Mobilā versija
Brīdinājums +5.9°C
Urzula, Severīns
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
17. maijs, 2017
Drukāt

Bez praktiskas funkcijas valodai nav iemesla pastāvēt. Kas gaida latgaliešu mēli? (14)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aktīvākie diskusijas dalībnieki Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā (no kreisās) Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis, Rēzeknes bērnu bibliotēkas vadītāja Vija Logina, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītājas vietniece Ruta Suseja, tēlniece Svetlana Skačkova-Marčenko, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītāja Marija Sproģe, profesore Ilga Šuplinska, rakstniece Inga Ābele, dzejniece Ineta Atpile-Jugane.

Kas ir latgaliešu literatūra?
Kas ir latgaliešu literatūra? Kādas ir tās attīstības tendences un saites ar vēsturisko literatūru? Kāda ir situācija ar latgaliešu valodas pratēju skaitu nākotnē? Par šiem jautājumiem “Kultūrzīmes” rakstu sērijas “KZ Literatūras klubs” ietvarā rīkoja diskusiju Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā un tās lasītāju klubā.

Sarunā piedalījās Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītāja Marija Sproģe, Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elk­snis, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore, Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētājas vietniece Ilga Šuplinska, literāte, valodniece Sandra Ūdre un “Kultūrzīmju” uzaicinātā īpašā viešņa rakstniece Inga Ābele, kuras jaunākais, lielu ievērību guvušais darbs ir vēsturisko romānu sērijā “Mēs. XX gadsimts” klajā nākusī 1949. gada notikumiem Rīgā, Sēlijā un Latgalē veltītā “Duna” un īpašu popularitāti atkal Latgales kongresa simtgades kontekstā ieguvis pirms trim gadiem klajā laistais Latgales vēsturē sakņotais romāns “Klūgu mūks”, kura galvenā varoņa prototips ir valstsvīrs un literāts, latgaliešu un latviešu kultūras garīgais darbinieks mācītājs, Latvijas apvienošanās idejas iniciators Francis Trasuns. Diskusiju vadīja žurnāliste Vita Krauja.

Marija Sproģe teic, ka, viņas ieskatā, tā ir gan latgaliešu valodā rakstītais, gan latgaliešu autoru darbi, gan Latgalē izdotais un par Latgali stāstītais. Pēdējā laikā tieši Latgales simtgades kongresa iespaidā palielinājies latgaliešu literatūras izsniegumu skaits un daudzi skolēni mācībās izmantojuši latgaliešu literatūru. Ingas Ābeles “Klūgu mūks” joprojām ir viena no visvairāk lasītajām grāmatām, un Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā joprojām to gaida rindā. Pēdējā laikā daudzi skolēni interesējušies arī tieši par Franča Trasuna dzīvi un darbu. Nākamajā sezonā Nacionālais teātris gatavojas iestudēt “Klūgu mūku”, ko dramatizē režisore Indra Roga. Interesanta sakritība, ka tieši šodien, 16. maijā, notiek pirmais lasījums ar aktieriem. Tuvākajā laikā arī radio skanēs romāna lasījumi. Romāna autore Inga Ābele atklāj: kad viņas rokās nonāca trimdinieka Miķeļa Bukša darbs “Latgaļu atmūda” un viņa izlasījusi par Franci Trasunu, kā pēkšņs zibens spēriens bijis iekšējs jautājums – kāpēc es neko par šo vīru līdz šim nezināju un kāpēc lai tagad par to nepastāstītu citiem? Francis Trasuns bija rīcības cilvēks, kura nelokāmība daudziem nepatika, par ieganstu izslēgšanai no paša celtās baznīcas kalpoja viņa it kā kopdzīve ar saimnieci Terēziju un sutanas nevilkšana parlamentā. Baznīca Franci Trasunu reabilitēja tikai 1998. gadā. Arī Ilga Šuplinska piekrīt paplašinātai definīcijai, ka latgaliešu literatūra ir ne tikai latgaliski rakstītais, bet arī darbi ar vēsti par Latgali. “Bet, piemēram, nevaru teikt, ka tai pieder visi autori, kuri nākuši no Latgales. Ko darīsiet ar Robertu Mūku, kurš nācis no Latgales, bet visus savus eseju krājumus rakstījis angļu valodā? Vai tā ir latviešu, vai tā ir latgaliešu literatūra?”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Mēs arī tā domājam! Atbildēt

    A.Balts
    20.05.2017 16:24

    Nešaubos, ka Rēzeknes kongresa rīkotāju prasība paplašināt skolās mācības “latgaliešu valodā” būtu katastrofa Latgalei un visai pārējai Latvijai. Tādas pārmaiņas celtu jaunus žogus novadu starpā, bremzētu Latgales jauniešu iespējas izglītoties, studēt augstskolās. Pat tikai dažu priekšmetu mācīšana dialektā atstātu graujošas sekas, jo, nonākot augstskolā, jaunietim vajadzētu zinātņu termiņus apgūt no jauna – literārajā valodā. Tā būtu atgriešanās tajos laikos, kad Latgali žņaudza krievu carisma ierobežojumi, un latgalieši tika turēti garīgā tumsā. Tie ļaudis, kas tagad no augstas tribīnes kategoriskos toņos sludina, ka latgaliešu bērniem jāmācās “latgaliešu valodā”, manā skatījumā ir tumsas pravieši.

    Turklāt mācībām dilalektā būtu nepieciešami jauni, nelielā metienā izdoti mācību līdzekļi, grāmatas.
    ===================================
    Pilnīgi pievienojos šim viedoklim.Varu vēl piebilst, ka arī pretējais virziens dārgi izmaksās tiem mūsu tautiešiem, kas Latgalē dzīvoja un dzīvos uz vietas, neskrienot uz Rīgu vai pa pasauli. Jo arī Latvijas prese, literatūra, izglītība literārajā valsts valodā izrādītos jau dažu gadu laikā tapušas par problemātiskām latgaļu jaunajai paaudzei, kas vēlotos tajā lasīt, piedalīties un izglītoties. Jo “latgaļu valodas” rakstība un mācīšana būtu tos jau daļēji izolējusi no pārējās mūsu dzimtenes daļas. Kas prieku sagātātu tikai kremlim un tā 5. kolonnai, kuri kopā ar bezatbildīgiem un netālredzīgiem latgaļu cilmes lokālpatripotiem cītīgi vāra šo mūsu tautas un valsts sašķeļtības putru! Ejot mūsu zemes nelabvēļu un naidnieku pavadā, pat visgodīgākais, bet naivākais Latgales patriots var izrādīties akls ierocis to rokās, ko vēlāk būs spiests atcerēties ar dziļu kaunu, ko mūžam nožēlos, īpaši, ja naidnieku mērķi īstenosies un latgaļi izzudīs līdz ar pārējiem latviešiem etniskā ziņā!

  2. Informatīvs raksts. Latgaliski domāt vai rakstīt – tā brīvas izvēles lieta. Ja būs ļaudis kas šo iespēju izmantos, valoda paliks visā savā daudzveidībā. Esot prom Amerikā, sākotnēji man nebija ne ierosmes, ne vajadzības rakstit latgaliski. Vl.Lōča aicinājums sūtīt izdošanai lugas par latgaļu tēmām atvēra man ceļu atgriezties dzimtajā Latgolā. Ne visiem būs tuvas teiku drāmas un joki, bet tām ir sava vieta latgaļu literatūras plauktā. Man ir bijusi izdevība režisēt latgaliski – savā dzimtajā Bērzgalē. Tāpēc ar interesi atrodu tās ziņu kripatas kas parādās internetā par Latgali. Arturs Rubenis, latgaļu dramaturgs.

  3. Vienkārši fakti: nav šaubu par latgaliešu valodas kā kultūrvēsturiska fenomena pastāvēšanu, savdabību un ikdienas lietošanu plašā Latvijas reģionā. Tajā pašā laikā nav ne finansējuma šīs valodas mācīšanai, ne naudas zinātniekiem, kuri būtu gatavi nodarboties ar valodas gramatikas un pareizrakstības pilnveidi atbilstoši laika garam. Būtībā šādā veidā latgalieši tiek jau gadiem diskriminēti, aizbildinoties ar valsts un nācijas vienotību. Tajā pašā laikā Latvijā no valsts budžeta turpinās krievu skolu finansēšana un ar to saistīto NELATVIEŠU diasporas vajadzību apmierināšana. Loģisks secinājums – krievi Latvijas nacionālajai vienotībai ir svarīgāki nekā latgalieši??? Nu, piedodiet, tas taču ir absurds! Man nav ideju, ka vajadzētu klapēt ciet krievu skolas, taču šī netaisnība ir jānovērš, dodot iespēju latgaliešiem savā zemē (valstī) justies vismaz tikpat komfortabli kā jūtas cittautiešu minoritātes. Turklāt tas nemaksā dārgi.

  4. dodiet mēlei naudu, tas ir tas

  5. Jānis J. Dimants, Jr., M.D. Atbildēt

    Tikai tas tā var teikt kuŗš nemīl un nezin valodu – latviešu un latgaliešu. Viena otru tikai papildina un bagātina, grezno. Dažādībā ir skaistums un spēks. Vienmēr būs kādi, kas čīkst un pīkst – skauģi, nelabvēļi, visādi naidnieki.

  6. Negribas ticet ka ir vel kads kurs nesaprot ka latgaliesu valodas apstiprinasanu ka Latgales oficialo valodu censas panakt Latvijas Valsts un tautas ienaidnieki,kremla cekistu ordas, ES un NATO Valsti Latvija.Jebkura veida domstarpibas ir cekistu intereses.Tik daudz jau ari prese vareja izprast.

    • Tas ir mēģinājums šķelt Latviju,tas ir bīstami.

    • Pašlaik notiek milzu šķeltniecības darbs. Tā vēl trūkst , lai Latgalei piešķirtu patstāvību kāpā ar valodu!!
      Kas notiks, ja Lībieši , Suiti, Zemgaļi izdomās pieprasīt atzīt arī viņu valodu (nevis dialektu) un patstāvību??! Kur mūsu dienās varam būt tik neaptēsti? Nu tik dalīsimies. Vairs ne bagātajos (tur jau pamatīgi atdalījušies) un nabagajos, bet vēl pēc tautības pusotra tūkstoša valstiņā?!!
      Vai vispār esam Latvija??!

      • Nav gan dzirdēts, ka zemgaļiem būtu sava valoda un ortogrāfijas noteikumi. Kas tad liedz lībiešiem un suitiem pretendēt uz valodas statusu? Katra valoda ir bagātība!

        • Palosit 1917.goda Latgolys kongresa lāmuma 2.punktu, kura piļdeišonai pīkryšonu deva Vidzemes zemes padome i Kurzemes zemes padome, tod saprossit. Maņ teišam žāl naizgleituotu i tymsu cylvāku, kas nazyna Latvejis viesturi….

          • nu cik var?

            Vienīgie gaišie , bet velk uz ūrzaku . Visi jums šadi un tādi, bet īstenībā taču visi sen jau samaisījušies. Sāksim 100 gadu vecu kārtību ieviest – nu kur prāts ?

          • pirmskara Latvijā latgalieši,kas apguva gramatiku būtu rakstījuši šādi -”……. kas nazyna Latvijas vēsturi”.
            Diezgan būtiska atšķirība,vai ne.Nekad nepiekritīšu tiem,kas raksta- ”Latveja,Lideja,Mareja, ….” un vēl tādā garā.

Draugiem Facebook Twitter Google+