Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. septembris, 2013
Drukāt

Top būvspeciālistu reģistrs

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments patlaban izstrādā būvspeciālistu reģistru, kam jāstājas spēkā reizē ar jauno Būvniecības likumu nākamā gada 1. februārī.

 

Kas ir augstas 
raudzes speciālists

Reģistrs nepieciešams tāpēc, lai, pirmkārt, darītu galu joprojām valdošajai neskaidrībai par speciālistu kompetenci, pieredzi un varēšanu. Tagad bieži rodas kuriozas situācijas, piemēram, cilvēks sevi reklamē kā augstas raudzes speciālistu. Ej nu pasaki, kas tad īsti ir tā augstā raudze. Turpmāk reģistra dati dos skaidru priekšstatu, kāda ir katra speciālista izglītība, kvalifikācijas celšana un profesionālā darbība.

Otrkārt, reģistrs izbeigs nepieciešamību būvniecības speciālistiem ik pēc noteiktiem gadiem no jauna iegūt sertifikātu. Pietiks ar vienreizēju sertifikācijas nokārtošanu bez termiņa ierobežojuma, tas ir, speciālistam tikai vienu reizi būs jāapliecina savas zināšanas un pieredze. Tas viņam ļaus patstāvīgi strādāt nozarē, gan vadot, gan uzraugot būvdarbus, kā arī projektējot un veicot būvekspertīzes vai inženierizpētes darbus. Tiesa, notiks regulāra speciālista profesionālās darbības uzraudzība. Jo izmaiņas, piemēram, par kādu kursu beigšanu, parādīsies reģistrā.

Tajā būs arī informācija, kuros objektos cilvēks strādājis. Tiesa, ja kāds nevēlēsies sniegt kādus datus par savu profesionālo darbību, tie būs fiksēti reģistra nepubliskojamā daļā. Un to informāciju, ko par sevi sniegs pats speciālists, pārbaudīs kompetenta institūcija.

Tiesa, atkārtota kvalifikācijas novērtēšana būs nepieciešama trijos gadījumos: kad speciālists ilgstoši (3 – 5 gadus) nav strādājis nozarē, kad speciālists ilgstoši nav paaugstinājis kompetenci, kad darba devējs uzdod atkārtoti pārbaudīt kompetenci (šādus priekšlikumus plānots iestrādāt Ministru kabineta noteikumos un par tiem vēl būs jālemj valdībai).

“Būvspeciālistu reģistra mērķis ir apkopot un padarīt publiski pieejamu ticamu informāciju par speciālistiem, kuru kompetence ir novērtēta pēc noteiktiem kritērijiem un kuri ir tiesīgi patstāvīgi praktizēt un sniegt pakalpojumus arhitektūras, projektēšanas, inženierizpētes, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības un būvekspertīzes jomās,” stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. “Pagaidām nav noteikti vienoti un skaidri kritēriji speciālistu kompetences pārbaudēm, kā arī sertificēšanas iestāžu darbībai. Tāpēc pašreiz pastāvošā sistēma ir necaurspīdīga un var radīt būtisku risku atšķirīgai praksei vienādu jautājumu izlemšanā.”

 

Ja būvtehniķis 
pirmspensijas vecumā

Lai nodrošinātu būvniecības kvalitāti, jaunajā Būvniecības likumā noteikts, ka būvspeciālista izglītība nedrīkst būt zemāka par pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā.

Par to satraukti pirmspensijas vecuma būvtehniķi, kam, protams, nav šīs izglītības, toties ir patstāvīgas prakses tiesības.

Jaunā Būvniecības likuma pārejas noteikumi paredz, ka patstāvīgu praksi varēs turpināt personas, kurām līdz vecuma pensijas sasniegšanai ir atlikuši pieci gadi vai mazāk.

Ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību varēs praktizēt būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, savukārt ar otrā līmeņa – inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā un būvekspertīzē.

 

Būvniecības 
informācijas sistēma

“Būvspeciālistu reģistru paredzēts iekļaut topošajā Būvniecības informācijas sistēmā, kuras mērķis būs nodrošināt elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā,” informē I. Oša.

“Savukārt Būvniecības informācijas sistēmai būs saskarsme ar Iedzīvotāju reģistru, Uzņēmumu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un vairākām citām informācijas sistēmām.”

Pagaidām publiskās pārvaldes pakalpojumi nav pietiekami elektronizēti. Piemēram, tā kā būvvaldes – sava būvvalde ir gandrīz katrā pašvaldībā – savā starpā nav saistītas nedz administratīvi, nedz tehniski, visa informācijas aprite notiek tikai attiecīgās pašvaldības līmenī, turklāt dokumenti ir papīra formātā. Turpmāk būs dokumentu aprites elektroniskā reģistrācija. Būvniecības informācijas sistēma kalpos gan valsts un pašvaldību, gan būvniecības dalībnieku, gan arī sabiedrības vajadzībām.

 

VIEDOKLIS

Mārcis Nikolajevs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: “Būvspeciālistu reģistrs ļoti vajadzīgs kaut vai tāpēc vien, ka pie pašreizējās prakses pasūtītāji nevar izvēlēties labākos speciālistus. Kompetences novērtēšanā ir ļoti svarīgi, lai būtu atklātība. Tur, kur nav atklātības, nav arī kārtības.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+