Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. decembris, 2014
Drukāt

Finansējums augstākajai izglītībai – tikai četri miljoni

Foto - LETAFoto - LETA

Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valdība atteikusies būtiski palielināt finansējumu augstākajai izglītībai. Līdz ar to par dārgu naudu algoto Pasaules bankas (PB) ekspertu ieteikumus augstākās izglītības finansēšanā pagaidām varēs ieviest tikai ļoti pakāpeniski. Finansējums augstākajai izglītībai gan pieaugs, taču tikai par četriem miljoniem eiro. Šī nauda tiks izmantota, lai finansētu nevis studiju vietas augstskolās, bet gan – lai saskaņā ar PB ieteikumiem finansētu augstskolu sasniegumus. Iespējams, augstskolu apbalvošanai par sasniegumiem tiks novirzīts pusotrs miljons eiro, kas iegūts, pārdalot finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iekšienē.

PB eksperti bija izstrādājuši trīs scenārijus ieteikumu ieviešanai: ļoti dārgo zināšanu sabiedrības attīstības modeli, mazāk dārgo ierobežotas izaugsmes modeli un lētāko nepietiekamības modeli. Pašreizējos apstākļos IZM nolēmusi neizvēlēties nevienu no šiem modeļiem, bet, IZM valsts sekretāra vietnieces Agritas Kiopas vārdiem runājot, īstenot “ļoti ierobežotas izaugsmes scenāriju”.

PB ieteica, ka daļa finansējuma augstskolām būtu jāsaņem arī atbilstoši to attīstības scenārijiem. Valdība nākamgad attīstībai nav paredzējusi piešķirt ne centa. PB gan bija ierosinājusi pat samazināt finansējumu studiju vietai, lai vairāk naudas atvēlētu augstskolu finansēšanai, ņemot vērā to sasniegumus un attīstības plānus, taču jau kopš 2009. gada valsts augstskolām nesamaksā visu, kas tām būtu jāsaņem par studiju vietu, bet tikai 85 procentus. Patlaban IZM veic aprēķinus, cik tad patiesībā šodien izmaksā studiju vieta. Iespējams, ka valsts sedz pat mazāk nekā 85 procentus izmaksu. Tāpēc finansējums studiju vietām pagaidām nav samazināts. A. Kiopa skaidro: iespējams, budžeta vietu skaits tajās studiju programmās, kur tās grūti piepildīt, tomēr tiks samazināts, lai atlikušās tiktu finansētas atbilstoši nepieciešamajam.

Taču, būtiski nepalielinot finansējumu augstākajai izglītībai, tiek arī pārkāpts Augstskolu likums, kas paģēr, ka finansējumam studijām valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs ik gadu jāpalielinās par 0,25 procentiem, līdz tas sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Studentu apvienība (LSA) par šādu likuma pārkāpšanu jau sūdzējusies Ģenerālprokuratūrai un grasījās arī rīkot protesta akcijas. Tomēr pagājušajā nedēļā nolemts pagaidām protestus nerīkot, lai tie nebūtu sasteigti. Savukārt Ģenerālprokuratūra studentu sūdzību jau pārsūtījusi Finanšu ministrijai.

A. Kiopa teic: lai piešķirtu tik daudz naudas augstskolām, cik prasa likums, būtu nepieciešami papildu 57 miljoni, ko valdība atteicās piešķirt. “Ja starp visām ministrijām varēja sadalīt vien 160 miljonus eiro papild­finansējuma, skaidrs, ka nevarējām tik daudz iegūt, cik nepieciešams. Prasījām vismaz 11 miljonus eiro, bet pat tos neieguvām.”

Vai nepietiekamā studiju vietu finansējuma dēļ krītas augstākās izglītības kvalitāte? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, uzsverot, ka medicīnas studijas ir ļoti dārgas, norādīja, ka RSU rēķinās ar pašreizējo finansējuma apjomu. Studiju kvalitāti RSU nodrošina, no pašu pelnītajiem līdzekļiem līdzfinansējot valsts apmaksātās studiju vietas. Tādējādi RSU tērē vairākus miljonus eiro gadā. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš toties joprojām cer, ka daļu no iegūtajiem četriem miljoniem tomēr varētu novirzīt budžeta vietu finansēšanai, kaut gan jebkurā gadījumā četri miljoni ir ļoti mazs palielinājums. “Pasaules bankas ieteikto finansēšanas modeli nav iespējams iedzīvināt par šādiem līdzekļiem, labākajā gadījumā var veikt kosmētiskas vai šķietamas izmaiņas,” ir pārliecināts M. Auziņš. Viņu uztrauc arī tas, ka pagaidām nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks dalīts finansējums par augstskolu darba rezultātiem.

Koncepcijā par iecerēto augstskolu finansēšanas modeli IZM speciālisti raksta, ka ņems vērā studiju un pētniecības rezultātu rādījumus, taču pagaidām nav skaidrs, kā šie rezultāti tiks mērīti, turklāt bažas rada formulējums, ka vērā tiks ņemti ne tikai reālie, bet arī paredzamie rādījumi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+