeta centrs, kas stāsta par ledus laikmeta pēdām Igaunijas dabā. Te var uzzināt, kā izskatījās mamuti, pirmatnējie brieži, alu lauvas. Ekspozīcijas trijos stāvos aptver 13,7 miljardu gadu vēsturi. Pirmajā stāvā parādīts ledus ­laikmets pasaules mērogā un uz lielā ekrāna tiek rādīta filma par Lielo sprādzienu un Saules sistēmas izveidošanos. Te arī darbojas ledus laikmeta spēļu pasaule bērniem. Otrajā stāvā – šī laikmeta liecības Igaunijas teritorijā, trešajā – laika apstākļu novērojumi un klimata pārmaiņas.

Ja gribas palikt ilgāk

Ja radusies doma Tartu apkaimē pavadīt ilgāku laiku, laba izvēle būs Verskas ūdens atpūtas centra apmeklējums. Te iespējams izmantot peldbaseinu ar trim 25 metru celiņiem (dziļums 1,2 – 1,8 m) vai kontrasta burbuļvannas ar 17 °C un 34 °C minerālūdeni. Pie­ejams arī bērnu un zīdaiņu baseins, pretstraumes kanāls, dažādas ūdens masāžas, ūdens bārs, gaismas terapijas baseins, oļu taka, somu, tvaika un infrasarkano staru pirtis.

Atpūtas centrs “Pühajärve SPA” skaistā Pihajerves ezera krastā piemērots gan sporta mīļotājiem, veselīga dzīvesveida piekritējiem un ģimeņu atpūtai, gan ekskluzīva SPA cienītājiem. Savukārt viesnīca “Starest” (Mõisavahe tn. 21) ir īpaši draudzīga ģimenēm un jauniešiem, kur tiek laipni gaidīti arī viņu četrkājainie draugi, kas lielpilsētās (Tartu dzīvo ap 100 000 iedzīvotāju) nemaz tik bieži negadās. Viesnīca atrodas prom no pilsētas centra kņadas, tuvu dabai. Līdz tai var nokļūt ar pilsētas satiksmes autobusiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.