Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
1. septembris, 2017
Drukāt

Tirdzniecība gaida tehnoloģiju piedāvājumus

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Paplašinātās realitātes lietotne lielveikalos palīdz izvēlēties preces ar atlaidēm vai labāko cenu.

Jau gadiem runā par arvien būtiskāku tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē. Tam vairs nebūtu jābūt pārsteigumam, un, šķiet, arī negatīvismam būtu jāzaudē cīņā ar tehnoloģiju radītajām jaunajām priekšrocībām. Šobrīd ikkatrai nozarei būtu jāmēģina saprast, kā tehnoloģijas izmantot savā labā, uzlabojot ne tikai savus peļņas rādītājus, bet arī palīdzot klientu pieredzes uzlabošanā. Kārtējā biznesa tehnoloģiju platformas “BiSmart” rīkotajā konferencē nozares eksperti vērtēja un dalījās ar nākotnes pareģojumiem par tirdzniecības nozari un tās iespējām izmantot modernās tehnoloģijas.

Šķiet, viena no galvenajām funkcijām, kur tehnoloģijas tirdzniecības nozarē varētu ieviest savas korekcijas, ir maksājumu digitalizēšanās, taču tam, pēc “Nordea” pārstāvja Jāņa Pakša domām, nebūs tik liela nozīme nozares attīstībā. Jau tagad daudz ko darām digitāli. “Gandrīz katrs maksājumus veic internetbankā, ar īsziņu samaksā par stāvvietu vai digitāli iegādājas vilciena biļeti. Šobrīd svarīgākais ir turēt līdzi klientu paradumu maiņām, kā arī tehnoloģiju attīstībai. Iepriekšējos gados notika dinamiska attīstība, bet tagad viss notiek lēcienveidā,” sacīja “Nordea” pārstāvis. Reklāmas aģentūras stratēģiskais direktors Edgars Lapiņš norādīja, ka drīzumā jau var gaidīt preču zīmju maiņu – parādīsies digitālas cenu zīmes, kuras veikalnieki varēs mainīt attālināti. Savukārt klientiem preču kopsumma vairs nebūs jārēķina galvā vai kalkulatorā. Ar viedtālruņa palīdzību tas tiks izdarīts automātiski.

Tuvojas “atvērto banku” princips

Kā būtisku jauninājumu maksājumu un banku sfērā J. Paksis minēja Maksājumu pakalpojumu direktīvas 2 (PSD2) ieviešanu, kura stāsies spēkā jau pēc dažiem mēnešiem – nākamā gada 1. janvārī. Pēc direktīvas stāšanās spēkā bankām vairs nebūs ekskluzīvu tiesību sniegt saviem klientiem kontu informācijas vai maksājumu rīkojumu pakalpojumus. Ikdienas bankas darījumu kārtošanai varēs izmantot pakalpojumu sniedzēju vai konkurējošo banku pakalpojumus, piemēram, lai veiktu maksājumu vai arī pārbaudītu sava konta informāciju. Turklāt vienam pakalpojumam varēs piesaistīt vairāku dažādu banku kontus, kas līdz šim daudziem patērētājiem nebija iespējams. “Tas viss būs ar nosaukumu “open banking” jeb “atvērtā banka”, kas nozīmēs to, ka cilvēki paši varēs izvēlēties, kā notiks viņu finanšu darbības, būs lielāka izvēles brīvība, kā arī teju viss notiks tiešsaistē. Tas būtiski mainīs nozari. Līdzīgi kā “Uber” maina taksometru nozari vai “Tesla” auto nozari.”

Savukārt “LMT Retail & Logistics” valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš sīkāk pastāstīja par viņu radīto programmu “ToDo”, ar kuras starpniecību klientu centru un arī biroju darbiniekiem iespējams uzdot ikdienas uzdevumus, kā arī pavēstīt par, piemēram, bojājumu novēršanas nepieciešamību. “Nav māksla uzbūvēt māju. Māksla ir šo māju uzturēt tīru un kārtīgu arī pēc desmit gadiem. Mēs strādājam pēc līdzīga principa. Ja nedeg lampa vai ir salauzts krēsls, klients to ļoti ātri pamana. Sākumā darba uzdošana bija visai haotiska, bet tagad visus darbus var apsekot ļoti ērti. Uzņēmumu galvenais uzdevums ir pelnīt un radīt ieņēmumus, tāpēc katrs sīkums ir svarīgs,” sacīja R. Kalniņš.

Uzņēmumi par maz izmanto “mākoni”

Konferencē apsprieda arī mākoņpakalpojumu nozīmi. Daudziem šis vārds rada izbīli, taču ik dienu lietojam kādu mākoņpakalpojumu. Oskars Krastiņš no “Telia Latvia” sacīja, ka bez “mākoņa” nevienai gudrajai ierīcei nebūtu jēgas – pat izslēdzot visus “mākoņa” pakalpojumus, izmantojot “Google Maps”, kas ir mākoņpakalpojums. Zināmākie pakalpojuma sniedzēji ir, piemēram, “Tildes Jumis”, “Failiem.lv” vai “Microsoft Office 365”.

“Mākoņpakalpojumi maina biznesa pieredzi. Nav vairs jāfokusējas uz tehnoloģiju vai risinājumu, bet uz biznesu, jo kāds cits jau nodrošina servisu – mēs tikai nomājam pakalpojumu. Mākoņpakalpojumu izmantošana ir kā taksometra lietošana – maksā tikai par braucienu,” sacīja O. Krastiņš. Latvijā mākoņpakalpojumi gan vēl ir nepopulāri – tos lieto tikai 8% uzņēmumu, zaudējam gan Lietuvai, gan Igaunijai. Rekordisti ir somi, kur “mākonī” strādā 57%. “”Mākoņa” izmantošana ir arī ekonomiski izdevīga, jo vairs nav jāuztur “rūcošais dzelzis” serveris, nav jādomā par iekārtu un datu drošību – to visu uzdodam trešajai pusei,” norādīja O. Krastiņš.

Praktiskākus labumus tirdzniecības nozarei piedāvāja intelektuālo inženierrisinājumu uzņēmums “Fima”. Tā pārstāve Anete Šņore runāja par pareizas satiksmes organizācijas nepieciešamību stāvvietās, kas uzlabotu arī drošību. “15% negadījumu notiek stāvvietās. Jābūt ne tikai labai braukšanas kultūrai un sociālajai atbildībai, bet arī satiksmes organizācijai un labai infrastruktūrai. Šeit var nākt palīgā arī tehnoloģijas. Pasaulē jau ilgstoši izmanto, piemēram, ultraskaņas sensorus, kā arī krāsainas gaismas, kas parāda brīvās stāvvietas. Vēl citi risinājumi parāda, cik brīvu stāvvietu ir katrā stāvvietas ejā. Tas viss uzlabo braukšanas organizāciju, izvairoties no nepatīkamiem starpgadījumiem,” sacīja A. Šņore. Nopietnām kompānijām pieejama arī stāvvietu monitoringa sistēma, kas stāvvietas analizē tiešsaistē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+