Modele- Katrīna Feldmane.
Modele- Katrīna Feldmane.
Foto: Ilze Strēle

Tautastērpu medniece. Ilze Strēle uz Latvijas simtgadi cer apkopot simt tautastērpu stāstus 1

Bauskas Kultūras centrā 1. aprīlī plkst. 12 atklās pirmo izstādi ciklā “Mans tautastērps”, ar kuru aizsāksies Latvijas valsts simtgadei veltīts izstāžu cikls, LA.lv uzzināja Bauskas Kultūras centrā. Tas turpināsies pusotra gada garumā, apceļojot visu Latviju, pauda Kultūras centra direktora vietniece kultūras darbā Elīna Māla.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā
Lasīt citas ziņas

“Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir bijis savs tautastērps. Bet, cik atceros, vienmēr esmu bijusi arī sava īstā tērpa meklējumos. Vienmēr likās, ka kādai citai ir skaistāki, košāki, interesantāki brunči. Dzimtas mantojums – Bārtas tautas tērps izraisa bijību un pietāti. Gluži vai pārāk skaists un cienīgs tērps, lai to valkātu manā “folklorista ikdienā”,” projekta mājas lapā sava tautastērpa stāstu atklāj viena no projekta dalībniecēm Katrīna Feldmane (attēlā).

Arī pašai idejas autore – ģimenes ārstei un fotogrāfei Ilzei Strēlei – tautastērps ir jau kopš 90. gadu sākuma, viņa vienmēr dziedājusi korī un, piedaloties Dziesmu svētku Noslēguma koncertā Mežaparka estrādē vienmēr izjutusi tautastērpa krāšņuma burvību. “Taču parasti svētku fotogrāfijās ir kolektīvu tautastērpi, bet man gribējās parādīt, ka meitenēm un sievietēm, kuras piedalās svētkos, ir pašām savi tērpi,” stāsta Ilze.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmās divas projekta dalībnieces bijušas Ilzes bērnības draudzenes turpat Jelgavā, tad ķēdīte sākusi risināties, un nu jau projekta mājas lapā un izstādē aplūkojamas 25 tautastērpos ģērbtu sieviešu un viņu tērpu stāsti līdz ar Daces Sadakas rakstītu dzejoli. Fotosesijas notikušas visos novados, tajās līdz ar tautastērpu daudzveidību atklājas arī visu Latvijas gadalaiku krāšņums, tostarp tādēļ, ka fotografētajām sievietēm galvā likti vainadziņi no Latvijas dabas veltēm. Uz izstādes atklāšanu Bauskā ieradīsies lielākā daļa fotogrāfijās redzamo tērpu īpašnieces, lai pirmo reizi satiktos visas kopā un dalītos piedzīvotajā.

Izstādē, kura pēc Jelgavas ceļos pa Latvijas pilsētām maršrutā Ventspils, Liepāja, Cēsis un citur, aptverot vietas, no kurām fotografēties atsaukušās tērpu īpašnieces, varēs ne tikai aplūkot tērpu fotogrāfijas, bet arī izlasīt katras sievietes stāstu par savu tērpu, Daces Sadakas rakstītu dzejoli un aplūkot fotogrāfijām pieskaņotas Gintas Zaumanes izšūtās miniatūras.

Projekta autore Ilze Strēle pēc profesijas ir ģimenes ārste, bet kopš 2009. gada aizraujas ar fotografēšanu un piedalās izstādēs. Dace Sadaka dzīvo Mērsragā, strādā pirmsskolas izglītības iestādē “Dārta” un raksta, kopš sevi atceras: dienasgrāmatu, dzeju, esejas, stāstus – par dzīvi, cilvēkiem un putniem, par kaislībām, mieru un laiku, kas ir mūžīgs. Iecavniece Ginta Zaumane ir rokdarbniece kopš bērnu dienām, bet pēdējos četrus gadus izšūšana ir viņas dzīvesveids. Viņas izšūtās rotas un tērpu aksesuārus iemīļojušas sievietes ne tikai Latvijā, bet arī plašākā pasaulē. Ginta projektā iesaistījās pēdējā pusgada laikā un izšūtos miniatūru attēlus līdz šim plašāka publika nav skatījusi – tie būs kā pārsteigums gan projekta dalībniecēm, gan izstādes apmeklētājiem.

Projektu plānots turpināt, jo Ilze vēlas uz Latvijas simtgadi sagatavot un izdot grāmatā simt tautastērpu stāstu apkopojumu. Fotosesijai jau pieteikušās vairāk nekā 20 tautastērpa īpašnieces Latvijā, tostarp vairākas mātes ar meitām, tāpat Ilze Strēle cer apciemot Stokholmas latviešu kora dziedātājas, kurām katrai arī ir savs tērps ar stāstu. Taču šai projekta daļai vēl tiek meklēts atbalsts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.