Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. oktobris, 2014
Drukāt

Trekno “cūkas” gadu lauksaimniecībā nomaina liesais (2)

Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

Pagājušā gada sākumā SIA "Gaižēni" tika nodots ekspluatācijā jauns nobarojamo cūku komplekss 14 tūkstoš vietām.

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft

Jau ierasti augkopjiem un lopkopjiem panākumi nesakrīt vienā laikā, jo augstas augkopības kultūru cenas negatīvi ietekmē lopkopību, cūkkopību, piena lopkopību, kur lielu izmaksu daļu veido spēkbarība. Lauksaimniecības produktu tirgus ir svārstīgs, ko nosaka situācija globālajā tirgū, un to ietekmē laika apstākļi pasaules valstīs, kuras ir lauksaimniecības produktu ražotājas.

Latvijas tirgus ir mazs, tāpēc tas ir pilnībā pakļauts pasaules tirgus svārstībām, atgādina Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Lauksaimnieki pēc izciliem 2011. – 2012. gadiem pērn atkāpās no rekordiem, piemēram, “TOP 100” lauksaimniecības uzņēmumu peļņas bilance (no peļņas atņemot zaudējumus) pērn bijusi 41,3 miljoni eiro, un tas ir par septiņiem miljoniem eiro mazāk nekā 2012. gadā, kad peļņas rādītājus uzlaboja graudu cenas, liecina “Lursoft” pētījums pēc uzņēmumu iesniegtajiem gada pārskatiem.

Tāpat jāatzīmē, ka katra uzņēmuma veiksme nav saistīta vienīgi ar to pamatdarbību – lauksaimniecību, pārsvarā uzņēmumus balstījušas papildu nozares – pārstrāde, biogāzes ražošana, transporta pakalpojumu sniegšana utt., kā arī atrodami atsevišķi “grāmatvediski” veiksmes stāsti. Tomēr kopumā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra ilggadējā vadītāja Ingūna Gulbe secina, ka pagājušais gads bijis labs, jo samērā labas bija graudu un cūkgaļas iepirkuma cenas, ļoti labas piena cenas, turklāt nepieauga lopbarības izmaksas.

Savukārt šis gads lauksaimniekiem ir satricinājumiem un izaicinājumiem pārpilns, ko noteic gan graudu kopražas, gan cenas tālāks samazinājums, cūkgaļas un piena iepirkuma cenu kritums, Krievijas embargo Rietumu valstu, t. sk. Latvijas pārtikas produktiem, Āfrikas cūku mēris utt.

“Ja nozarei kopumā gads ir veiksmīgs, tad būtiskas izmaiņas uzņēmumu darbībās neparādās. Izmaiņas notiek, kad uzņēmējiem jāstrādā radošāk, jāpieņem stratēģiski lēmumi, un tāds varētu būt šis gads,” saka I. Gulbe. Pieniniekiem un graudkopjiem vajadzētu spēt pārlaist šos grūtos laikus. Grūtāk ir dārzeņu audzētājiem, tiem labu laiku īsti nav bijis. “Nevar prasīt, lai uzņēmējs 3 – 4 gadus strādātu zem pašizmaksas,” tā I. Gulbe.

Cūkkopji pērn priekšgalā

Lielākais pelnītājs lauksaimniecības nozarē pērn pārstāv cūkkopību, un tas ir uzņēmums “Vaiņodes bekons”, kam peļņa sasniegusi 2,6 miljonus eiro. Tomēr tā nav gūta no pamatdarbības, bet vairāk ir “grāmatvediska”. “Peļņa pamatā ir skaidrojama ar sabiedrības mātes uzņēmuma daļēji samazināto prasījuma summu, kas radīja ārkārtas ieņēmumus un būtiski palielināja sabiedrības peļņas rādītājus,” teikts uzņēmuma vadības ziņojumā. “Vaiņodes bekons” pastarpināti pieder vienam no “ABLV Bank” fondiem un pēdējos gados izgājis divus tiesiskās aizsardzības procesus.

Ievērojama peļņa gandrīz divu miljonu eiro apmērā bijusi graudkopības saimniecībai “PS Līdums”, kā arī lopkopības saimniecībai “Pampāļi” – 1,6 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka “PS Līdums” ar 52% rentabilitāti ir bijusi arī viena no rentablākajām saimniecībām no “TOP 100” uzņēmumiem.

Izvērtējot Latvijas lielākos lauksaimniecības uzņēmumus pēc neto apgrozījuma, pirmajā vietā izvirzījies cūkkopības uzņēmums, un tā ir dāņu investoriem piederošā saimniecība “Gaižēni”, kas nomainīja iepriekšējo līderi – graudkopības saimniecību “Uzvara-lauks”, liecina “Latvijas Avīzes” un “Lursoft” izveidotais “Lauksaimnieku TOP 100”.

2013. gadā, pieaugot piena produktu pieprasījumam pasaules tirgū, izveidojās papildu pieprasījums pēc piena kā izejvielas, līdz ar to palielinājās arī cena, sasniedzot 305 EUR/t, kas bija gandrīz par 13% vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt palielinājies saražotais produkcijas apjoms: pienam par 5%, gaļai (kautsvarā) par 2% salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tādējādi, ņemot vērā lopkopības produkcijas apjoma un cenu palielinājumu, kā arī graudu cenu samazinājumu, 2013. gadā lopkopībā bija iespējams sasniegt labākus apgrozījuma un peļņas rādītājus, skaidro I. Pilvere.

“Gaižēnu” 2013. gada panākumi balstās to pamatdarbībā. Pērnā gada sākumā tika nodots ekspluatācijā jauns nobarojamo cūku komplekss 14 tūkstoš vietām, kurā sākta uzņēmumā saražoto sivēnu nobarošana svarā līdz 110 kg, liecina informācija uzņēmuma gada pārskatā. Pilna cikla nodrošināšana cūku audzēšanā arī ir bijis galvenais iemesls uzņēmuma apgrozījuma un rentabilitātes pieaugumam, apstiprina “Gaižēnu” direktora vietniece Dace Stagaine. Puse no produkcijas tika realizēta vietējā tirgū, otra puse eksportēta. Turklāt salīdzinājumā ar 2012. gadu ieņēmumi no produkcijas eksporta ir divkāršojušies.

Sesto vietu “TOP 100” ieņem viens no stabilākajiem Latvijas uzņēmējiem – cūkkopības SIA “Ulbroka”. “Cūku audzēšana ir centrs, ar ko sākām, bet šobrīd ir vairākas nozares, bez kurām tikai ar cūku audzēšanu šogad mēs būtu pa nullēm vai pat mīnusos. Blakus nozares palīdz, mūsu moto ir diversifikācija,” neslēpj SIA “Ulbroka” vadītājs Aivars Kokts. Lai gan saimniecības bilancē ir apmēram 
17 000 cūku, SIA ir daudznozaru saimniecība. Lielāko daļu apgrozījuma veido gaļas pirmapstrāde, tās piegādes pakalpojumi veikaliem un pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes ražošana, sāktā lopbarības graudu audzēšana.

Bailēm lielas acis

Āfrikas cūku mēris neapšaubāmi ietekmēs iedzīvotāju pieprasījumu pēc cūkgaļas, un tādējādi var prognozēt tā kritumu. Tomēr uz septembra sākumu bija likvidēta 521 cūka – tikai 0,1%, rēķinot no 368 000 cūku, kuras audzēja Latvijā 2013. gada beigās. Cūkkopība jo­projām ir un būs viena no Latvijas lauksaimniecības tradicionālajām nozarēm, pārliecināta I. Pilvere.

Jautāta par 2014. gada prognozēm, “Gaižēnu” pārstāve D. Stagaine nopūšas: “Būs labi, ja gadu noslēgsim ar nelielu peļņu.” Ieņēmumus negatīvi ietekmē zemā cūku iepirkumu cena, ko noteica cūku mēris un gaļas pārstrādātāju piesardzība. Šogad cūku cena samazinājusies par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Gaižēnus” Krievijas tirgus aizvēršanās tieši neietekmējot, tomēr negatīvu spiedienu uz tirgu radot Eiropas cūku audzētāji, kuriem produkcijas noiets uz Krieviju ir apstājies. Kamēr tirgus pārstrukturēsies, jārēķinās ar cenu kritumu, saka D. Stagaine. Viņa atzina, ka var gadīties, ka “Gaižēniem” cūkas var nākties pārdot pat zem pašizmaksas. Tomēr, ja ierobežojumi tiks noteikti arī uz cūku eksportu, jautājums jau būs par uzņēmuma izdzīvošanu.

Graudkopji nervozē

Pērn, analizējot “Lauksaimnieku TOP 100”, “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka 2012. gads bija izcils gads graudkopjiem, jo pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas graudu raža pārsniedza 2,1 milj. t un papildus tam tirgū bija ļoti augsta cena, ko noteica pieprasījums pasaules tirgos. Atsevišķos mēnešos graudu cena pārsniedza pat 240 EUR par tonnu, pēc Latvijas CSP datiem, vidēji gadā 207 EUR par tonnu.

Savukārt pērn graudu kopraža bija par 
175 000 t mazāka, un cenas arī krietni zemākas – vidēji 177 EUR/t. Tas arī noteica augkopības nozares apgrozījuma un peļņas rādītājus, akcentē I. Pilvere. Uz otro vietu noslīdējušā graudkopības SIA “Uzvara-lauks” apgrozījums samazinājies par 13%, kas ir vidēji kā augkopības sektorā kopumā, vienlaikus SIA saglabājusi augstu uzņēmuma rentabilitāti. “Apgrozījuma kritums varētu būt, bet tas nav saistīts ar graudkopību,” lakonisks bija SIA “Uzvara-lauks” saimnieks Arnis Vējš, kas jūtoties gana droši un stabili. Tomēr, lai gan panikai pamata neesot, viņš norāda, ka šis gads Zemgales zemniekiem var būt kritisks. 90% graudaugu un rapšu šogad bija jāpārsēj un šos zaudējumus pavasara raža kaut cik tomēr vēl atdeva atpakaļ, bet graudaugu cenai ir tendence vēl par 20% samazināties. Līdz ar to augkopībā šogad gaidāms apgrozījuma un peļņas samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gadu.

“Situācija nav traģiska, cenas ir bijušas arī zemākas. Protams, daudzi lauksaimnieki šobrīd rēķina un ar optimistiskām prognozēm neaizraujas, lielus pirkumus neplāno, varbūt daži pārskata līgumus par kredītu atmaksas pagarināšanu,” saka I. Gulbe.

Piena cenām cerība

Lopkopībai šī gada astoņi mēneši pagāja tikpat cerīgi kā viss pagājušais gads, jo turējās stabils pieprasījums pēc piena produktiem, līdz ar to bija arī stabilas piena iepirkuma cenas un visi piena ražotāji uztraucās tikai par to, ka tiks pārsniegts Latvijai piešķirtais piena kvotas apjoms, kas nozīmē ievērojamas sankcijas.

I. Pilvere cer, ka preču tirdzniecības plūsmas sakārtosies un piena cena drīz atgriezīsies iepriekšējā līmenī, jo tik lielam kritumam un tik strauji, tikai pēc Krievijas paziņojumiem, neesot bijis pamata – tās vienkārši bija pārstrādātāju bailes no iespējamiem zaudējumiem, kuri pilnībā tika pārlikti uz lauksaimnieku pleciem.

“Piena cena nokritusi uz pusi, un viss atkarīgs no tā, kurā brīdī cena atgriezīsies. Tāpēc esam spiesti minimizēt darbaspēku, barību, brāķēt govis, noturēt kopējo izslaukumu, lai nepārsniegtu kvotu un saglabātu govju kodolu. Strādājam taupības apstākļos. Šis gads finansiāli būs pozitīvs, tomēr peļņa nebūs tik liela, kā plānota,” saka SIA “Kalna Oši” īpašnieks Juris Pilveris. Viņš gan atzīst, ka no oktobra piena cena nedaudz pieaugusi, tomēr sīkākas detaļas neatklāj.

“Šis gads no piena iepirkuma cenas viedokļa izskatās katastrofāls. Cenas samazinājušās par 30%. Pārdodam par 25 eirocentiem litrā, bet pašizmaksa ir 28,5 eirocenti. Varam noturēties aptuveni gadu, jo uzkrāta tauku slāņa nav, visu laiku attīstījāmies, ieguldījām saimniecībā. Šobrīd strādājam ar lielu mīnusu,” skaidro “Lauksaimnieku TOP 100” 51. vietas ieguvējs z/s “Kalējiņi 1” īpašnieks Kaspars Putrālis. Iekļūšanu topā ietekmējusi pērn veiktā uzņēmuma reorganizācija, pievienojot saimniecību “Bilskas Ezernieki”. Tomēr nelielu apgrozījuma pieaugumu devusi ražotā un pārdotā lopbarība, kas veidojot ap 30% no 1,99 miljonu eiro gada apgrozījuma.

“Ir uzpircēji, kas cenu nav samazinājuši, vēl nesen bija 27 eirocenti par litru. Tā ir ļoti normāla cena, bet ir arī tādi, kuriem ir padsmit eirocenti par litru. Domāju, ka cenai ap 20 eirocentu vajadzētu ļaut izdzīvot. Vēl pirms Krievijas krīzes pasaulē izveidojās piena pārpalikums un cena sāka samazināties,” tā I. Gulbe, protams, katrs gadījums būtu jāskata individuāli.

100 lielākie lauksaimnieki

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Bildee redzamaas cuukas nav redzeejusas saules gaismu,dublus, zaali,nav eedusas kartupelus,burkaanus ,miltus ,vaajpienu.Bildee redzamaas cukas 4-5 meenesos ar kombikormu,antibiotikaam,augsanas stimulatoriem uzpumpeetas liidz 100 kg.Taada gala graujosa cilveeku veseliibai.

  2. latvietis parastais Atbildēt

    nu tik nevajag, mums cūkkopiba vienmer dzivojusi no valsts atbalsta. tad graudu cenas pa lielu, nozarē krīze, valsts subsidē, tad iepirkuma cenas zemas, nozarē krīze, valsts subsidē. katru gadu nozarē krīze un katru gadu valsts subsidē. šogad tam vismaz ir objektīvi ārejie iemesli, tā vienigā atšķiriba no citiem gadiem

Draugiem Facebook Twitter Google+