Trešo ziemu bez apkures. Īrnieka cīņa ar namīpašnieku 0
Dažu denacionalizēto māju īrnieki gatavojas bargai ziemai, skaidri zinot, ka namīpašnieks siltumu nepieslēgs. Viņa mērķis ir atbrīvoties no īrniekiem, tos izsaldējot! Šāda situācija ir arī skaistā jūgendstila mājā Rīgā, Kalnciema ielā 2b.
Juris (uzvārdu viņš žurnālā nevēlējās minēt) bez apkures dzīvos jau trešo ziemu. Viņa ģimene varētu būt katra namsaimnieka sapnis – strādīgi, akurāti, maksātspējīgi cilvēki, kuri daudz naudas ieguldījuši dzīvokļa remontā. Taču šīs ģimenes piemērs rāda, ka īrnieks mūsu valstī ir neaizsargāts.
Skaistais dzīvoklis jūgendstila namā
Jura ģimene 1998. gadā noslēdza beztermiņa līgumu par 17. dzīvokļa īri namā Kalnciema ielā 2b. Dzīvoklis bija liels – 135 m2, taču briesmīgā stāvoklī. Viena istaba izdegusi, pārējās, kuras agrāk bija sadalītas komunālos mitekļos, nolaistas līdz pēdējam. Steidzami bija jāmaina ne tikai logu rāmji, elektroinstalācija un santehnika, bet pat grīdu un griestu pārsegumi.
Šī ģimene toreizējiem nama īpašniekiem bija kā debesu dāvana. Samaksāja iepriekšējo īrnieku parādus – gandrīz 2000 latu. Vienojās, ka Juris dzīvokli pārplānos un izremontēs, ar īpašnieku saskaņoja darbu tāmi. Īres līgumā paredzēja, ka gadījumā, ja namā veiks kapitālo remontu un ēku vajadzēs atbrīvot, namsaimnieks atmaksās ieguldītos līdzekļus.
Juris izstrādāja un būvvaldē saskaņoja būvprojektu, saņēma būvatļauju. Remontu veica divās kārtās, par katru ir pieņemšanas – nodošanas akts. Iekārtoja elegantu virtuvi ar iebūvētām mēbelēm. Viena istaba tapa par plašu vannas istabu ar logu. Blakus ieejas durvīm izbūvēja otru tualeti ciemiņiem. Līdzenas sienas, jauni radiatori, labi logi un durvis, spodras grīdas, griestos iebūvēti gaismas ķermeņi, dārga santehnika, profesionāls dizains – faktiski jauns dzīvoklis. Toreiz remonts maksāja gandrīz 18 500 latu.
Dzīvoklis ir skaists un spodrs joprojām, taču ģimene nevar iet vannā, paņemt ūdeni no krāna un pat aiziet uz tualeti! Apkures nav trešo sezonu, bet aukstā ūdens un kanalizācijas – kopš februāra. Šos pakalpojumus ir atslēdzis mājas jaunais īpašnieks.
Ģimenē ir pieci cilvēki, tai skaitā divi bērni 8 un 3 gadu vecumā. Sieva ar atvasēm spiesta īrēt mājokli citur, bet Juris stoiski dzīvo šeit, lai pasargātu dzīvokli no izlaupīšanas. Par laimi, dzīvoklī ir elektrība un gāze.
Spožā pagātne
Kalnciema ielas pašā sākumā uz Daugavu lūkojas divi lepni jūgendstila sešstāvu nami. Īres nams ar veikaliem Kalnciema ielā 2a celts 1912.– 1913. gadā, to projektējis Jānis Alksnis. Ēka celta vienkāršās, bet arhitektoniski izteiksmīgās stateniskā jūgendstila formās. Tas ir bijušais Feierābenda, vēlāk Rauskas, Zalka nams. Te atradusies 8. bērnu poliklīnika un 2. bērnu stomatoloģiskā poliklīnika.
Kalnciema ielā 2b atrodas jūgendstila īres nams ar veikalu pirmajā stāvā. Nams celts 1913. gadā, arhitekts ir Edgars Voldemārs Eduards Frīzendorfs. Tas ir bijušais Plūmes, vēlāk Androvičas un Korsta nams. Piemiņas plāksne liecina, ka šeit no 1935. līdz 1947. gadam dzīvojis komponists, profesors Pēteris Barisons.
Tagad nams Kalnciema ielā 2a uz pasauli noraugās caur izdauzītām logu ailēm. Ēka izdemolēta, izlauzti pat stāvu pārsegumi un grīdu vietā ir tukšums. Taču sakoptā, samērā nesen krāsotā fasāde liecina, ka vēl nesen nams bija labā stāvoklī.
Kalnciema ielā 2b īrniekiem izdevies pasargāt namu no izdemolēšanas. Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska, kura kā Rīgas pilsētas Īres valdes locekle piedalījusies ēkas apsekošanā, atzīst, ka īrnieki dzīvokļus uzturējuši ļoti labā stāvoklī.
Īpašnieku maiņa
Deviņdesmitajos gados namu Kalnciema ielā 2b atguva pieci bijušo īpašnieku mantinieki, bet uz namu Kalnciema ielā 2a īpašuma tiesības atjaunoja Latvijas pareizticīgo baznīca. 2004. – 2005. gadā abas šīs ēkas, kā arī vienstāva dzīvojamo ēku un darbnīcu Kalnciema ielā 2c un tirdzniecības nama un veselības centra jaunbūvi Kalnciema ielas un Raņķa dambja krustojumā nopirka “Parex ieguldījumu pārvaldes sabiedrība”. Šis “Parex” meitas uzņēmums par saviem īpašumiem rūpējās un tos uzturēja labā stāvoklī, visām ēkām bija apsardze un sētnieks.
2006. gada rudenī, paredzot nekustamā īpašuma cenu burbuļa plīšanu, “Parex ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” šo īpašumu paspēja pārdot SIA “Trineons”. Kad SIA “Trineons” kļuva maksātnespējīga, 2010. gada novembrī maksātnespējas administratore ēkas pārdeva izsolē.
Tās nopirka 2010. gada jūnijā izveidotā kompāniju grupa “Dekarta Property”, kuru kontrolē tiešo investīciju fonds “Dekarta Capital”. “Dekarta Property” ir uzņēmums ar Krievijas kapitālu, kurš Latvijā pērk nekustamos īpašumus, kas atrodas izdevīgās vietās.
Juris atceras, ka pirms tam šo māju apskatīja vairākas skandināvu un citu ārvalstu kompānijas. Uzzinot, ka šeit vēl dzīvo īrnieki, potenciālie pircēji tūdaļ pazuda. Rietumeiropā likumus ievēro, un īrniekus pret viņu gribu izlikt nav iespējams!
“Dekarta Property” Rīgā pieder arī īpašumi Alauksta ielā 9, Cēsu ielā 23, Elizabetes ielā 4, Skolas ielā 17 un Skārņu ielā 11.
Demolēšanas taktika
“Dekarta Property” valdes locekļi ir Deniss Kims un Aleksandrs Ļadovs, kuri agrāk strādājuši Ukrainā un Krievijā. Atšķirībā no rietumeiropiešiem šie jaunie īpašnieki pret īrniekiem izturas kā pret aplenktās pilsētas iedzīvotājiem, lai ar jebkuriem līdzekļiem panāktu padošanos – proti, īrēto dzīvokļu atbrīvošanu.
Juris secinājis, ka firmai ir sava taktika – pēc pirkuma līguma noslēgšanas tā īpašumus uzreiz neieraksta zemesgrāmatā un neapsaimnieko, pusgadu vai gadu atstājot bomžiem demolēšanai. Šie ļautiņi ātri vien panāk, ka lielākā daļa īrnieku aizbēg.
Jaunie īpašnieki 2010. gada decembrī arī nepārslēdza līgumu ar nama apsaimniekotāju. Nebija, kas noslēdz līgumu ar “Rīgas Siltumu”, un mājām 2010. – 2011. gada ziemā nepieslēdza apkuri.
Rīgas bomži ļoti ātri uzzināja, ka te ir brangs ķēriens. Kalnciemā ielā 2a jau agrāk dzīvokļi bija tukši, taču iepriekšējie īpašnieki namu uzturēja kārtībā. Nu tur plosījās bezpajumtnieki – zāģēja čuguna radiatorus, izplēsa elektrības un telefona kabeļus, izlauza pat metāla pārsegumus starp stāviem!
Skaistais jūgendstila nams pāris mēnešos pārvērtās par graustu! Ne policiju, ne Rīgas domi tas neuztrauca…
Kalnciema ielā 2b īrnieki savu māju nosargāja no bezpajumtnieku tīkojumiem. Ziemā bija -20 °C sals, un, lai neaizsaltu ūdensvada caurules, iedzīvotāji tās sildīja ar elektriskajiem sildītājiem. Diemžēl no apkures sistēmas nebija izlaists ūdens, tādēļ plīsa radiatori.
Nama iedzīvotāji jau 2010. gada 16. decembrī Rīgas domei rakstveidā darīja zināmu, ka jaunais īpašnieks māju neapsaimnieko, nav apkures, un lūdza iecelt norīkoto pārvaldnieku, kā to šādos gadījumos paredz “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 21. pants.
Rīgas domei vajadzēja trīsarpus mēnešus, lai pārbrauktu pāri Daugavai un pārliecinātos, ka īrnieki salst. 2011. gada 2. martā māju apsekoja Rīgas domes komisija. Pašvaldība ilgi meklēja īpašnieku, to atrada un pakratīja ar pirkstu – Ja neapsaimniekosi māju, iecelsim norīkoto pārvaldnieku!
2011. gada aprīlī pazuda arī aukstais ūdens. Mājai joprojām nebija apsaimniekotāja, neviens nemaksāja “Rīgas Ūdenim”, un tas atslēdza ūdeni. Īrnieki gribēja ar “Rīgas Ūdeni” slēgt individuālus līgumus, taču uzņēmums nepiekrita. Tad Rīgas dome nodrošināja, ka pie mājas nedēļu stāvēja muca ar dzeramo ūdeni, pēc tam ūdens padevi atjaunoja.
Pēc Rīgas domes komisijas vizītes “Dekarta Property” saprata, ka viņu patvaļa tiek ierobežota, un 2011. gada jūnijā pārņēma māju valdījumā. Taču to veica visai brutāli. Kādu vakaru jaunie īpašnieki kopā ar tiesu izpildītāju zvanīja pie visām dzīvokļu durvīm. Ja kāds nebija mājās, ar kāju izspēra durvis, iegāja dzīvokļos un izmeta īrnieku mantas.
Krimināllikuma 143. pants šādu “pārņemšanu valdījumā” uzskata par dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšanu, bet 279. pants – par patvaļu, savukārt Satversmes 96. pants ikvienam garantē mājokļa un privātās dzīves neaizskaramību. Jebkurš jurists zina, ka īrnieku un viņa mantas no dzīvokļa drīkst izlikt tikai tad, ja ir tiesas spriedums par izlikšanu! Jaunajiem īpašniekiem tāda nebija.
Dzīvokļa Nr. 48 īrniekiem vēlāk izdevās panākt, ka policija par šo ielaušanos uzsāk kriminālprocesu. Tad “Dekarta Property” samaksāja par nodarītajiem zaudējumiem un lietas izmeklēšanu izbeidza, arī īrnieki šo dzīvokli atstāja.
Jaunie īpašnieki noslēdza līgumu par atkritumu izvešanu, ar skaidu platēm aiznagloja izsistos logus un noalgoja apsardzi. 2011. gada 28. jūlijā māju atkārtoti apsekoja Rīgas domes komisija un konstatēja, ka radiatori ir bojāti un apkure nav atjaunojama. Tomēr Rīgas dome noraidīja iedzīvotāju lūgumus iecelt mājai norīkoto pārvaldnieku, jo īpašnieks, lūk, ir uzsācis nama apsaimniekošanu un paveicis titānisku darbu – nolicis atkritumu konteineru! Līdz ar to apdraudējums videi esot novērsts!
Rīgas domes 2011. gada 13. decembra lēmumā Nr. 3956 rakstīts:
“Rīgas dome uzskata, ka norīkotā pārvaldnieka iecelšanas gadījumā dzīvojamā mājā Kalnciema ielā 2b īpašniekam uzliktie ierobežojumi, kā arī pašvaldības līdzekļu ieguldījums nav samērīgs ar sabiedrības ieguvumu. Ņemot vērā minēto, secinām, ka nav lietderīgi šai dzīvojamai mājai iecelt norīkoto pārvaldnieku, jo īpašnieks ir uzsācis pārvaldīšanas darbības.”
Šis lēmums nozīmēja, ka īrniekiem nāksies salt jau otro ziemu. Daudzi nolēma neriskēt ar veselību un namu pameta. Īpašnieki varēja gavilēt – aplenkuma taktika strādā! 2010. gadā lielākā daļa dzīvokļu bija apdzīvoti, tukši bija tikai kādi 10, turpretim šoruden gandrīz visi jau ir pamesti, cīnās tikai četri.
Tiesāšanās
Juris minēto Rīgas domes lēmumu pārsūdzēja administratīvajā rajona tiesā. Lietas izskatīšana nozīmēta 2013. gada 18. aprīlī. Tas nozīmē, ka viņam nāksies salt jau trešo ziemu! Juris tam ir sagatavojies. Visas drēbes, ūdens traukus un pārtiku sanesis vienā istabā, kuru apsilda ar elektrisko sildītāju, bet pārējā dzīvoklī ziemā būs mīnus grādi.
Dzīvošana kļuvusi vēl grūtāka, jo kopš 2012. gada 7. februāra mājā nav aukstā ūdens un kanalizācijas. Īpašnieki gan uzskata, ka ir – pagalmā, aiz stūra. Ja nakts vidū sagribas uz tualeti, jānokāpj no piektā stāva, ātri jāapskrien mājai apkārt un jāpiezvana sargam. Tas atnāks un ielaidīs pagalmā, kur stāv biotualetes būdiņa. Vai ir kādas problēmas? Tāpat pie sarga ar spaini var dabūt arī ūdeni un uznest to uz savu dzīvokli.
Rīgas pilsētas Īres valdei šī māja ir kļuvusi par pastāvīgo klientu. 5. septembrī sastādīts kārtējais administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka īpašnieks īrniekiem nenodrošina pamatpakalpojumus – apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju.
Sākotnēji par dzīvokļa atbrīvošanu “Dekarta Property” piedāvāja 2000 eiro. Juris remontā ieguldījis vairāk nekā desmit reizes lielāku summu. Sākumā viņš bija ar mieru atstāt dzīvokli, ja jaunie saimnieki samaksās remonta izdevumus. Tagad, pēc pārciestajiem pazemojumiem un draudiem viņš apsver iespēju prasīt vairāk – piemēram, par izdevumiem otra dzīvokļa īrei sievai un bērniem, par kaitējumu veselībai, par morālo kaitējumu, utt. Lai veicas!
SVARĪGI Lai īpašnieka maiņas gadījumā īrnieks varētu sevi pasargāt, īres līgums jāieraksta zemesgrāmatā. Tajā jāieraksta arī vienošanās par īrnieka ieguldījumiem remontā un kārtību, kādā īpašnieks tos atlīdzinās. Tad šī vienošanās būs saistoša visiem nākamajiem nama īpašniekiem. |
