Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. jūlijs, 2014
Drukāt

Tiesnese Ziemele darbam Satversmes tiesā nebija jāpierunā (4)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Vienā no septembra pirmajām Saeimas plenārsēdēm deputāti atklātā balsojumā lems par Eiropas Cilvēktiesību tiesas palātas prezidentes, Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles apstiprināšanu Satver­smes tiesas (ST) tiesneses amatā. Tas ir nebijis gadījums pēdējo gadu Latvijas vēsturē, kad augsti kvalificēts ļoti labi atalgots profesionālis vēlas atgriezties dzimtenē, lai kalpotu savai tautai. Tie, kam ir Eiropā smelta pieredze, nemaz nesteidzas savas zināšanas ieguldīt savā valstī, jo pieraduši pie rietumval­stu labumiem. Atgādināšu, ka jauns ST tiesnesis tiek meklēts tāpēc, ka iepriekšējā tiesnese Vineta Muižniece notiesāta par dokumenta viltošanu.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) pastāstīja, ka Saeimas prezidijam ir iesniegts desmit koalīcijas deputātu parakstīts priekšlikums par I. Ziemeles virzīšanu jaunajam amatam un ka deputāte bijusi Strasbūrā, lai uzrunātu kandidāti ST tiesneša amatam. “Man nebija Ineta Ziemele jāpierunā jaunam izaicinājumam, kaut gan sākotnēji pastāvēja bažas, ka viņa var nepiekrist, jo tiesneses pilnvaru laiks Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir līdz 2015. gada oktobra beigām un arī pēc tam viņai noteikti nebūtu grūtības atrast darbu ārpus Latvijas,” sacīja deputāte. Pirms I. Ziemeles kandidatūra tiks virzīta balsojumam plenārsēdē, Saeimas prezidijam būs jālūdz Tieslietu padomes viedoklis, kā arī kandidāte jāaicina uz Juridiskās komisijas sēdi.

Jau gada sākumā, kad parlaments sprieda par ST tiesneša amata kandidātiem, jo konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim bija beidzies pilnvaru laiks, izskanēja arī I. Ziemeles vārds. Bet viņa nevēlējās stāties ceļā pieredzējušajam juristam Kusiņam, kurš tomēr nekļuva par ST priekšsēdētāju.

Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits uzskata, ka tiesnese Ziemele ir viena no profesionālākajām juristēm Latvijā un būs liels pienesums tiesu varai. “Viņa ir pozitīvs piemērs,” secināja Levits. Kad vaicāju, vai arī viņš atgrieztos Latvijā pirms sava pilnvaru laika beigām 2018. gadā, ja saņemtu savām zināšanām atbilstošu piedāvājumu, guvu apstiprinošu atbildi.

Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) I. Ziemeli iepazinis, kad strādājis par žurnālistu, un uzsvēra, ka viņa būs ļoti labs papildinājums konstitucionālai tiesai. “Tiesnese Ziemele daudzus gadus ir strādājusi ārpus Latvijas un nav sadarījusi neko tādu, kas nenāktu par labu viņas virzīšanai uz ST tiesneša amatu, “atzina Seržants.

Savukārt deputāts Andrejs Elksniņš no “Saskaņas centra” prognozē, ka par Ziemeli nobalsošot visi Saeimas deputāti, jo viņš nezinot nevienu, kuram būtu kādas pretenzijas. A. Elksniņš: “Tiesnese Ziemele ir apsveicama kandidāte, kura koalīcijai bija jāuzrunā jau tad, kad pilnvaru laiks beidzās Kūtrim. Koalīcija bija ieplānojusi, ka tiesa jāvada Kusiņam, bet vienas viltīgas balss dēļ šis plāns neizdevās.”

Tiesas priekšsēdētāju aizklātā balsojumā ST tiesneši ievēl uz trim gadiem, tāpēc nav izslēgts, ka arī I. Ziemelei tiks dota iespēja vadīt konstitucionālo tiesu.

Aizvadītajā gadā I. Ziemele intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja: “Ja mani aicinās, nākšu. Esmu kolēģiem Latvijā teikusi, ka esmu gana ilgi bijusi ECT, ieņemu tajā svarīgu amatu ar lielu atbildību, bet, ja manas zināšanas un pieredze ir nepieciešamas, esmu gatava pat atkāpties no sava pašreizējā amata un braukt agrāk atpakaļ uz Latviju.”

UZZIŅA

Par ST tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kuram ir maģistra vai doktora grāds tiesību zinātnēs un vismaz desmit gadu ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē, kā arī ja ir sasniegts 40 gadu vecums;

ST tiesneša pilnvaru laiks ir desmit gadi un tiesnesi nevar atcelt, izņemot veselības stāvokļa dēļ, ja ir notiesāts vai sistemātiski nav pildījis darba pienākumus;

ST tiesnesis drīkst strādāt līdz 70 gadu vecumam un vienlaikus drīkst strādāt pedagoģisko, zinātnisko un radošo darbu;

ST priekšsēdētāja alga pirms nodokļu nomaksas ir 4313 eiro, bet tiesneša – 3458 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja runājam godīgi neko sliktu par Ziemeli neesmu dzirdējis taču kaut ko labu netik.

  2. Par tādu algu , kura 8-10 reizes pārsniedz valstī vidējo , kandidātu atrast nav liela māksla. Lai veicās!

    • Latvijā tāda līmeņa tiesnešiem alga ir viena no zemākām Eiropā.
      Tāpat kā deputātiem un ministriem.

      • Vidējā alga Eiropā ari ir nesalīdzināmi mazāka nekā tā ir Latvijā. Kāpēc tad vieni tiek priviliģēti, bet pārējiet tiek tikai ”caurums no barankas”

Draugiem Facebook Twitter Google+