Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. marts, 2015
Drukāt

Agris Liepiņš: Latvju strēlnieki – mūsu tautas varonīgā gara simbols (23)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Manuprāt, mēs nesamērīgi daudz uzmanības pievēršam jezgai, kas sacelta ap devītā maija svinībām Maskavā. Atšķirībā no Eiropas tautām, kas uzvaru pār nacistisko Vāciju svin 8. maijā – vācu armijas kapitulācijas dienā, un pretēji krievu tautai, kurai labpatīkas uzvaras dienu svinēt 9. maijā, mūsu sirdīs šīs svinības nekad nebūs gaiša prieka pilnas. Ne jau tāpēc, ka latviešu tauta sērotu par fašistiskās Vācijas sagrāvi, nebūt ne! Uzvara pār nacismu ir svēta uzvara, bet latviešu tautai tā atnesa jaunu – Staļina okupāciju, daudzu latviešu palikšanu svešumā, nevainīgu ļaužu deportācijas, represijas, mocīšanu čekas pagrabos un bezgala sūras ciešanas. Raugoties svinību pasākumos, man vienmēr ir gribējies saņemt atbildi uz neatbildētu jautājumu – kāpēc mums uzvaras dienā ir liegta iespēja priecāties brīvi un no visas sirds, kāpēc latviešu tautai tēloti jāsmaida vai nu krievu okupantiem, vai sabiedrotajiem, kas, karam beidzoties, latviešu, lietuviešu un igauņu tautas pārdeva Staļinam?

Šogad mums, latviešiem, ir daudz būtiskāka gadadiena, ko ar lepnumu sirdī varam atzīmēt. Pirms simts gadiem – 1915. gadā – tika publicēts uzsaukums “Pulcējieties zem latviešu karogiem!”. No uzsaukuma nāca kaismīgi vārdi – “Lielajam naidu laikam jātop par lielu cerību un lielas apņemšanās laikmetu visā mūsu tautā. Brāļi, labāk cīņā doties, nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī grūtajā brīdī paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim paši viņas likteni! Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!” Pirms simts gadiem tika dibināti latviešu strēlnieku bataljoni.

Latvju strēlnieki ir mūsu tautas varonīgā gara simbols, viņu cīņas ir Latvijas valstiskuma pirmsākums. Jaundibinātajās latviešu strēlnieku vienībās daudzi saskatīja nacionālā karaspēka aizsākumu. Rainis, uzzinot par bataljonu dibināšanu, no trimdas rakstīja: “Es apsveicu latviešu bataljonus kā brīvās Latvijas sagatavotājus, kā mūsu tautas gara pastāvības modinātājus, kā mūsu slavas paudējus.” Ar vēl nebijušu pacēlumu tauta izvadīja savus dēlus kara ceļos. Visas ielas bija pavadītāju pilnas, vesels ziedu lietus no logiem bira uz jauno puišu galvām. Latviešu tautas apziņā streļķi atstāja neizdzēšamas pēdas. Latvieši sevi apzinājās kā vienotu tautu, kā brīvus cilvēkus, kas spēj savu brīvību aizstāvēt ar ieročiem rokās. Tautasdziesmās paustais iemiesojās viņu dvēselēs – labāk mani karā kāva, ne celiņa maliņā, brīvu vīru karā kāva, suni ceļa maliņā. Strēlnieku ieguldījums latviešu tautas nacionālās pašapziņas veidošanā ir nenovērtējams. Tāpat kā šodien Ukrainā notiekošā karadarbība apvieno ukraiņu tautu un veido to par lepnu, neuzvaramu nāciju, pirms simt gadiem strēlnieku cīņas apvienoja latviešu tautu. Strēlnieku gars iedēstīja latvietī to brīvestības dzirksti, kas nav noslāpējama nekādos apstākļos.

Strēlniekiem tiek pārmesta piedalīšanās pilsoņu karā Krievijā un kalpošana Ļeņina valdībai. Padomju laikā strēlniekus pasniedza kā boļševiku lielākos līdzskrējējus, sevišķi akcentējot, ka Jukums Vācietis bija pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks. Leģendārā strēlnieku pulkveža reabilitācija, viņa patieso uzskatu un nopelnu atzīšana Latvijas valsts izveidošanas veicināšanā vēl gaida savu kārtu. Iesākumam atcerēsimies maz zināmu liecību. 1938. gadā, pirms nāvessoda izpildīšanas čekas pagrabos stāvot šauteņu stobru priekšā, bijušais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks, Frunzes kara akadēmijas pasniedzējs, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka komandieris Jukums Vācietis skaitīja latviešu tautasdziesmu. Iespējams, ka to pašu – brīvu vīru karā kāva, suni ceļa maliņā…

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Paldies!

  2. PALDIES Normundam, Vērotājam, im, JJJ, Ivaram, Dārtai, lasītājam, Atim par JŪSU komentāriem latviešu strēlnieku adresē! LABĀK NEPATEIKT!!! PALDIES VĒLREIZ!!!

  3. Kamēr vēsturnieki felmaņi, zundas u.c. neiburgi ar “villošanu” nodarbojas, tikmēr līdz nozīmīgu lietu būtībai katram pašam nāksies urbties:”Pirmais pasaules karš pēdējos divdesmit gados Latvijas vēstures zinātnē ir apiets ar lielu līkumu. Šķiet, ja nebūtu bijis latviešu strēlnieku, šis globāli svarīgais notikums tā arī būtu nogrimis aizmirstības purvā. Tomēr arī strēlnieki tikuši pētīti vien fragmentāri (atsevišķas strēlnieku kaujas, viņu attieksme pret lieliniekiem un nacionālajiem ideāliem). Akadēmiski augsta līmeņa strēlnieku vēsture nav sarakstīta, un diezin vai pārskatāmā nākotnē tas tiks izdarīts.” Dr. hist. Jānis Šiliņš: Strēlnieku fenomens – jūtam, iztēlojamies. Vai saprotam? (Kdiena, 2014. gada 7. maijs)

  4. Neesmu pārliecināts, ka strēlnieku vēsture ir līdz galam apzināta un objektīvi uzrakstīta – pārāk daudz tajā ir mītu un pieņēmumu. Godīga rīcība būtu nosodīt strēlnieku karaspēka darbību boļševiku interesēs (kaut vai tikai Eseru dumpja apspiešanā), neatkarīgi no tā, kādi bija strēlnieku sapņi par Latviju. Taisnība, ka viņi palīdzēja sagraut cara Krieviju, bet taisnība arī, palīdzēja arī uzcelt bolševiku Padomju Krieviju ar visām tālākajām sekām. Lepoties ar tādiem ‘tautu dēliem’ kā VKČ vietnieks Jēkabs Peterss ir traģikomiski. Un jāsaprot, ka ne jau tāpat vien, bez jebkāda iemesla vēl 1925.gadā Maskavas baznīcās mācītāji lūdza Dievu pasargāt ļaudis no latviešu strēlniekiem … Ne visai pārskatāmi ir Latvijas neatkarības cīņu laika notikumi, ka Stučkas sarkanie latviešu strēlnieki cīnās ar nacionālo Latvijas armiju. Bēdīgi, ka Grīna ‘Mūžības skartie’ atkal sāk iegūt vēstures ekvivalenta nozīmi – jezga, kas sacelta ap šo patriotisko kinofilmas projektu raisa pārdomas par romantiski ideoloģizētu skatījumu uz pretrunīgu vēstures posmu, kurā varonība, brutāls nežēlīgums, pašaizliedzība, lētticība un nodevība ir savīta ciešā mezglā.

  5. “Pēdējo 14 gadu laikā Latviju pametuši 238 000 cilvēku, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotie dati. Kopumā no 2000. līdz 2014.gadam iedzīvotāju skaits valstī sarucis par 16%.” BNS, Šodien, 16:04.
    Jau 238 000 cilvēku 9.maija svin Eiropas dienu – un tādu svinētāju skaits turpina palielināties!
    Kad Latvijā sāksim svinēt – beigsim uzvesties kā kādi “klīniskie” auseklīši?

  6. Uzvara pār nacismu ir svēta uzvara, bet latviešu tautai tā atnesa jaunu – Staļina okupāciju, daudzu latviešu palikšanu svešumā, nevainīgu ļaužu deportācijas, represijas, mocīšanu čekas pagrabos un bezgala sūras ciešanas.
    VAI AUTORS TE NENONĀK PATS AR SEVI PRETRUNĀ? VAI NENĀKTOS SECINĀT, KA VĀCU LAIKS MŪSU TAUTAI TOMĒR BŪTU LABĀKS PAR KRIEVU LAIKU???

    • Uzvara pār nacismu ir svēta uzvara ……………………. Kas tur svēts ,tu man pasaki ? Vai viena fašista uzvara pār otru fašistu var būt ”svēta” ? Mēs šo ”uzvaru” baudījām 50 gadus.

  7. Feodālā caru Krievija nebija sapņu valsts, ne velti krievu inteliģence to nodēvēja par tautu cietumu. Sarkanie okupanti izņēma no vēstures revolūciju un atstāja tikai savu puču. Kāds gan iemesls varētu būt latviešiem kaunēties, ka tuva bija republikas ideja nevis austrumu totalitārisms un bizantiskā reliģija. Ideja par boļševismu bija sarkano okupantu ideja. Strēlnieku vidū lielinieku bija maz. Lai ko arī teiktu putleristi, laikā no 1917 febr -oktobrim Krievija bija daudzpartiju valsts un partiju likvidēšana prasīja vēl vismaz 10 gadus. Lielākā strēlnieku daļa pa to laiku jau sen bija pārcēlušies uz Latviju. Nesekmīgi bija arī mēģinājumi latviešus pavērst pret jaunajām valstīm. Latvieši nekaroja Somijā un atteicās uzbrukt Polijai 1920.g. Latviešu strēlnieku bija pietiekoši daudz, lai iznīcinātu Latvijas neatkarību bez krievu atbalsta. Nekas tāds nenotika. Latgali aizstāvēja jau krievu un ķīniešu daļas. Pie tam krievi lielā skaitā padevās gūstā. Nejēdzīga bija iesaistīšanās pret igauņiem, bet arī tas bija epizodiski. Visi strēlnieki pret igauņiem būtu bijusi liela problēma. Igauņi arī salaida dēlī ar Cēsu kaujām iegrūžot latviešus pilnīgi nevajadzīgā konfliktā ar vāciešiem. Somi šodien atzīst, ka bez vācu armijas Somijā tā būtu samērā droši palikusi Krievijas sastāvā. Ar visām atbilstošajām sekām. Bet mēs joprojām rakstām okupantu piespēlēto. Kuru vienīgais uzdevums bija un ir radīt jebkādus melus, lai sagrautu tautas pašapziņu, atņemtu cīņas spēju, paverdzinātu un iznīcinā’tu. Melus vajag kliedēt uz katra soļa. Patiesība ir laba tautas karmai.

  8. Kurš zin un var liecināt, ko Vācietis domāja, ko un vai vispār ko skaitīja, stāvot slepkavu stobru priekšā. Visticamāk, tā ir leģenda.Un vai tad nešāva kā parasti- pakausī?

  9. Laba, derīga informācija! Mēs to dienu sarežģīto situāciju skatam ar šīsdienas acīm, bet tobrīd kaut ko pasākot, organīzējot, radot, nevarēja paredzēt, kā pasākums beigsies. Kā jau kara laikā, bija grūti saprast situācijas pasaules dažādos punktos, sevišķi Krievijā. Arī Latvijā. Šeit vēl vienu reizi apstiprinās tas, ka dzimtenes mīlestība un tās brīvības ideja ir pareizā mēraukla. Kurš nedara, tas nekļūdās. Ar domu par brīvu Latviju cīnījās arī vairums latviešu leģionāru.

  10. Izvilkums no Pulkveža Jukuma Vācieša 1924.g. grāmatas, ”Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme”:

    “Latviešu strēlnieki aizstāvēja Krievijā padomju valdību tādēļ ka viņi atzina visu mazu tautu tiesības uz pastāvību. Pat līdz izstāšanās no Krievijas sastāva. Latviešu strēlnieki cīnījās priekš brīvas Latvijas. Lūk tie motīvi, kuŗi izskaidro mums, ka latviešu strēlnieki, savā masā nebūdami ne noteikti lielinieki, ne komūnisti, tik karsti aizstāvēja lielniecismu Krievijā. Un tas bija pareizi. Mums, latviešiem, vajadzēja pabalstīt Krievijā to partiju, kuŗa atdzina mūsu brīvību un pastāvību. Un tāda bija Krievijas lielinieku partija. Citas Krievijas partijas negribēja nekā dzirdēt par mazo tautiņu neatkarību. Daudzi nezin līdz šim laikam, kāda nozīme priekš latviešu strēlnieka ir lozungam: Brīvā Latvija. Latviešu strēlnieks savā masā bija un palika nacionālists šī vārda vislabākajā nozīmē. Šis ir tas stimuls, kurš iedvēsa latviešu strēlnieku sirdīs varonību – izturēt cīņu par Krievijas atjaunošanu līdz beidzamajam. Latviešu strēlnieki saprata labi, ka, ja Krievija atgriezīsies reakcija, līdz ar to Baltijā visa vara nāks reakcionāru rokās. Tādēļ cīnīdamies pret krievu reakciju, latvieši izcīnīja brīvību Baltijai, likdami pamatu brīvai Latvijai.”

    Kaut Latvijas valdība nelaida Jukumu Vācieti atgriezties Latvijā, tomēr Zigfrīds Meierovics atdzina ka bez Jukuma Vācieša strēlnieku panākumiem Latvijas valsts kā tāda nepastāvētu.

  11. Par izcilo varonību Juglas kaujā, simtiem latviešu strēlnieku saņēma Jura krustu – augstāko karavīru apbalvojumu Krievijas armijā. 5. Zemgales pulkā tika apbalvoti 642 strēlnieki, grupa virsnieku un pulka k-ris J.Vācietis. Šāda masveida apbalvošana ar Jura krustu ir nebijis gadījums Krievijas armijas vēsturē. P.s. Ar Jura krustu varēja tikt apbalvots tikai par izcilu varonību kaujas laukā. Tā kā tās ”slavenās ” georga lentītes būtu tiesīgi drīzāk latvieši valkāt.

    • Par Juglas kauju esmu lasiijis, ka latvieshu streelnieki tur aizkaveeja vaacieshus patureet ielenkumaa krievu karaspeeku. Vaacieshi esot suutiijushi uzbrukumaa pat virtuvju personaalu bet latvieshi atkaapaas tikai tad, kad krievu karaspeeks bija no aplenkuma izvests un streelnieki sanjeema paveeli atkaapties.

  12. Vai nav pienācis brīdis pienācīgu godu atdot visiem slaveniem latviešiem, neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem un veiktajiem “varoņdarbiem”??? Tas nav labi, ka pie balto varas neatzīst sarkanos, bet pie sarkano – baltos. Tie visi bija konkrētā laikmeta varoņi!!!

    • Tavuprāt GULAG priekšnieks, Baltās -Baltijas jūras kanāla racējs Teodors (Fjodors) Eihmanis , tālo Austrumu nometņu apgabala (Daļstroj) priekšnieks – Eduards Bērziņš arī būtu atjaunojami varoņu kārtā.

  13. Ļoti labs raksts!!! Nebuūtu Latviešu strēlnieki – nebūtu brīvās Latvijas – arī šodien ! Un šodienas -pērkamie varneši nevarētu par tautas nodokļu naudu ākstīties Pasaules valstu burziņā iztirgojot Latvijas valsts pēdējās suverenitātes paliekas…

  14. Bez revolūcijas,Ļeņina,latviešu strēlniekiem nekādas Latvijas nebūtu un toreizējie balttlatvieši tāpat kā tagadęjie ekskomunisti Latvijas nākotni saskatīja un saskata Krievijas sastāvā.

  15. 9.maijs – Eiropas diena! Prieka pēc 10 gadiem ES pamaz – to atbildi uz mākslinieka kunga “Kāpēc?” ikviens, kas izlasījis visu uzsaukuma “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” tekstu – tak’ spēs apjēgt. Arī to iemeslu, kāpēc tika likvidēts Latviešu strēlnieku muzejs, bet tā vietā “bāreņu sindroma” uzturēšanas vieta radīta. Ja sapratne nerodas, tad vēl vajag Raiņa 1916.g. sacerēto “Protests pret nodomāto Latvijas pievienošanu Vācijai” pārlasīt:”Mēs, latvieši, atbrīvošanu prasām ne kā atraušanu no Krievijas, bet gan kā brīvu nacionālu attīstību uz latviešu valodas un īpatnību pamatiem……Latvijai atraušana no Krievijas nozīmētu atraušanu no ekonomiskās dzīves nosacījumiem…..Latvija tiktu nospiesta līdz agrāram novadam, ko Vācija tikai ekspluatētu….. – brīvu Latviju brīvā Krievijā.”

  16. Cik es redzu, šodienas Krievija cenšās noklusēt to, kas ir bijis pirmais pie Sarkanas Armijas dibināšanas. Parasti jau tādos svētkos tiek pieminēti pirmie, bet Krievijā nekad Vācietis nav pieminēts svētku dienās – tikai sakarā ar kaut kādām nebūšanam, kļūdām. Tā ir Krievijas nepateicība, tā viņi izrīkojās ar visiem, ne tikai latviešiem. Šodien krievu ČK, turoties pie varas un veidojot jaunu valsts ideoloģiju, nonākusi galīgās pretrunās, respektīvi, no vienas puses viņi noliedz bolševiku leģimitāti, jo tas ir vajadzigs lai noliegtu toreizējo jauno valstu veidošanas leģimitāti, no otrās – ceļ galveno bolševiku – bandītu un bendi Staļinu – par valsts simbolu, ģeniālo vadoni un glābēju. Tas viss ir mums laba mācība, proti, nekad nevajag kalpot un atdod dzīvības par tādu nepateicīgu un nežēlīgu radījumu, kā Krievijas impērija. Šodien it sevišķi svarīgi to apzināties un neitralizēt tos, kas ar visiem spēkiem cenšās nogriezt mūsu valsti no neatkarības ceļa Krievijas pakļautībā. Skaidri jāsaprot ka tie, kas to dara vadās tikai no personīgu interešu apsvērumiem. Skaidrs arī tas, ka ar Eiropu arī nebūs viegli, bet tur mēs būsim līdzvertīgi partneri un mūsu panākumi nāks mūs pašu kontā.

  17. Lielākai daļai latviešu stāsts par strēlniekiem pašlaik ir nevajadzīga,nezināma aizvēsture.Krievi latviešu strēlniekos saskata seperatistus kas noziedzīgi cīnījās pret Bermontu- carisma aizstāvi.
    Tagad kliķe sākusi atļaut izmocīt ,,Dvēseļu puteni,, ko vajadzēja sākt rādīt vismaz 20 gadus atpakaļ.
    Lietuvā nebija ne strēlnieku ,ne leģionāru ,ne 9.maija svinību monstra ar svinētāju pūļiem,bet bija Mindaugs par kuru zin katrs lietuvietis.
    Starp citu J.Vācieti virspavēnieka amatā iecēla un vēlāk no amata noņēma Ļeņins,jo Trockis bija ievērojis J.Vācieša grāmatu plauktā Napoleona biogrāfiju un to pateica Ļeņinam.
    Par uzticīgu kalpošanu J. Vacieti nenošāva,bet dzīvu izšķīdināja sērskābes vannā čekas pagrabā,jo viņš neatdzinās ,,noziegumos,,pret padomju valsti.

  18. Piekrītu. Strēlnieki nebija komunisti, viņus aizturēja Krievijā Ļeņina melīgie solījumi par brīvu Latviju, arī nāvīgas dusmas par krievu augstākās kara vadības nodevību, kuras dēļ nevajadzīgi gāja bojā simtiem strēlnieku Tīreļpurvā, kad strēlnieki gaidīja palīgspēkus, lai uzbruktu vāciešiem pa dzeloņdrāšu atbrīvoto eju (plkv. Briedis).

  19. “Tāpat kā šodien Ukrainā notiekošā karadarbība apvieno ukraiņu tautu un veido to par lepnu, neuzvaramu nāciju, pirms simt gadiem strēlnieku cīņas apvienoja latviešu tautu.”
    Tautu vienmēr apvieno ārējs pretinieks un īpaši karš. Latviešiem 21.gs. jāatrod miermīlīgi ideju, kas mūs visus (vai vismaz 80%) apvienotu un veidotu par bagātu nāciju, un nevis izmētātu pa pasauli!

Draugiem Facebook Twitter Google+